Šonedēļ Eiropas politiskajā kalendārā ir divas parlamenta vēlēšanas – Francijā un Lielbritānijā. Lielbritānijā smagu zaudējumu jau piedzīvojusi 14 gadus pie varas esošā konservatīvo partija, kuras vadītājs un nu jau bijušais premjers Riši Sunaks šīs priekšlaicīgās vēlēšanas izsludināja. Līdzīga situācija tiek prognozēta arī Francijā. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons priekšlaicīgi izsludinājis vēlēšanas, un arī viņa partijai svētdienas vēlēšanās aptaujas sola pamatīgu zaudējumu. Vai abu valstu līderi zaudējuši saikni ar vēlētājiem? Par to intervijā LTV sprieda Čārlzs Grānts, Eiropas Reformu centra direktors Londonā.
Krievijas vaditāja Vladimira Putina paustie paziņojumi pēc tikšanās ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu liecina, ka viņš nav gatavs pamiera sarunām ar Ukrainu, secinājuši ASV Kara studiju institūta analītiķi.
Pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes Izraēla un «Hamās» beidzot atsākuši pamiera sarunas. Tās notiek ar vairāku starpnieku – ASV, Ēģiptes un Kataras palīdzību.
Kijivai gaidot Rietumu sabiedroto solītu reaktīvo iznīcinātāju F-16 nonākšanu Ukrainā, Krievijas armija mēģina izpostīt lidlaukus, kur šīs kaujas lidmašīnas varētu bāzēties.
Irānā piektdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis reformistu kandidāts Masuds Pezeškiāns, pārspējot stingrās līnijas piekritēju Saīdu Džalili, sestdien paziņoja Iekšlietu ministrija.
Ķīna kopš 1. jūlija ir pastiprinājusi eksporta kontroli militāriem un divējāda lietojuma produktiem. Šī iemesla dēļ apgrūtināta Ķīnas iekārtu un tehnikas piegāde Krievijai, vēsta portāls «Moscow Times», atsaucoties uz Krievijas importētājiem. Rietumvalstis jau ilgstoši apsūdz Ķīnu divējāda pielietojuma preču piegādē Krievijai, tādējādi palīdzot Kremlim uzturēt savu kara mašinēriju.
Opozicionārs Vladimirs Kara-Murza, kurš uz 25 gadiem ieslodzīts stingrā režīma kolonijā Omskā, nosūtīts uz cietuma slimnīcu, sociālajā tīklā «X» pavēstīja politiķa sieva Jevgēnija Kara-Murza.
