Ukrainas miera samits Šveicē ir labs sākums un jautājumu par Krievijas karu pret Ukrainu atgriež starptautiskajā dienaskārtībā, taču milzīgs progress šeit nav gaidāms, jo sarunās nav Ķīnas un Krievijas, intervijā LTV sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Šveicē pie Lucernas sākas augsta līmeņa samits par mieru Ukrainā, kurā pārstāvētas desmitiem pasaules valstu. Šī ir pirmā šāda veida un mēroga sanāksme kopš Krievijas pilnapmēra iebrukuma Ukrainā, kur frontē pašlaik turpinās smagas cīņas.
Ungārijas opozīcijas partija «Cieņas un brīvības» Eiropas Parlamenta jaunajā sastāvā pievienosies Eiropas Tautas partijas grupai, ko savulaik pameta Vitora Orbāna partija.
Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu vēstnieki piektdien «principā vienojās» par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu 25.jūnijā, paziņoja ES prezidējošā valsts Beļģija.
Parīzē ir gaidāma demonstrācija pret galēji labējo politiķu iespējamo nākšanu pie varas. Tikmēr politiķi aktīvi gatavojas jau šā mēneša beigās gaidāmajām vēlēšanām Francijas parlamentā. Kreisi noskaņotās partijas ir paziņojušas par kopīgu startu vēlēšanās. Savukārt skandālu izraisījušo konservatīvās Republikāņu partijas līderu Ēriku Čoti tiesa ir atjaunosi amatā.
Krievijas bumbvedējs SU-24 pārkāpis Zviedrijas gaisa telpas robežu netālu no stratēģiskās Baltijas jūras salas Gotlandes, pametot to tikai pēc tam, kad Zviedrija bija pacēlusi gaisā divus iznīcinātājus JAS-39. Tā, atsaucoties uz Zviedrijas armijas paziņojumu, vēsta ziņu aģentūra AFP.
NATO ministri, tiekoties Briselē, apstiprināja plānu, kas paredz uzticamu ilgtermiņa drošības palīdzību Ukrainai, kā arī militāro apmācību nodrošināšanu. Misija, kurai dots nosaukums «NATO drošības palīdzība un apmācība Ukrainai», paredz pirmo reizi piegādāt Ukrainai militāro palīdzību oficiālo NATO struktūru pakļautībā.
Policija Eiropā un Savienotajās Valstīs likvidējusi serverus, kas uzturēja ar teroristu grupējumu «Islāma valsts» saistītus medijus, kuri kūdīja uz terorismu vismaz 30 valodās, piektdien paziņojušas Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības iestādes.
Starptautiskās krimināltiesas prokurori izmeklē Krievijas kiberuzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai kā iespējamus kara noziegumus, vēsta aģentūra «Reuters», atsaucoties uz četriem informētiem avotiem.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmums sasaukt ārkārtas parlamenta vēlēšanas izraisīja politisko zemestrīci konservatīvā Republikāņu partijā. Tās vadītājs Ēriks Čoti negaidīti vienpersoniski paziņoja, ka viņa partija startēs kopā ar Marinas Lepēnas Nacionālo apvienību.
Itālijas dienvidaustrumos piektdien noslēdzas G7 jeb lielā septītnieka valstu grupas vadītāju tikšanās, kas sākās ceturtdien. Šobrīd samita dalībniekus uzrunā Romas pāvests Francisks, kurš pirmo reizi piedalās šāda formāta pasākumā. Piektdien darba kārtībā ir jautājumi par migrāciju un Ķīnas ietekmi. Bet joprojām galvenais, ko šodien analizē, ir pieņemtais lēmums par 50 miljardu dolāru aizdevumu Ukrainai.
Reaģējot uz tā dēvētajiem miera priekšlikumiem, kurus piektdien, Šveices miera samita priekšvakarā, izvirzījis Krievijas diktators Vladimirs Putins, Ukraina norādījusi, ka viņš vien spējis kārtējo reizi izklāstīt «agresora standarta komplektu».
