NATO aliansē notiek sarunas par lielāka skaita kodolieroču izvietošanu kaujas gatavībā. Par to intervijā laikrakstam «The Telegraph» paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tikmēr Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts pirmdien publicējis jaunu ziņojumu, kurā norādīts, ka kodolvalstis stiprina savus atomieroču arsenālus un kaujas gatavībā esošo kodolgalviņu skaits strauji pieaug.

Vācijā labējie ekstrēmisti lielākoties uzturas īpašumos valsts austrumu zemēs, kas savulaik atradušās komunistiskā režīma jūgā, pirmdien paziņojusi Saksijas–Anhaltes Iekšlietu ministrija.

Norvēģija un Kanāda kopā piešķirs vairāk nekā 100 miljonus eiro Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai. Krievijas gaisa triecienu dēļ valstī ir regulāri elektrības padeves pārtraukumi un iedzīvotāji ar bažām gaida ziemu.

Krievijas iebrukuma dēļ savas mājvietas pametuši daudzi Harkivas un Sumu apgabala pierobežas rajonu iedzīvotāji. Nepārtrauktās apšaudes liek līdzīgu lēmumu pieņemt arī cilvēkiem blakus esošajā Čerņihivas apgabalā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 13. jūnija fotogrāfijas.

Nav teju nevienas latviešu ģimenes, kuru nebūtu skārušas komunistiskā režīma represijas vai deportācijas. Tas vienlīdz attiecināms arī uz latviešu ģimenēm tuvu un tālu ārpus Latvijas robežām, tāpēc arī citviet pasaulē šajā nedēļas nogalē aizvadīti komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi. Lielbritānijā visu trīs Baltijas valstu pārstāvji kā ik gadu vienojās kopīgā piemiņas dievkalpojumā pašā Londonas centrā, piedaloties visu trīs valstu koriem. Tikmēr Beļģijā šorīt svētbrīdis norisinājās Lommeles Brāļu kapos.

No labēji populistiskās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) izslēgtie un izstājušies biedri dibinās jaunu partiju, svētdien ziņo laikraksts «Postimees».

Lai izbeigtu karu Ukrainā, ir nepieciešams dialogs starp visām pusēm – tā tiek norādīts Šveicē notikušā Ukrainas miera samita noslēguma paziņojumā. Starptautiskās sanāksmes otrās dienas izskaņā vairums tajā pārstāvēto valstu politiķu atzina, ka miera līguma pamatā ir jābūt Ukrainas starptautiski atzīto robežu respektēšanai. Tomēr tādas valstis kā Indija, Brazīlija, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma.

Azerbaidžānas un Armēnijas attiecību normalizācijas process uzņem apgriezienus, tomēr Azerbaidžānas ambiciozās prasības pret Armēniju apdraud šī procesa ilgtermiņa perspektīvas, padarot Krieviju par galveno ieguvēju Kaukāzā.

Ar Krievijas režīmu saistīti boti jeb interneta roboti kopš piektdienas vakara  platformā «X» publicējuši vairāk nekā 100 000 ierakstu ar viltotiem slavenību citātiem, kas vērsti pret Ukrainu, vēsta «Telegram» kanāls «Agenstvo».

Izraēlas armija svētdien paziņoja, ka ik dienu ievēros taktisku pauzi karadarbībā Gazas joslas dienvidu daļā, lai dotu iespēju piegādāt humāno palīdzību.

Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina priekšlikumi par to, kā izbeigt viņa uzsākto karu pret Ukrainu, Šveices miera samitā netiek apspriesti, žurnālistiem paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, piebilstot, ka Putina priekšlikums neesot nopietns. Savukārt ASV viceprezidente Kamala Harisa sanāksmes laikā paziņoja par jaunu Vašingtonas atbalsta pakotni Ukrainai.