Dienvidkorejas dienvidaustrumu rajonos turpina plosīties savvaļas ugunsgrēki, kas, kā raksturo amatpersonas, ir lielākie valsts vēsturē. Tajos gājuši bojā vismaz 26 cilvēki.

Vienā no Eiropas lielākajām metropolēm – Londonā – nākamajā nedēļā stāsies spēkā jauni noteikumi attiecībā uz velosipēdu pārvadāšanu metro. To darīt būs aizliegts, jo pastāv bažās, ka velosipēdu baterija var aizdegties.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka ideja par Eiropas militāro kontingentu Ukrainā, ko atbalsta Parīze un Londona, neparedz tā izvietošanu tieši uz saskarsmes līnijas.

Patlaban Ukrainas pamiera sarunu virzība ir par labu Maskavai, intervijā Latvijas Televīzijai norādīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs. Taču pēc pēdējām pamiera sarunām, kur Krievija pieprasījusi atcelt tai uzliktās sankcijas, nozīmīga loma ir Eiropai, kur šobrīd nav signālu par gatavību piekāpties Maskavas prasībām, piebilda eksperts.

«Mums nevajadzētu uztraukties, bet ir jābūt sagatavotiem,» tā intervijā Latvijas Televīzijā pauda Igaunijas prezidents Alars Kariss, vērtējot drošības situāciju Baltijā. Prezidents arī ir pārliecināts, ka Eiropai vajadzētu savu drošību stiprināt NATO un neatšķelties no ASV.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena solījusi EK atbalstu radiostacijai «Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība» (RFE/RL), kurai draud slēgšana ASV finansējuma samazināšanas dēļ.

Belgorodas apgabalā Krievijā, netālu no robežas ar Ukrainu, uz mīnas uzbraukusi Kremļa propagandas «Pirmā kanāla» filmēšanas grupa. Negadījumā dzīvību zaudējusi žurnāliste Anna Prokofjeva, vēsta telekanāla preses dienests.

Lietuvas prokuratūra, kas izmeklē lietu par Vācijas loģistikas kompānijas DHL lidmašīnas avāriju, lūgusi apsūdzēt pilotu, kurš ir Spānijas pilsonis, un izvirza pamata versiju, ka avārija Viļņā novembrī notika cilvēciskas kļūmes dēļ, trešdien paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens trešdien atzinīgi novērtēja Vašingtonas lēmumu ASV delegācijas vizītē Grenlandē aprobežoties tikai ar Savienoto Valstu armijas bāzes apmeklējumu, pēc tam kad iepriekšējie plāni bija izsaukuši Dānijas un tās autonomās teritorijas Grenlandes nopēlumu.

Eiropas Komisija paziņojusi par desmitiem projektu, lai Eiropas Savienībā (ES) palielinātu kritiski svarīgo izrakteņu ieguvi. To mērķis ir nodrošināt uzņēmumus ar izejvielām, kā arī mazināt atkarību no citām valstīm, tai skaitā Ķīnas Tautas Republikas.

ASV prezidenta Donalda Trampa nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs uzņēmies vainu «Signal» lietotnes skandālā. Tas pirmdien izcēlās pēc tam, kad atklājās, ka ASV administrācijas augstākās amatpersonas apspriedušas lietotnes sarakstē uzbrukumus Jemenas hutiešu nemierniekiem, nemanot, ka sarakstei pievienots arī žurnālists.

Kišiņevas lidostā otrdienas vakarā aizturēta Moldovas autonomā Gagauzijas reģiona vadītāja Jevgēņija Gucula, pavēstīja Moldovas Korupcijas apkarošanas centrs (CNA). Gucula aizturēta uz 72 stundām.

ASV Globālo mediju aģentūra piekritusi piešķirt mediju korporācijai «Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība» daļu Kongresa atvēlēto līdzekļu. Informācija publiskota pirms tiesas sēdes par aģentūras vadības rīcību.

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps apstiprinājis, ka sarunās ar Kijivas un Maskavas pārstāvjiem par konflikta noregulējumu Ukrainā panākts progress. Iepriekš tika ziņots par iespējamo uguns pārtraukšanu Melnajā jūrā.

Latvijas iedzīvotāju vidū attieksme pret Eiropas Savienību (ES) ir mazāk pozitīva nekā vidēji Eiropā. Jaunākie «Eirobarometra» dati liecina, ka 50% eiropiešu bloku vērtē atzinīgi, bet Latvijā – tikai 42%. Latvijā daudz vairāk ir tādu, kas Eiropas Savienību vērtē neitrāli. Savukārt negatīvās attieksmes proporcija ir vienāda – 15% cilvēku Eiropas Savienību vērtē negatīvi.

Baltijas valstu ārlietu ministri otrdien vizītē Vašingtonā tikušies ar ASV valsts sekretāru (ārlietu ministru) Marko Rubio. Tikšanās laikā apspriesti gan Baltijas valstu drošībai svarīgi jautājumi, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā.

Dānijas valdības vadītāja Mete Frederiksena uzskata, ka ar gaidāmo ASV delegācijas vizīti Grenlandē uz šo salu un Dāniju tiek veikts spiediens. Premjere paziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps diezgan nopietni vēlas iegūt Grenlandi, tāpēc šo apmeklējumu nevar skatīt neatkarīgi no kā cita.

