Rumānija – Eiropas Savienības un NATO austrumu flanga valsts – pēc nedēļas nogalē aizvadīto prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas nonākusi vēl dziļākos politisko nemieru ūdeņos.

Vācijas parlamenta deputāti otrajā balsojumā kanclera amatā ievēlējuši Kristīgo demokrātu savienības/Kristīgi sociālā savienības (CDU/CSU) līderi Frīdrihu Mercu. Aizklātā balsojumā viņa kandidatūru valdības vadītāja amatam atbalstīja 325 parlamenta deputāti. Pret balsoja 289. 

ASV Iekšzemes drošības departaments (DHS) paziņojis par jaunas tā dēvētās «pašdeportācijas» programmas uzsākšanu. Programma paredz, ka tiem ASV teritorijā nelegāli ieceļojušajiem migrantiem, kuri izvēlēsies brīvprātīgi pamest valsti, tiks piedāvāta finansiālā palīdzība.

Otrdien Kijivā ieradušies Latvijas Samariešu asociācijas, Rīgas domes un vairāku starptautisku organizāciju pārstāvji, lai pārrunātu kopīga ievainoto karavīru un viņu ģimenes locekļu atbalsta centra izveidi Kijivā. 

Izraēlas valdība vienojusies pastiprināt karu pret teroristu grupējumu «Hamās» Gazas joslā, paredzot ieņemt plašāku teritoriju un iesaukt desmitiem tūkstošu rezerves karavīru, kā arī pārvietot palestīniešus. Šie plāni izsaukuši bažas ne tikai palestīniešos un daļā izraēliešu, bet arī Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Vācijas konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs otrdien pirmajā balsojumā Bundestāgā negaidīti neieguva pietiekami daudz balsu apstiprināšanai par kancleru.

Naktī uz otrdienu Krievija piedzīvojusi lielu dronu uzbrukumu, kura dēļ uz laiku pārtraukta satiksme daudzās lidostās, liecina Krievijas amatpersonu sniegtā informācija. Ukraina notikušo nav komentējusi. 

Sociāldemokrātus pārstāvošais Vācijas federālais kanclers Olafs Šolcs svinīgā ceremonijā atvadījies no sava amata. Jau otrdien par jauno valdības vadītāju kļūs Kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 5. maija fotogrāfijas. 

Kanādas Mediju producentu asociācija brīdinājusi, ka nodeva ārzemēs producētām filmām radīs «ekonomiskas grūtības» Kanādā un ASV. Tas nebūtu pārsteigums, ja reiz Holivudas filmas un lielākās ASV televīzijas programmas regulāri tiek filmētas Kanādā. Jau vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka izdod rīkojumu noteikt 100% nodevu visām filmām, kas uzņemtas ārpus ASV.

Šajā nedēļā Eiropā tiks atzīmēta 80. gadskārta, kopš nacistiskās Vācijas kapitulācija sabiedroto spēkiem pielika punktu Otrajam pasaules karam Eiropā. Jau pirmdien Lielbritānijā sākās četru dienu ilgie pasākumi. Vislielākā uzmanība tika pievērsta parādei Londonā. Tikmēr Krievijā sākas gatavošanās tās atzīmējamajai kara beigu gadadienai 9. maijā.

Par atkāpšanos no amata pirmdien paziņoja Rumānijas premjerministrs Marčels Čolaku. Šādi viņš ir uzņēmies politisko atbildību par valdošās koalīcijas neveiksmi vakar notikušajā Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. 

Lai diplomātijai tiktu dota reāla iespēja, pamieram  ar Krieviju vajadzētu ilgt vismaz 30 dienu.  Tā, reaģējot uz Putina priekšlikumu par trīs dienu pamieru, izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ar galēji labējā Džordžes Simiona pārliecinošu uzvaru noslēdzās vakar notikusī Rumānijas atkārtoto prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Otro vietu sīvā cīņā ieguva galvaspilsētas Bukarestes mērs Nikušors Dans. Tas nozīmē, ka Simions un Dans pēc nepilnām divām nedēļām, 18. maijā, tiksies vēlēšanu otrajā kārtā, kurā izšķirsies, kas nākamos piecus gadus būs šīs stratēģiski nozīmīgās Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts līderis.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka devis rīkojumu amatpersonām atjaunot un no jauna atvērt bēdīgi slaveno Alkatrasas cietumu, kas tika slēgts pirms sešiem gadu desmitiem.

