Otrdien Krievijas triecienā Ukrainas pilsētā Dņipro nogalināti vismaz 17 cilvēki, savukārt vēl 279 ievainoti. Cietušo vidū ir arī vismaz 19 bērni. Trešdien pilsētā izsludinātas sēras.

Eiropiešiem jābeidz uztraukties, jo ASV prezidents un augstākā vadība pilnībā apņēmušies atbalstīt NATO, publiskajā forumā pauda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Paredzēts, ka trešdien alianses dalībvalstis arī parakstīs vienošanos, kurā Eiropa apņemas vairāk tērēt aizsardzībai.

Eiropiešiem jābeidz uztraukties, jo ASV prezidents un augstākā vadība pilnībā apņēmušies atbalstīt NATO, publiskajā forumā pauda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Paredzēts, ka trešdien alianses dalībvalstis arī parakstīs vienošanos, kurā Eiropa apņemas vairāk tērēt aizsardzībai.

Teroristi kļūst jaunāki, un gandrīz katrs trešais vēl nav sasniedzis 20 gadu vecumu, bet pašam jaunākajam aizdomās turamajam ir tikai 12 gadi, teikts otrdien publicētajā «Eiropola» ziņojumā.

Otrdien Krievijas triecienā Ukrainas pilsētā Dņipro nogalināti vismaz 16 cilvēki, savukārt vēl 170 ievainoti. Cietušo vidū ir arī vairāki bērni. Trešdien pilsētā izsludinātas sēras.

Eiropiešiem jābeidz uztraukties, jo ASV prezidents un augstākā vadība pilnībā apņēmušies atbalstīt NATO, publiskajā forumā pauda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Paredzēts, ka trešdien alianses dalībvalstis arī parakstīs vienošanos, kurā Eiropa apņemas vairāk tērēt aizsardzībai.

Šobrīd ģeopolitiskā situācija ir izaicinoša un ar to noteikti jārēķinās arī nākotnē. Tieši tāpēc starp NATO alianses dalībvalstīm valda kopīga izpratne un apziņa, ka ir jāiegulda aizsardzībā un jāstiprina alianse, intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

NATO dalībvalstu līderi šonedēļ ir pulcējušies uz sanāksmi Nīderlandes pilsētā Hāgā. Paredzams, ka šī gada NATO samitā dalībvalstis izvirzīs jaunu mērķi – aizsardzības vajadzībām atvēlēt vismaz 5% no to iekšzemes kopprodukta (IKP). Lēmums par aizsardzības izdevumu palielināšanu vēl nav oficiāli pieņemts, tomēr dažas valstis jau ir skaļi paudušas savu neapmierinātību.

Irānas valsts televīzija otrdienas rītā apstiprinājusi, ka spēkā stājusies uguns pārtraukšana karā ar Izraēlu, par kuru pirmdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Nīderlandes pilsētā Hāgā otrdien, 24. jūnijā, sākas NATO valstu samits, kurā alianses dalībvalstīm ir paredzēts vienoties par jaunu aizsardzības izdevumu mērķi – 5% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr Spānijas valdība panāca vienošanos par izņēmumu. Madride varēs nepalielināt savus izdevumus tik krasi, kā pārējie, jo tā uzskata, ka var sasniegt sev izvirzītos militāros mērķus ar zemākiem tēriņiem. Arī ASV tuvākajā laikā negrasās palielināt savu militāro budžetu līdz 5% no IKP.

Nīderlandes pilsētā Hāgā otrdien, 24. jūnijā, sāksies NATO samits un tā uzmanības centrā būs NATO aizsardzības izdevumu palielināšana. Tiek gaidīti 45 valstu un valdību vadītāji, 6000 delegācijas locekļu, 2000 žurnālistu un 900 uzaicinātie viesi.

Irāna pirmdienas vakarā deva raķešu triecienu ASV aviobāzei Katarā, atbildot uz to, ka ASV svētdien veica triecienus Irānas kodolobjektiem.

