Lauksaimniecība ir Ukrainas ekonomikas stūrakmens, taču apmēram 10 % zemju vairs nevar izmantot. Krievijas iebrukums pārvērtis Ukrainu par vienu no pasaules valstīm, kur zemē sastopams visvairāk mīnu, bet atmīnēšanas speciālistu trūkst. Tāpēc lauksaimniecības uzņēmumi sākuši apmācīt fermerus par atmīnētājiem, lai paši varētu attīrīt savus laukus.

Izraēlas spēki turpina Gazas joslas bombardēšanu. Izraēlas armijas paziņojumā norādīts, ka uzbrukts ir vismaz 30 Hamās teroristu objektiem, tostarp militārajai infrastruktūrai, ieroču noliktavām un Izraēlas spēkus apdraudošām teroristu šūniņām.

Pilna mēroga karš ir arī izdevība Ukrainā risināt korupcijas problēmu. Sabiedrība ir tik ļoti traumēta ar kara netaisnību, ka brīdī, kad tā redz netaisnību korupcijas formā, tas var radīt vēl lielāku neapmierinātību un sašutumu. Tā sarunā ar Latvijas Radio podkāstā «Drošinātājs» atzina Olena Haluška, nevalstiskās organizācijas «Pretorukpcijas rīcības centrs» valdes locekle un organizācijas «Starptautiskais centrs Ukrainas uzvarai» līdzdibinātāja.

Ukraina gatavojas mobilizēt desmitiem tūkstošu vīriešu, lai risinātu kritisko karavīru trūkumu armijā. Taču Ukrainas armijas komandieri bažījas, ka lielākā daļa jauno karavīru ieradīsies frontē nepietiekami apmācīti, vēsta laikraksts «The Washington Post».

Krievijas mobilizēto karavīru sievu organizācija «Putj domoi» («Ceļš uz mājām»), kas nedēļas nogalē atzīta par «ārvalstu aģentu», sola nepārtraukt cīnīties par savu vīriešu nonākšanu mājās. Iespēju gan šiem cilvēkiem atgriezties mājās tikpat kā nav, uzskata politologs Kirils Rogovs. To ietekmē Krievijas sabiedrības attieksme pret cilvēkiem, kas dodas uz fronti.

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi protesti pie parlamenta ēkas turpinās jau vairāk nekā mēnesi, jo sabiedrība nevēlas samierināties ar tā saukto «ārvalstu aģentu» likumu, kas veidots pēc Krievijas parauga. Skaļās protesta akcijas aizēnoja kādu citu notikumu – Eiropas dienas svinības. Tā bija pirmā reize, kad Gruzija šo dienu atzīmēja jau kā oficiāla Eiropas Savienības kandidātvalsts.

Līdz šim 106 pasaules valstis ir piekritušas piedalīties 15. jūnijā Šveicē paredzētajā Ukrainas miera samitā, taču Krievija aktīvi cenšas traucēt tā norisei, par to samita laikā Singapūrā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Atkal apdraudēts jau tā ieilgušais Ziemeļmaķedonijas ceļš uz Eiropas Savienību. Jaunievēlētā prezidente Gordana Siljanovska­–Davkova savā inaugurācijas uzrunā minējusi nevis jauno valsts nosaukumu Ziemeļmaķedonija, kas apstiprināts pēc ilgstoša strīda ar Grieķiju, bet gan vienkārši – Maķedonija. Tas izraisījis Sašutumu Grieķijas pusē. Joprojām šķēršļus liek arī Bulgārija. Ziemeļmaķedonija jau teju 20 gadus ir Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusā, bet šo slieksni joprojām nav pārkāpusi. 

Ķīnas mēness zonde 2. jūnijā veiksmīgi nosēdusies uz Mēness tumšās puses. Maija sākumā palaistās zondes mērķis ir ievākt iežu un augsnes paraugus, jo tas tiks darīts pirmo reizi vēsturē, ziņo Latvijas Radio 1.

Līdz kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlicis mazāk par nedēļu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atgādina, ka līdz vēlēšanu dienai - 8.jūnijam - publiskās vietās, presē, sociālajos tīklos un citviet internetā, kā arī elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos turpināsies priekšvēlēšanu aģitācija. Jāievēro aģitācijas noteiktā kārtība un ierobežojumi. Savukārt iedzīvotāji aicināti būt vērīgi un ziņot par novērotiem iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem. 

Indijas premjerministra Narendras Modi partija «Bharatiya Janata Party» (Indijas Tautas partija; BJP) un tās sabiedrotie izcīnījuši uzvaru sešas nedēļas ilgušajās parlamenta vēlēšanās, liecina telekanāla «CNN-News18» veiktās balsotāju aptaujas rezultāti.

Tas, cik lielā mērā un kā mēs izmantosim mākslīgo intelektu, noteiks Eiropas konkurētspēju un turpmāko ekonomisko attīstību. Pagaidām Eiropa šajā jomā iegulda krietni mazāk nekā ASV un Ķīna, kas paļaujas arī uz ievērojamām privātām investīcijām. Tikko Eiropā ir veikta pirmā šīs jomas revīzija un secinājumi nav pārāk iepriecinoši.

Vācijas dienvidos spēcīgās lietavas piektdien un sestdien  izraisījušas plūdus, vietumis apturēta vilcienu kustība, bet iedzīvotāju glābšanā no applūdušajiem apvidiem iesaistīts helikopters, sestdien pavēstīja varasiestādes.

Krievijas armija naktī uz sestdienu raidījusi uz Ukrainu 100 raķetes un dronus, no kuriem 81 Ukrainas aizstāvjiem izdevies notriekt. Uzbrukumos cietusi Ukrainas energoinfrastruktūra. Tikmēr ASV domnīcas «Kara studiju institūts» analītiķi savā ziņojumā norādījuši, ka kopš gada sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā ieņēmis 752 kvadrātkilometrus lielu teritoriju.