Briselē, Eiropas Parlamenta (EP) ēkas priekšā, lasot deportēto vārdus, trešdien pieminēja padomju masu deportāciju upurus. Laikā no 1939. gada līdz 1945. gadam padomju režīms uz Sibīriju izsūtīja 2,7 miljonus cilvēku. Kā norāda pasākuma organizatori – nekas vēl nav beidzies, jo no Krievijas okupētajām teritorijām uz Krieviju tiek deportēti bērni. 

Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei trešdien paziņojis, ka atteikšanās no urāna bagātināšanas pilnībā neatbilst islāma republikas interesēm, tādējādi noraidot vienu no galvenajām ASV prasībām sarunās ar Irānu par Teherānas kodolprogrammu, vēsta ziņu aģentūra «Reuters». 

Izraēla pagājušajā nedēļā pieņēmusi lēmumu ievērojami paplašināt ebreju kolonistu apmetnes okupētajā Rietumkrastā par spīti pieaugošajam starptautiskajam spiedienam. Vācija, Francija, Lielbritānija un deviņas citas rietumvalstis kritizējušas Izraēlas politiku okupētajā Rietumkrastā, brīdinot, ka desmitiem tūkstošu palestīniešu draud augsts piespiedu pārvietošanas risks pieaugošās kolonistu vardarbības dēļ. 

Viena no aktīvākajām latviešu biedrībām atrodas Īrijā, un tā nupat nosvinējusi 20 gadu jubileju kopā ar krāšņu latviešu bērnu un jauniešu konkursu. Pirms 20 gadiem biedrību dibināja trīs uzņēmīgi latvieši, viņu ģimenes, draugi un domubiedri. Tā radās pirmā latviešu diasporas organizācija Īrijā.

Vjetnama ir nolēmusi atcelt tā saukto «divu bērnu politiku», kas ierobežoja bērnu skaitu ģimenē. Dienvidaustrumāzijas valsts, kur gandrīz 40 gadus tika ievērota politika, kas liedza ģimenēm pasaulē laist vairāk par diviem bērniem, saskākusies ar demogrāfisko krīzi. Lai cīnītos pret darbaspēka iespējamo trūkumu nākotnē, valdība lēma mainīt tradicionālo nostāju par pieļaujamo bērnu skaitu ģimenē.

ASV valsts sekretāra vietnieks Darens Bītijs, kas panācis ārvalstu dezinformācijas apkarošanas struktūras slēgšanu un iepriekš cildinoši izteicies par Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ir precējies ar Krievijas reģiona bijušā vicegubernatora māsasmeitu, trešdien vēsta britu laikraksts «Daily Telegraph».

Igaunijas parlaments trešdien pieņēma likumu par valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Kirgizstānas tiesa aizmuguriski piespriedusi 11 gadu un sešu mēnešu cietumsodu trimdā mītošajam bijušajam prezidentam Almazbekam Atambajevam, kas tiek apsūdzēts korupcijā un līdzdalībā masu nemieros.

Lietuvas Galvenā dienesta ētikas komisija sākusi izmeklēšanu par premjerministra Gintauta Palucka iespējamo interešu konfliktu. Tas saistīts ar pētniecisko žurnālistu atklāto, ka Paluckam daļēji piederošs uzņēmums no valsts nacionālās attīstības bankas ILTE saņēma 200 000 eiro aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem. Darījums noticis laikā, kad Palucks jau ieņēma valdības vadītāja amatu.

Kara nomocītās Gazas joslas civiliedzīvotāji trešdien nesaņems viņiem tik ļoti nepieciešamo humāno palīdzību, jo daudz kritizētais Gazas Humānās palīdzības fonds (GHF), ko atbalsta Izraēla un Amerikas Savienotās Valstis, neatvērs savus palīdzības izdales punktus.

Vācijas pilsētā Ķelnē uzietas trīs Otrā pasaules kara gadu ASV aviobumbas, un tas izraisījis kopš 1945. gada plašāko ar spridzekļu atrašanu saistīto evakuāciju, pavēstīja varasiestādes.

Otrdien Ukrainas pilsētā Harkivā pēdējā gaitā pavadīts 13. maijā kaujās Luhanskas apgabalā nogalinātais Latvijas brīvprātīgais karavīrs Ukrainā Ņikita Sļadzevskis ar segvārdu «Latvietis». 

Politiskā neskaidrība pārņēmusi Austrumāzijas valsti Mongoliju pēc tam, kad otrdien no amata atkāpās premjerministrs Luvsanamsrains Ojun-Erdene.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) joprojām ir būtiska un neaizvietojama starptautiskās palīdzības un sarunu platforma, sarunā ar LSM.lv uzsver pētnieks Kaspars Ģērmanis. Un Latvija tās ietvaros nu veikusi pilnu apli – no palīdzības saņēmējas līdz devējai, tostarp valstiskuma kontekstā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdienas, 3. jūnija, vakarā publicētā videopaziņojumā sacīja, ka Krievija joprojām ir apņēmības pilna turpināt karu un tā to apliecina gan ar regulāriem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām, gan ar paziņojumiem. Zelenskis uzskata, ka tas ir pamats jaunām un stingrām sankcijām pret Krieviju.

Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) 3. jūniju pasludinājusi par starptautisko velosipēdu dienu. Zīmīgajā datumā šī ekoloģiskā transporta infrastruktūras attīstības problēmas aktualizēja arī Itālijas galvaspilsētā Romā.

Pentagons plāno iekļaut Grenlandi ASV Bruņoto spēku Ziemeļu pavēlniecības (NORTHCOM) atbildības zonā, izslēdzot salu no Eiropas pavēlniecības (EUCOM) pārziņas. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta izdevums «Politico». Šāds solis tiek uzskatīts par simbolisku žestu, kas vēl ciešāk sasaistītu pasaulē lielāko salu ar ASV laikā, kad prezidents Donalds Tramps turpina izrādīt interesi par šīs Dānijai piederošās arktiskās teritorijas kontroli. 

