Pagājušā naktī Krievija kārtējo reizi uzbruka Ukrainas otrai lielākajai pilsētai Harkivai. Uz pilsētu tika palaistas trīs vadāmās aviobumbas. Uzbrukumi Harkivai un tās apgabalam turpinās arī pirmdien.

Lai protestētu pret Lietuvas varas iestāžu lēmumu izraidīt viņu no valsts, kāds Baltkrievijas pilsonis pirmdienas pēcpusdienā uzkāpa sakaru tornī Viļņā.

Pirmdienas vakarā Briselē sāksies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu tikšanās – tā visiem būs pirmā pēc Eiroparlamenta vēlēšanām, un gaidāms, ka tajā tiks sadalīti amati uz ES galvenajiem amatiem. Šoreiz šī nav Eiropadome, bet gan neformālas līderu vakariņas, tomēr ir iecerēts runāt par to, kas vadīs ES institūcijas nākamajos piecos gados.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir izformējis kara kabinetu. Tas tika izveidots īsi pēc teroristu grupējuma «Hamās» uzbrukuma Izraēlai pagājušā gada oktobrī.

NATO aliansē notiek sarunas par lielāka skaita kodolieroču izvietošanu kaujas gatavībā. Par to intervijā laikrakstam «The Telegraph» paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tikmēr Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts pirmdien publicējis jaunu ziņojumu, kurā norādīts, ka kodolvalstis stiprina savus atomieroču arsenālus un kaujas gatavībā esošo kodolgalviņu skaits strauji pieaug.

Vācijā labējie ekstrēmisti lielākoties uzturas īpašumos valsts austrumu zemēs, kas savulaik atradušās komunistiskā režīma jūgā, pirmdien paziņojusi Saksijas–Anhaltes Iekšlietu ministrija.

Norvēģija un Kanāda kopā piešķirs vairāk nekā 100 miljonus eiro Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai. Krievijas gaisa triecienu dēļ valstī ir regulāri elektrības padeves pārtraukumi un iedzīvotāji ar bažām gaida ziemu.

Krievijas iebrukuma dēļ savas mājvietas pametuši daudzi Harkivas un Sumu apgabala pierobežas rajonu iedzīvotāji. Nepārtrauktās apšaudes liek līdzīgu lēmumu pieņemt arī cilvēkiem blakus esošajā Čerņihivas apgabalā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 13. jūnija fotogrāfijas.