Izraēlas valdība pirmdien vienojās pastiprināt karu pret teroristu grupējumu «Hamās» Gazas joslā, plānojot ieņemt vairāk teritoriju un iesaukt desmitiem tūkstošu rezerves karavīru.

Latvieši visā pasaulē ar lepnumu un vienotības sajūtu atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu. No Vācijas līdz Īrijai, no Kanādas līdz Francijai, no Norvēģijas līdz tālajai Austrālijai – diasporas kopienas pulcējas svinīgos pasākumos, lai godinātu 1990. gada 4. maija vēsturisko notikumu un apliecinātu savu piederību Latvijai, saglabājot valodu, kultūru un tradīcijas arī tālumā no dzimtenes.

Rumānijā ir noslēgusies balsošana prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Oficiālie rezultāti vēl nav zināmi, bet mediju publicētie «exit poll» jeb vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem liecina, ka visvairāk balsu varētu būt ieguvis galēji labējais kandidāts Džordže Simions.

11 ievainoti cilvēki, to skaitā divi bērni – šādas sekas ir kārtējam Krievijas uzbrukumam Ukrainas galvaspilsētai Kijivai.

Svētdien notiek Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kas tiek raksturota kā pārbaudījums Rumānijas demokrātijai. Šajā balsojumā noskaidrosies divi kandidāti, kuri 18. maijā sacentīsies vēlēšanu izšķirošajā kārtā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašais sūtnis Geirs Pedersens aicinājis Izraēlu pārtraukt veikt triecienus mērķiem Sīrijā. Notikušais seko vairāku dienu ilgajām sadursmēm starp spēkiem, kas ir saistīti ar jauno Sīrijas valsts varu, un druzu mazākumtautības karotājiem.

Austrālijā sestdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi premjerministra Entonija Albanīza vadītā Leiboristu partija, liecina provizoriskie rezultāti.

Pēc trieciena vienmēr celties kājās, nepadoties – tas ir Ukrainas otrās lielākās pilsētas Harkivas raksturs. Tā Latvijas Televīzijai teica brīvprātīgās, kuru uzturēto bērnu centru iznīcināja Krievijas trieciendrons. Bērnu centrs atrodas Harkivas Barabašovo tirgū, kas 30 hektāru platībā ir viens no lielākajiem ne tikai Ukrainā, bet arī Austrumeiropā. To apmeklēja LTV filmēšanas grupa.

Rumānijā svētdien notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tās būs atkārtotas vēlēšanas, jo pagājušā gada nogalē notikušo vēlēšanu rezultāti tika anulēti, kad atklātībā nāca ziņas par Krievijas centieniem ietekmēt balsojuma iznākumu. Arī šajās vēlēšanās galvenais jautājums ir – vai NATO dalībvalsts, kas izmitina arī vairākus tūkstošus ASV karavīru, izraudzīsies eiropeiski domājošu līderi vai noslieksies Maskavas virzienā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraida Krievijas vadoņa Vladimira Putina piedāvāto trīs dienu pamieru, kas pieskaņots Krievijā atzīmējamajai Otrā pasaules kara beigu dienai 9. maijā. Par to viņš paziņojis sarunā ar žurnālistiem.

Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas otrajai lielākajai pilsētai Harkivai piektdienas vakarā cietis 51 cilvēks, kā arī nodarīti postījumi mājām un civilajai infrastruktūrai četros pilsētas rajonos, paziņoja Harkivas apgabala prokuratūra.

ASV prezidenta Donalda Trampa otrās valdīšanas pirmo 100 dienu laikā pārmaiņas ir skārušas viņam pietuvināto cilvēku loku. Agrāk aktīvais un skaļais miljardieris, Trampa kampaņas atbalstītājs Īlons Masks ir kļuvis teju neredzams.

