Ukrainā notiks premjerministra maiņa. Līdzšinējais valdības vadītājs Deniss Šmihaļs ir paziņojis par savu atkāpšanos, bet viņa vietā stāsies pašreizējā ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko. Trešdien Ukrainas parlamentā ir paredzēts formāls balsojums par Šmihaļa valdības atlaišanu, bet ceturtdien vajadzētu notikt balsojumam par jaunās valdības apstiprināšanu.

Francija, Vācija, Lielbritānija un ASV noteikušas 29. augustu kā galīgo termiņu, līdz kuram ir jānoslēdz jauna kodolvienošanās ar Irānu. Ja tas nenotiks, tad Eiropas lielvaras sāks procedūru, lai atjaunotu ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas, kuras atcēla 2015. gadā pēc starptautiskās kodolvienošanās noslēgšanas.

Tiesa Lielbritānijā piespriedusi reālu cietumsodu diviem vīriešiem, kas Nortamberlendas grāfistē nocirta apmēram 150 gadus vecu kalnu kļavu. Tā pirms deviņiem gadiem ieguva gada koka titulu un ir iemūžināta slavenajā filmā par Robinu Hudu. 

Ar Jemenas trimdas valdību saistītie kaujinieki trešdien paziņoja, ka konfiscējuši 750 tonnas Irānas piegādāto raķešu un ieroču, kas bija paredzēti hutiešu nemierniekiem.

Krievijas radītais militārais apdraudējums liek Eiropas valstīm nopietni izvērtēt dažādus militārās darbības aspektus un to sekas. Uz šī fona Nīderlandes Aizsardzības ministrija risina sarunas ar valsts dzelzceļa kompāniju «Nederlandse Spoorweg» (NS) par 24 norakstītu vilciena vagonu iegādi, kas nākotnē būtu pārveidoti par mobilajiem hospitāļiem un tiktu izmantoti ievainotu karavīru transportēšanai.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Ukrainai nevajadzētu apšaudīt Krievijas galvaspilsētu Maskavu. Viņš arī neplāno apgādāt Kijivu ar tālās darbības rādiusa raķetēm.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins negrasās pārtraukt iebrukumu Ukrainā, atsaucoties uz Kremlim pietuvinātiem avotiem, vēsta mediji. Par to liecina arī kārtējie gaisa triecieni pa Ukrainas apdzīvotajām vietām. 

Dānija, Zviedrija un Nīderlande otrdien paudušas vēlmi iesaistīties ASV prezidenta Donalda Trampa plānā, saskaņā ar kuru Eiropas valstis iepirktu no ASV ieročus piegādāšanai Ukrainai. 

Vācija plāno līdz šīs desmitgades beigām ievērojami paplašināt mākslīgā intelekta izmantošanu, lai stimulētu ekonomikas izaugsmi un nostiprinātu savas pozīcijas globālajā konkurencē stratēģiski svarīgajās tehnoloģiju jomās. Par to liecina Vācijas Izglītības un pētniecības ministrijas izstrādātais stratēģijas projekta dokuments, ar kuru iepazinusies ziņu aģentūra «Reuters». 

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri otrdien nevienojās par 18. sankciju paketi Krievijai saistībā ar karu Ukrainā. 

Latvija un Kosova ir kas vairāk kā tikai partneri – mēs esam sabiedrotie. Tā otrdien vizītē Latvijā uzsvēra Kosovas prezidente Vjosa Osmani-Sadriu. Šī ir pirmā reize, kad kāds no Kosovas prezidentiem ierodas vizītē Latvijā. Abas puses pārrunājušas divpusējo attiecību jautājumus, Kosovas tuvināšanos Eiropas Savienībai (ES), atbalstu Ukrainai un citus jautājumus.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs otrdien atkāpies no premjerministra amata.

Eiropas Komisija (EK) otrdien brīdinājusi Gruziju, ka bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ieceļošanai Šengenas zonā varētu tikt apturēts saistībā ar bažām par Gruzijas valdības vēršanos pret opozīciju un atkāpšanos no demokrātijas normām.

Latvijas premjere Evika Siliņa («Jaunā Vienotība») pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ielūguma otrdien devusies darba vizītē uz Ukrainu.

Eiropas Savienības (ES) līderi otrdien apspriež virkni iespējamo rīcības soļu pret Izraēlu, tā reaģējot uz situāciju Gazas joslā. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa ierosinājusi desmit potenciālus pasākumus, taču eksperti norāda, ka panākt vienošanos visdrīzāk neizdosies.

Irāna un ASV vairākās sarunu kārtās apspriedušas Irānas kodolprogrammu, tomēr pēc Izraēlas uzsāktās operācijas «Lauvas spēks» sarunas  pārtrauktas. Vašingtona un Teherāna izrādījušas gatavību sarunas atsākt, tomēr Irānas amatpersonas paziņojušas, ka valsts nepārtrauks urāna bagātināšanu. 

