Svētdien Francijā notiks parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrā kārtā. Saskaņā ar prognozēm Marinas Lepēnas de facto vadītā galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) pēc balsojuma kļūs par vadošo politisko spēku Francijā. Tomēr tas gan nenozīmē, ka RN iegūs absolūtu vairākumu parlamentā, liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma «Elabe» veiktā aptauja.
Šonedēļ Eiropas politiskajā kalendārā ir divas parlamenta vēlēšanas – Francijā un Lielbritānijā. Lielbritānijā smagu zaudējumu jau piedzīvojusi 14 gadus pie varas esošā konservatīvo partija, kuras vadītājs un nu jau bijušais premjers Riši Sunaks šīs priekšlaicīgās vēlēšanas izsludināja. Līdzīga situācija tiek prognozēta arī Francijā. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons priekšlaicīgi izsludinājis vēlēšanas, un arī viņa partijai svētdienas vēlēšanās aptaujas sola pamatīgu zaudējumu. Vai abu valstu līderi zaudējuši saikni ar vēlētājiem? Par to intervijā LTV sprieda Čārlzs Grānts, Eiropas Reformu centra direktors Londonā.
Krievijas vaditāja Vladimira Putina paustie paziņojumi pēc tikšanās ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu liecina, ka viņš nav gatavs pamiera sarunām ar Ukrainu, secinājuši ASV Kara studiju institūta analītiķi.
Pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes Izraēla un «Hamās» beidzot atsākuši pamiera sarunas. Tās notiek ar vairāku starpnieku – ASV, Ēģiptes un Kataras palīdzību.
Kijivai gaidot Rietumu sabiedroto solītu reaktīvo iznīcinātāju F-16 nonākšanu Ukrainā, Krievijas armija mēģina izpostīt lidlaukus, kur šīs kaujas lidmašīnas varētu bāzēties.
Irānā piektdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis reformistu kandidāts Masuds Pezeškiāns, pārspējot stingrās līnijas piekritēju Saīdu Džalili, sestdien paziņoja Iekšlietu ministrija.