Sestdien vēlēšanu iecirkņi ir atvērti Austrālijā un Singapūrā. Abās valstīs sestdien, 3. maijā, notiek parlamenta vēlēšanas. Austrālijā droši paredzēt valdošās partijas vai arī opozīcijas spēku uzvaru šobrīd vēl nevar, bet Singapūrā lielais jautājums ir par to, cik lielu vairākumu varētu nodrošināt vairākas desmitgades pie varas esošā partija.  

Kopš Ukrainas karaspēka atkāpšanās no Kurskas apgabala, pastiprinājušies Krievijas triecieni Sumu apgabalam. Pēdējā laikā tas ik dienu piedzīvo ap 50 līdz 100 uzbrukumus ar vadāmajām aviobumbām. Latvijas Radio korespondente Indra Sprance raudzījās, kā cilvēki evakuējas no piefrontes apgabaliem.

Vienā no pasaules vecākajām universitātēm – Kembridžas Universitātē Lielbritānijā – norisinājās Baltijas studiju konference Eiropā. Tā notiek reizi divos gados katrreiz citā valstī. Konferences mērķis pulcēt akadēmiķus no Baltijas un ne tikai, radot platformu dažādu jomu ekspertu un jauno speciālistu ideju apmaiņai un sadarbībai. Šīgada konferences nosaukums - «Saplūstošie ceļi: Baltija starp Austrumiem un Rietumiem»

Bija nepieciešami vairāki DNS testi, lai apstiprinātu, ka tā ir viņa… Krievijas varasiestādes ukraiņu žurnālistes Viktorijas Roščinas ķermeni Ukrainai atdeva šā gada februārī, taču tikai aprīļa otrajā pusē bija izdevies pārliecināties par viņas identitāti – tik smagā stāvoklī bija žurnālistes mirstīgās atliekas. 27 gadus vecā sieviete pazuda 2023. gada vasarā – pēc tam, kad bija devusies veidot reportāžas no Ukrainas teritorijām, ko okupējusi Krievija."

Dvēseles brūces laiks nedziedē, secina Bučas mērs Anatolijs Fedoruks trīs gadus pēc tam, kad pilsēta atbrīvojās no Krievijas asiņainās okupācijas. Taču intervijā Latvijas Televīzijai viņš piebilda, ka okupāciju pārdzīvojušajiem vietējiem, tostarp viņam pašam, labākā rehabilitācija ir redzēt, kā pilsēta tiek atjaunota. Kā tagad dzīvo Buča, un kā pilsētas mērs vērtē notiekošo starptautiskajā arēnā?

Vācijas iekšējās izlūkošanas dienests piektdien paziņoja, ka eiroskeptiķu partija «Alternatīva Vācija» (AfD) ir atzīta par labējo ekstrēmistu organizāciju, kas «aizskar cilvēka cieņu».

Polija pirmo rakstisko konstitūciju pieņēma 1791. gadā, tomēr tajā nekas netika minēts par prezidentu, jo tad Polija bija monarhija. Polija veica izmaiņas konstitūcijā 1921. gadā, iekļaujot tajā arī prezidenta lomu un līdz ar to – prezidenta vēlēšanas. Tad prezidentu ievēlēja Nacionālā Asambleja. 1990. gadā konstitūcijā tika veiktas izmaiņas, nosakot, ka prezidentu ievēlēs tauta. Šogad, 18. maijā, notiks 8. tiešās prezidenta vēlēšanas Polijā.

Neilgi pēc tam, kad apritējušas 100 dienas kopš Baltā nama saimnieka, republikāņa Donalda Trampa otrās prezidentūras sākuma, ASV prezidenta administrāciju atstājusi pirmā amatpersona. Nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs no amata atbrīvots un nominēts ASV vēstnieka ANO amatam. Tikmēr demokrāti uzskata, ka amatu zaudēja nepareizā amatpersona un jāatlaiž būtu aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, bet ASV mediji vēsta, ka viņš var būt drošs par savu amatu.