Situācija Irānā šorīt ir Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes uzmanības lokā. Politiķu izteikumos ir jūtamas bažas par iespējamiem Irānas atbildes triecieniem Izraēlai un ASV bāzēm Tuvajos Austrumos, kā arī par iespējamo Hormuza šauruma slēgšanu. Tādēļ Teherāna tiek mudināta sēsties pie diplomātisko sarunu galda.

Aktīvā Latvijas valstspiederīgo evakuācijas fāze no Izraēlas ir noslēgusies, jo no tur palikušajiem vērojama maza interese izceļot, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Sīrijas galvaspilsētas Damaskas piepilsētā Dveilā svētdien terorista pašnāvnieka uzbrukumā pareizticīgo baznīcai nogalināti 22 un ievainoti 63 cilvēki, vēsta Sīrijas ziņu aģentūra SANA.

Krievijas dronu un raķešu uzbrukumā aizvadītajā naktī Ukrainā nogalināti astoņi un ievainoti 29 cilvēki, pirmdien paziņoja Ukrainas amatpersonas.

Sociālajos tīklos diskusijas uzvirmo ikreiz, kad tiek pieminētas sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Eiropas līderi cenšas viņam izpatikt, taču reālie rezultāti šķiet vāji. Tikmēr pasaulē notiek jauni kari un konflikti, padarot diplomātiju arvien sarežģītāku. Latvijas Radio raidījumā «Krustpunkts» diplomātijas lomu mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā vērtē bijušie diplomāti.

Krievija svētdien veikusi artilērijas un dronu uzbrukumu Ukrainas pilsētai Hersonai. Apšaudē dzīvību zaudējis viens cilvēks, bet ievainoti vēl trīs. Citā pilsētas daļā drona uzbrukumā cietis vīrietis. Savukārt glābšanas darbi turpinās Kramatorskā, kur sestdienas vakarā aviobumbu triecienā cieta dzīvojamo māju kvartāls. Drupās atrasti divi bojāgājušie. Pēc Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienesta vēstītā, zem drupām vēl varētu atrasties trīs cilvēki.

Amatpersonu paziņojumi un neatkarīgo pušu liecības parāda, ka aizvadītajā naktī ASV veiktajos triecienos trim Irānas kodolobjektiem Fordo, Natanzā un Isfahanā ir nodarīti postījumi. ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets uzsvēra, ka notikušie triecieni nav veikti ar nolūku veicināt režīma maiņu Teherānā. Irānas amatpersonas gan sola nepalikt atbildi parādā.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio svētdien brīdināja Irānu neslēgt Hormuzas šaurumu, kas ir nozīmīgs starptautiskais kuģu ceļš.

ASV iesaistīšanās karā pret Irānu ir situācijas eskalācija, par ko brīdinājusi starptautiskā sabiedrība, un sekas var būt dramatiskas, ja Irāna dos atbildes triecienus pa ASV karaspēka bāzēm un slēgs Hormuzas jūras šaurumu, Latvijas Radio raidījumā «Labrīt» svētdienas rītā sacīja Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.

ASV kara lidmašīnas naktī uz svētdienu uzbrukušas trim Irānas kodolprogrammas objektiem un uzbrukums bijis «ļoti veiksmīgs», paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.

Sestdien pēcpusdienā no ūdens tika izcelta nogrimusī superjahta «Bayesian». Tā pagājušā gada augustā nogrima pie Sicīlijas krastiem. Izmeklētāji turpina skaidrot tās nogrimšanas iemeslu. 

ASV lidmašīnas sestdienas naktī uzbrukušas trīs Irānas kodolobjektiem un uzbrukums bijis «ļoti veiksmīgs», paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.

Baltkrievijā no cietuma atbrīvoti 14 politieslodzītie, tostarp kādreizējais prezidenta amata kandidāts, opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas vīrs Sjarhejs Cihanouskis, vēsta izdevums «Naša Niva». No Aleksandra Lukašenko režīma ieslodzījuma atbrīvoti arī divi Latvijas pilsoņi, informēja Latvijas Ārlietu ministrija. 