ASV divi zinātnieki no Ķīnas apsūdzēti par toksiskas sēnes ievešanu Savienotajās Valstīs, otrdien paziņojusi Tieslietu ministrija.

Vairākos Krievijas reģionos varasiestādes samazinājušas atlīdzību līgumkaravīriem, otrdien vēsta izdevumi «Novaja gazeta» un «The Insider».

Latvijai kļūstot par ANO Drošības padomes (ANO DP) nepastāvīgo dalībvalsti, esam pirmo reizi uzkāpuši uz globālās skatuves un izgājuši no savas komforta zonas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Šodienas jautājums» sacīja ANO DP sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs. Viņš arī atzina, ka Latvija aptuveni nojauš, kuras valstis nebalsoja par mūsu dalību Drošības padomē. 

Dienvidkorejā otrdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis opozīcijas līderis Li Džemjuns, liecina rezultāti pēc teju visu balsu saskaitīšanas.

Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jaunas specoperācijas rezultātā zem ūdens līmeņa saspridzināti Krimas tilta balsti, un tā rezultātā tilts šobrīd ir avārijas stāvoklī, otrdien pavēstīja SBU.

Dienvidkorejā ir noslēgusies balsošana pirmstermiņa prezidenta vēlēšanās. Oficiālie rezultāti vēl nav zināmi, bet mediju publicētie «exit poll» rezultāti jeb vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem liecina, ka pārsvaru gūst Demokrātiskās partijas kandidāts Li Džemjongs, iegūstot vairāk nekā 50% balsu. Savukārt vadošais konservatīvā spārna kandidāts Kims Munsu no partijas «Tautas spēks» ierindojies otrajā vietā, saņemot 39,3% vēlētāju atbalstu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis balso par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē uz divu gadu termiņu jeb 2026. un 2027.gadā. LSM.lv piedāvā sekot līdzi vēsturiskajam balsojumam tiešraidē angļu valodā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 2. jūnija fotogrāfijas. 

Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) galveniem mērķiem ir nostiprināt mieru un drošību pasaulē. Tomēr, pieaugot karu skaitam pasaulē, starptautiskā sabiedrība novēro ANO nespēju ātri pieņemt lēmumus un nodrošināt mieru. Latvija šogad kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles lomu. Kā liecina LSM.lv sadarbībā pētījumu centru «Norstat» veiktā sabiedriskās domas aptauja, Latvijas iedzīvotāji pārsvarā uzskata, ka ANO ir maza vai ļoti maza loma miera nodrošināšanā pasaulē. 

Nīderlandes labēji populistiskā Brīvības partija (PVV) aiziet no valdošās koalīcijas, otrdien paziņojis partijas līderis Gērts Vilderss, kā iemeslu šādam lēmumam minot to, ka koalīcija nepilda viņa prasības īstenot stingrāku imigrācijas politiku. 

Krievijas drošības struktūru pārstāvji nopratinājuši šoferus, no kuru vadītajām kravas automašīnām svētdien Ukrainas Drošības dienesta (SBU) specoperācijas «Zirnekļtīkls» gaitā palaisti droni, pirmdien vēsta «Telegram» kanāls «Baza».

Turcijas lielpilsētā Stambulā pirmdien pēcpusdienā notikusi Krievijas un Ukrainas sarunu otrā kārta. Abas puses apmainījušās ar prasībām, ko gribētu izskatīt turpmāko sarunu gaitā.

Atturēšanas politika vairs nedarbojas tā, kā agrāk, tādēļ kodolkonflikta eskalācija pasaulē šobrīd ir daudz iespējamāka. Arvien vairāk valstu var sākt apsvērt kodolpotenciāla iegūšanu vai aizsardzības pret kodolieročiem iespējas, sarunā ar LSM+ atzina «Atlantic Council» eksperte Irina Adama.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers svētdien paziņoja, ka Lielbritānija būvēs 12 jaunas zemūdenes, lai atturētu arvien pieaugošus draudus, tostarp no Krievijas, Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas puses. Lielbritānija plāno vērienīgi paplašināt savus aizsardzības izdevumus, stiprinot ne tikai bruņotos spēkus un Karalisko floti, bet arī kodolieroču programmu.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka atsauc Īlona Maska tuva sabiedrotā tehnoloģiju miljardiera Džareda Aizekmena kandidatūru Nacionālās aviācijas un kosmosa administrācijas (NASA) vadītāja amatam.

Visas NATO dalībvalstis ir vienojušās par Ukrainas dalību aliansē, pirmdien Viļņā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, uzsverot, ka to nevar uzskatīt par miera sarunu sastāvdaļu.

Vismaz seši cilvēki ievainoti vakar notikušā uzbrukumā Bolderas pilsētā ASV Kolorado štatā. Tā laikā kāds vīrietis meta ar degšķidrumu pildītas pudeles un izmantoja paštaisītu liesmu metēju pret cilvēkiem, kuri bija sapulcējušies pilsētas centrā, lai pieprasītu atbrīvot palestīniešu teroristu grupējuma «Hamās» nolaupītos izraēliešus. Uzbrukuma laikā vīrietis esot kliedzis saukli «Brīvību Palestīnai!».

Vācijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Karstens Breiers brīdinājis, ka NATO ir jāgatavojas Krievijas iespējamam uzbrukumam tuvāko sešu gadu laikā. Ģenerālis uzsvēra, ka NATO saskaras ar ļoti nopietniem Krievijas draudiem, kādus viņš savā 40 gadu ilgajā dienestā vēl nav pieredzējis.