Saūda Arābijā notikušajās ASV delegācijas sarunās ar Krieviju un Ukrainu tās atsevišķi piekrita izvairīties no militāriem triecieniem kuģiem Melnajā jūrā, otrdien paziņoja Baltais nams.

Maskava vēlas skaidras garantijas, lai atjaunotu tā dēvēto Melnās jūras graudu iniciatīvu. Tā paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā valsts kontrolētajam «Pirmajam kanālam».

Žurnāla «The Atlantic» galvenais redaktors Džefrijs Goldbergs noraidījis ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta apgalvojumu, ka tērzēšanas grupā, kurā nejauši tika iekļauts Goldbergs, neviens neapsprieda kara plānus.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā otrdien notika prezidenta Aleksandra Lukašenko inaugurācijas ceremonija. Lukašenko valda Baltkrievijā jau vairāk nekā 30 gadu un stājies valsts vadītāja amatā jau uz septīto termiņu.

Vācijā otrdien uz pirmo sēdi pulcējās jaunievēlētais Bundestāga sastāvs. Pirms mēneša notikušajās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva kristīgie demokrāti ar Frīdrihu Mercu priekšgalā.

Ar dažādām detaļām Krievija mēģina «stiept gumiju» pamiera sarunās, tā otrdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» apgalvoja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Viņaprāt, Putinam ir izdevīgi vilkt laiku, pirmkārt, lai atstumtu ukraiņus no Kurskas apgabala.

ASV žurnālists netīši tika iekļauts tērzēšanas grupā, kurā aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, viceprezidents Džeimss Deivids Venss un citas Trampa administrācijas amatpersonas slepeni apsprieda plānotos triecienus Jemenas hutiešu nemierniekiem, pirmdien apstiprināja Baltais nams.

Krievijas okupanti, kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā nogalinājuši vairāk nekā 600 bērnu. Traģisko statistiku pirmdien publiskoja Ukrainas Ģenerālprokuratūras pārstāvji.

Ar dažādām detaļām Krievija mēģina «stiept gumiju» pamiera sarunās, tā otrdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» apgalvoja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Viņaprāt, Putinam ir izdevīgi vilkt laiku, pirmkārt, lai atstumtu ukraiņus no Kurskas apgabala.

Sarunās, kas ASV delegācijai nule notikušas Saūda Arābijā ar Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem, tika spriests par teritoriju un demarkācijas līnijām, ASV valdības sēdes gaitā pirmdien sacīja ASV prezidents Donalds Tramps, vēsta raidsabiedrība BBC.

Krievija pirmdien veikusi raķešu triecienu dzīvojamam rajonam Ukrainas pilsētā Sumos, ievainojot vismaz 88 civiliedzīvotājus, to vidū arī 17 bērnus, ziņo varasiestādes.

Militārās spējas strauji kāpināt apņēmusies arī Austrālija. Šim nolūkam valdība paredzējusi miljardu Austrālijas dolāru jeb 581 miljonu eiro. Šos līdzekļus Kanbera novirzīs vadāmo ieroču ražošanas palielināšanai, kā arī jūras spēku kaujas spēju uzlabošanai, paziņojis aizsardzības ministrs Ričards Marless.

Igaunijas valdību veidojošās partijas ir panākušas vienošanos par to, kādas būs jaunās valdības darba prioritātes. Reformu partijas un partijas «Igaunija 200» līderi pirmdien parakstīja jaunu koalīcijas līgumu. Tas paredz pievērst lielāku uzmanību valsts drošībai un ekonomikas jautājumiem.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pirmdien apstiprināja, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins esot uzdāvinājis ASV prezidentam Donaldam Trampam viņa portretu.

Dronu koalīcijas dalībvalstis novirzīs 20 miljonus eiro no kopējā fonda, lai Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām ārpuskārtas, paātrinātā procedūrā iegādātos vairākus simtus taktiskā līmeņa izlūkdronu. Šos bezpilota lidaparātus piegādās tuvāko trīs mēnešu laikā.

Ēģipte, kas ir vidutājs sarunās starp Izraēlu un palestīniešu teroristu grupējumu «Hamās», ir nākusi klajā ar jaunu priekšlikumu pamiera ieviešanai Gazas joslā pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Izraēla atsāka karadarbību palestīniešu teritorijā. Par to, atsaucoties uz Ēģiptes amatpersonu, vēsta ziņu aģentūra «Associated Press» (AP).

Francijas galvaspilsētas Parīzes iedzīvotāji referendumā nobalsojuši par «zaļākām» ielām. Iniciatīva paredz apmēram 500 ielas nodot gājēju rīcībā un liegt tajās iebraukt automašīnām.

Sausuma dēļ pazeminoties ūdens līmenim, kas apdraud hidroelektrostaciju darbību, Venecuēlas valdība saīsinājusi sabiedriskajā sektorā strādājošo darba nedēļu līdz trim darba dienām, bet darbadienas ilgumu - līdz četrarpus stundām.