Irāna neplāno ar eiropiešiem pārrunāt izmaiņas kodolprogrammā vai aizsardzības spējās, vēsta aģentūra «Reuters». Tomēr Francijas prezidents paziņojis, ka Eiropas valstis paātrinās sarunas ar Teherānu.

Rietumvalstis pret Krieviju gatavo jaunas sankcijas. Kremlim ir finanšu zaudējumi, bet Krievija karu nepārtrauc. Ukraina aicina Rietumvalstis būt stingrākām. Šajos gados Krievijas ieņēmumi no naftas produktu pārdošanas ir lielāki, nekā sabiedroto sniegtā palīdzība Ukrainai. Eiropas Savienība (ES) gatavojas pastiprināt sankcijas pret Krievijas finanšu, militāro un enerģētikas nozari, tostarp «ēnu» floti.

Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana vadītā valdība un Armēņu Apustuliskā baznīca nekad nav bijušas ciešas sabiedrotās – abu attiecības īpaši pasliktinājās pēc Armēnijas sakāves Kalnu Karabahā 2020. gadā. Konflikts starp valdību un baznīcu atkal uzliesmoja, jo Pašinjans apsūdzēja Katolikosu Karekinu II, valsts augstāko garīgo līderi, kā arī citus garīdzniekus, celibāta solījuma neievērošanā.

Krievija kritušo karavīru mirstīgo atlieku apmaiņas laikā Ukrainai vairākkārt nodevusi savus un citu valstu pilsoņus. Par to paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tiekoties ar žurnālistiem. 

Krievija naktī uz sestdienu veikusi masveida kombinēto triecienu ar raķetēm un droniem Ukrainas Poltavas apgabalam.

Dažādi noteikumi, ar kuriem Eiropas Savienība (ES) cenšas regulēt mākslīgā intelekta jomu, nemazina ES spējas sacensties ar pārējiem globālajiem spēlētājiem mākslīgā intelekta attīstībā. Tā radiostaciju tīkla «Euranet Plus» intervijā uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietniece tehnoloģiju suverenitātes, drošības un demokrātijas jautājumos Henna Virkunena.

ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi vērtē NATO aliansi un viņam patīk, ka Amerikai ir sabiedrotie. Tādēļ pirms nākamnedēļ Hāgā gaidāmā NATO samita nebūtu pamata satraukumam, ka ASV grasās norobežoties no Eiropas un NATO. Šādu viedokli intervijā LTV raidījumam «Pasaules Panorāma» pauž Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.

Irāna un Izraēla turpina apmainīties triecieniem. Izraēla aizvadītajā naktī veikusi uzbrukumus vairākiem mērķiem Irānā. To vidū ir kodolobjekts Isfahānā. Izraēlas ārlietu ministrs paziņojis, ka nedēļu ilgā militārā operācija ir aizkavējusi Irānas kodolprogrammu par vismaz diviem līdz trim gadiem. Tikmēr Irānas ārlietu ministrs pēc vakardien notikušajām sarunām ar Eiropas valstu diplomātiem ieradies Turcijā, lai pārrunātu konfliktu ar arābu valstu diplomātiem. 

ASV lēmums apturēt finansējumu tādiem medijiem kā «Amerikas Balss» un «Radio Brīvā Eiropa» ir raisījis diskusijas par Rietumvalstu mediju lomu, īpaši pieaugot Krievijas un Ķīnas mediju un to izplatīto vēstījumu klātbūtnei pasaules mērogā. Kādi ir izaicinājumi, un kas būtu labākie līdzekļi, lai cīnītos ar divu lielvaru mēģinājumiem ietekmēt izpratni par notikumiem pasaulē?

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piektdien lika veikt darbinieku masveida atlaišanu raidsabiedrībā «Amerikas Balss» («Voice of America») un citos valdības finansētos medijos, turpinot centienus izpostīt šos medijus par spīti juridiskiem strīdiem un tam, ka šāda rīcība būs izdevīga ASV pretiniekiem.