Francijā ar vērienu atzīmēti nacionālie svētki – Bastīlijas ieņemšanas diena. Tajos bija gan amatpersonu uzrunas, gan valsts militāro spēju demonstrēšana un uguņošanas. 

Latvijas premjere Evika Siliņa («Jaunā Vienotība») pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ielūguma otrdien devusies darba vizītē uz Ukrainu.

Nākamā gada sākumā Latvija pirmo reizi ieņems vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē. Tā būs viena no desmit nepastāvīgajiem locekļiem, kas tiek ievēlēti uz diviem gadiem. Padomē darbojas arī piecas pastāvīgās locekles – ASV, Francijas, Lielbritānija, Krievija un Ķīna. 

Krievija arī šonakt īstenojusi gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām un citām apdzīvotām vietām. Acīmredzot Rietumvalstu, tai skaitā ASV draudi noteikt smagākus ierobežojumus, Maskavu pagaidām neietekmē.

Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai aptuveni 28 000 konteineru ar bruņojumu un artilērijas munīciju, ko Maskava izmanto karam pret Ukrainu, atsaucoties uz Dienvidkorejas militārās izlūkošanas dienesta (DIA) ziņojumu, vēsta ziņu aģentūra «Yonhap».

Musonu lietusgāzes Pakistānā kopš jūnija beigām izraisījušas 111 cilvēku nāvi, viņu vidū 53 bērni.

Krievijas tiesa aizmuguriski piespriedusi 14 gadu cietumsodu rakstniekam Borisam Akuņinam, pirmdien ziņo Krievijas neatkarīgais medijs «Mediazona». 

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdinājis Krieviju, ka piemēros ļoti bargus muitas tarifus Maskavas tirdzniecības partneriem, ja tā 50 dienu laikā neatrisinās karu Ukrainā.

Vairāk nekā puse Polijas iedzīvotāju atzinīgi vērtē valdības lēmumu atjaunot kontroli uz robežas ar Vāciju un Lietuvu, lai ierobežotu nelegālo migrāciju. Par to liecina sabiedriskās domas pētījumu centra «Opinia24» veiktās aptaujas rezultāti. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien piedāvājis pirmajai vicepremjerei Jūlijai Sviridenko uzņemties jaunās valdības vadīšanu.

Dienvidkorejā tūkstošiem medicīnas studentu pēc 17 mēnešu ilgā boikota gatavojas atsākt studijas, pirmdien aģentūrai AFP pavēstīja Korejas Medicīnas asociācijas (KMA). Darbā atgriezīsies arī ārsti rezidenti, kas kopā ar studentiem protestēja pret valdības ieviestām pārmaiņām medicīnas izglītības iestāžu uzņemšanas kārtībā.

Aptaujā, ko veica ASV domnīca «Pew Research Center», tika noskaidrots, ka Ungārijas iedzīvotāji uzskata Ukrainu par gandrīz tikpat lielu apdraudējumu valstij kā Krieviju. 

Sadursmēs starp bruņotiem grupējumiem Sīrijas dienvidos nogalināti 37 cilvēki, bet vairāk nekā 50 guvuši ievainojumus, ziņo Londonā bāzētā nevalstiskā organizācija «Syrian Observatory for Human Rights» (SOHR). 

Austrālija svētdien ar oficiālu ceremoniju Sidnejā sākusi līdz šim lielākās militārās mācības «Talisman Sabre», kurās piedalās vairāk nekā 35 000 karavīru no 19 valstīm.

Sauli kā enerģijas avotu aktīvi izmanto arī ziemeļu valstī Somijā, kur kādu lielu elektrostaciju būvē netālu no polārā loka. Tā spēj saražot elektrību pat sniegotās ziemās.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 13. jūlija fotogrāfijas. 

Svētdien vismaz desmit cilvēki, tostarp seši bērni, gāja bojā ūdens ņemšanas punktā Nuseiratas bēgļu nometnē Gazas centrālajā daļā, kad tur trāpīja Izraēlas drona nomests lādiņš. Vēl 16 cilvēki, no kuriem vairums bija bērni, ievainoti. 

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps paziņojis par zenītraķešu sistēmu «Patriot» piegādi Ukrainai, lai tā varētu cīnīties ar Krievijas agresoriem.

Skaidrā nauda Gazā kļuvusi par vienīgo samaksas veidu par pirmās nepieciešamības precēm. Bankomāti un banku filiāles kara plosītajā teritorijā reti kur darbojas, tādēļ cilvēki kļuvuši atkarīgi no starpnieku tīkla, kuram par skaidras naudas saņemšanu jāmaksā pat 40% komisijas maksa, ziņo aģentūra «Associated Press».