Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmums izsludināt ārkārtas vēlēšanas ir milzīga stratēģiskā kļūda, un Marinas Lepēnas vairākums gan parlamentā, gan Elizejas pilī ir liela stratēģiska problēma Eiropas Savienībai tās spējā atbalstīt Ukrainu ilgtermiņā, intervijā LTV pauda domnīcas «Eurasia Group» Eiropas izpilddirektors Mujtaba Rahmans.
Igaunijas varasiestādes pastiprinās preču kustības kontroli uz robežas ar Krieviju, lai novērstu sankcijām pakļauto preču nonākšanu Krievijas teritorijā.
Francijā notiek vienas no nozīmīgākajām vēlēšanām pēdējo gadu laikā, jo labēji radikālā un eiroskeptiskā partija «Nacionālā Apvienība» ar Marinu Lepēnu cer uz vēsturisku uzvaru. Tomēr, visticamāk, rezultāts būs nevis pārliecinoša labējo uzvara, bet strupceļš – parlaments, kurā nevienai no partijām vai partiju grupām nav vairākuma.
Aizvadītajā naktī Krievija kārtējo reizi uzbrukusi Ukrainai ar Irānas piegādātajiem droniem «Shahed» un ballistiskajām raķetēm «Iskander». Bet monitoringa projekts «DeepState» vēsta, ka Krievijas iebrucējiem izdevies pavirzīties uz priekšu Ukrainas austrumu reģionā - Donbasā.
Nopludināta Krievijas ārējā izlūkdienesta sarakste devusi dziļāku ieskatu informatīvajā karā, ko Krievija ved pret Rietumiem un kura mērķis ir sēt paniku, bailes un šausmas Rietumos.
Svētdien Francijā notiks parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrā kārtā. Saskaņā ar prognozēm Marinas Lepēnas de facto vadītā galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) pēc balsojuma kļūs par vadošo politisko spēku Francijā. Tomēr tas gan nenozīmē, ka RN iegūs absolūtu vairākumu parlamentā, liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma «Elabe» veiktā aptauja.
Šonedēļ Eiropas politiskajā kalendārā ir divas parlamenta vēlēšanas – Francijā un Lielbritānijā. Lielbritānijā smagu zaudējumu jau piedzīvojusi 14 gadus pie varas esošā konservatīvo partija, kuras vadītājs un nu jau bijušais premjers Riši Sunaks šīs priekšlaicīgās vēlēšanas izsludināja. Līdzīga situācija tiek prognozēta arī Francijā. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons priekšlaicīgi izsludinājis vēlēšanas, un arī viņa partijai svētdienas vēlēšanās aptaujas sola pamatīgu zaudējumu. Vai abu valstu līderi zaudējuši saikni ar vēlētājiem? Par to intervijā LTV sprieda Čārlzs Grānts, Eiropas Reformu centra direktors Londonā.
Krievijas vaditāja Vladimira Putina paustie paziņojumi pēc tikšanās ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu liecina, ka viņš nav gatavs pamiera sarunām ar Ukrainu, secinājuši ASV Kara studiju institūta analītiķi.
Pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes Izraēla un «Hamās» beidzot atsākuši pamiera sarunas. Tās notiek ar vairāku starpnieku – ASV, Ēģiptes un Kataras palīdzību.
