Tiesa Francijas ziemeļrietumu pilsētā Rennā, kas lemj par likvidējamās «Latvijas krājbankas» kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas «Snoras» bijušā līdzīpašnieka Vladimira Antonova izdošanu Lietuvai, piektdien lūgusi Lietuvu sniegt papildu informāciju, vēstīja Francijas mediji.

Polijas austrumu robeža kļūst par labāk apsargāto visā Eiropā. Tā, parakstot jaunu militārās tehnikas pasūtījumu, izteicies Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs piektdien parakstījis pretrunīgi vērtētus tiesību aktu grozījumus, kas paredz reformētu valsts tiesu sistēmu, lai gan eksperti, opozīcija un Eiropas Savienība (ES) asi kritizējuši šo soli.

Ukrainā nedēļas nogalē gaidāms pamatīgs sals, bet zināmu atvieglojumu varētu sagādāt ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka viņš esot lūdzis Krievijas vadonim Vladimiram Putinam uz nedēļu pārtraukt uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Vācijas Aizsardzības ministrija, ņemot vērā iespējamos spiegošanas draudus, ir ieviesusi aizliegumu noteiktu kategoriju transportlīdzekļiem iebraukt militārajās bāzēs un citās tā sauktajās drošības zonās. Kā vēsta laikraksts «Berliner Zeitung», lēmums pieņemts pēc drošības jomas speciālistu ieteikuma.

Ukrainas un Krievijas starpā nav tiešas vienošanās par pamieru enerģētikas jomā, pusēm apņemoties neveikt triecienus otras puses enerģētikas objektiem, sarunā ar žurnālistiem sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vairākos Ukrainas reģionos tiesībaizsardzības iestādes izmeklē ziņojumus par it kā mīnētām sabiedriskām ēkām – valsts un izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citiem infrastruktūras objektiem, ziņo Ukrainas sabiedriskais medijs «Suspilne».

Migrācijas kontroles dienesta aģentu sadursmes ar protestētājiem Mineapoles pilsētā ir lielākais iekšpolitiskais saspīlējums, kādu gada laikā kopš atgriešanās pie varas piedzīvojis ASV prezidents Donalds Tramps un viņa administrācija. ASV politikas analītiķi vaicā, vai Trampa valdības amatpersonas nav pārkāpušas «sarkanās līnijas», kas varētu kaitēt republikāņu izredzēm ASV parlamenta vēlēšanās novembrī.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Senāts vienojies par piecu izdevumu likumprojektu paketi, no kuras viens likumprojekts, kas saistīts ar Iekšzemes drošības ministrijas finansējumu, izņemts. Demokrāti draudējuši apturēt finansējumu ministrijai, jo nav apmierināti ar situāciju Minesotas štata Mineapolē, kur administrācijas uzdevumā tiek veikt imigrantu aizturēšanas reidi. 

Izraēlas armija pirmo reizi apstiprinājusi, ka Izraēlas un grupējuma «Hamās» kara gaitā Gazas joslā nogalināti aptuveni 70 000 cilvēku, ziņo Izraēlas laikraksti «Jerusalem Post» un «Times of Israel». 

Organizācija viena cilvēka ego apmierināšanai – tā par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa izloloto Miera padomi domā starptautiskās politikas analītiķi. Padomes izveidi pamatoja ar nepieciešamību panākt ilgstošu mieru kara nopostītajā Gazas joslā, taču organizācijas statūti paredz tās darbību daudz plašākā mērogā, tāpēc ir bažas par Trampa vēlmi aizstāt Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO). Tomēr maz ticams, ka Miera padomei būs ilgs mūžs. 

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Senāts vienojies par piecu izdevumu likumprojektu paketi, no kuras viens likumprojekts, kas saistīts ar Iekšzemes drošības ministrijas finansējumu, izņemts. Demokrāti draudējuši apturēt finansējumu ministrijai, jo nav apmierināti ar situāciju Minesotas štata Mineapolē, kur administrācijas uzdevumā tiek veikt imigrantu aizturēšanas reidi.

Laikā, kad Ķīnas attiecības ar ASV ir saspringtas, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers ieradies vizītē Pekinā. Tiekoties ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, viņš aicināja veidot ciešākas attiecības starp abām valstīm. 

ASV robežpolitikas pārraugs Toms Homans, kuram uzticēts pārraudzīt migrācijas kontroles pasākumus Mineapolē, ir solījis, ka turpmāk Imigrācijas un muitas kontroles dienesta operācijas būšot mērķētas. Tagad dienesta redzeslokā būšot tie, kas rada draudu sabiedrības drošībai. 

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins piekritis uz nedēļu pārtraukt uzbrukumus Kijivai un citām Ukrainas pilsētām. 

Neskatoties uz bargajiem ziemas apstākļiem, Krievijas uzbrukumi Ukrainas frontē nav apstājušies un iebrucējs lēnām turpina virzību uz priekšu. Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka visintensīvākās sadursmes joprojām saglabājas Pokrovskas apkaimē, kur pagājušās diennakts laikā notikušas 22 sadursmes ar okupantiem. Tikmēr Ukrainas bruņotie spēki arvien biežāk konstatē dronus, kuri darbojas, izmantojot «Starlink» satelītinternetu.

Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps palielina militāro klātbūtni Tuvo Austrumu reģionā un draud pielietot spēku pret Irānu, protesti šajā valstī, šķiet, ir pierimuši. Tomēr spriedze saglabājas, jo Irānas drošības spēki turpina izsekot protestētājus. Lai izvairītos no aizturēšanas, ievainotie izvēlas ārstēties mājās, nevis slimnīcās, ziņo britu medijs BBC.

Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa noraidījusi ideju par atsevišķas Eiropas armijas izveidi, uzsverot, ka bloka valstīm jau ir savi bruņotie spēki, kas darbojas NATO struktūras ietvaros.

Krievijas opozīcijas politiķa Leonīda Volkova atrašanās Lietuvā nerada draudus valsts drošībai. Tā secinājušas Lietuvas atbildīgās iestādes. Nesen plašu sabiedrības sašutumu Lietuvā raisīja tīmeklī publicētā intervija, kurā Volkovs priecājās par Ukrainas pusē karojošā Krievu brīvprātīgo korpusa (RDK) komandiera Denisa Kapustina slepkavību. Vēlāk atklājās, ka Kapustina slepkavība bija inscenēta.

ASV prezidents Donalds Tramps atkal atgriezies pie domām par iespējamu militāru vēršanos pret Irānu. Par to vēsta telekanāls CNN, kas norāda, ka lēmums vēl nav pieņemts. Tikmēr telekanāla «Sky News» žurnālists Vašingtonā Džeimss Metjūzs norāda, ka Tramps tagad runā par Irānas kodolprogrammu, nevis palīdzību protestētājiem. 

Laikā, kad Krievija pastiprinājusi triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, smagi apstākļi ir ne tikai cilvēkiem viņu mājās, bet arī dzīvnieku patversmju iemītniekiem un darbiniekiem. Kā vēsta medijs «Kyiv Independent», netālu no Kijivas esošajā Hostomeļas dzīvnieku patversmē tās darbinieki cenšas uzturēt dzīvus vairāk nekā 700 kaķus un suņus. 

ASV pēdējā laikā pastiprināta uzmanība ir pievērsta Imigrācijas un muitas kontroles dienesta (ICE) aģentu darbībām, kas Mineapolē un citās pilsētās novedušas pie asām sadursmēm ar protestētājiem. 

Ķīna piegādā Krievijai iekārtas un komponentes ballistisko hiperskaņas raķešu «Orešņik» ražošanai, ar kurām Kremļa saimnieks Vladimirs Putins draud Rietumiem. Par to vēsta laikraksts «The Telegraph», atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestu, kas atklājis, ka Ķīnā ražotie datorizētās ciparu vadības virpošanas darbgaldi tiek izmantoti Voktinskas rūpnīcā. 

Krievijas triecieni pret enerģētikas objektiem ir pamatā triecieni pa civilajiem objektiem, pret civiliedzīvotājiem. Militārā rūpniecība valstī ir energoneatkarīga un spēj darboties neatkarībā no elektroapgādes pārrāvuma. Turklāt iebrucējs to zina, Latvijas Televīzijas raidījumā «Pasaules panorāma» stāsta Ukrainas militārais eksperts Oleksandrs Kovaļenko.

Eiropai jārīkojas noteiktāk un straujāk, un jāuzņemas daudz lielāka atbildība par savu drošību. Tā, šodien vizītē apmeklējot Latviju, pauda Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmera Stenergārda. Intervijā Latvijas Televīzijai viņa sacīja – ir apkaunojoši, ka Eiropa aizvien turpina pirkt Krievijas energoresursus, tā finansējot agresoru.

Serbijas parlaments trešdien apstiprinājis vairāku tiesību aktu grozījumus, lai reformētu valsts tiesu sistēmu, kas izraisījis kritiķu pārmetumus, ka tādējādi tiek ierobežota tiesas un prokuratūras neatkarība.

Viļņā kārtējā meteoroloģiskā balona ielidošanas dēļ vakar uz laiku bija slēgta lidostu. Policija atrada vienu no kontrabandas kravām, taču neilgi pēc tam ieradās vīrietis, kas, pamanot policiju meties bēgt.

Liberālā partija NEOS pieprasījusi atņemt Austrijas pilsonību bijušajai ārlietu ministrei Karinai Kneislai, kas ir bēdīgi slavena ar to, ka 2018. gadā savās kāzās dejoja ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Vācijas prokuratūra trešdien veic kratīšanas bankas «Deutsche Bank» birojos saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu.

Vairāk nekā 700 daudzstāvu dzīvojamo māju Kijivā nav izdevies pieslēgt centrālajai apkurei pēc nesenajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainas galvaspilsētas energoapgādes sistēmai. Daudzas ēkas slīgst ne vien aukstumā, bet arī tumsā. Palīdzību iedzīvotājiem devušās sniegt virkne nevalstisko organizāciju, kuras piedāvā cilvēkiem arī siltu ēdienu.

Liberālā partija NEOS pieprasījusi atņemt Austrijas pilsonību bijušajai ārlietu ministrei Karinai Kneislai, kas ir bēdīgi slavena ar to, ka 2018. gadā savās kāzās dejoja ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Ziemas laikapstākļi un lielais sals Ukrainā šogad nopietnas problēmas un izaicinājumus radījis ne tikai civiliedzīvotājiem, kuriem Krievijas triecienu dēļ nākas sadzīvot ar traucējumiem elektrības, apkures un ūdens piegādē, bet arī frontē esošajiem valsts aizstāvjiem. 

Francijā aizliegs valsts pārvaldes darbiniekiem videokonferenču rīkošanai izmantot ASV platformas, tostarp «Google Meet», «Zoom» un «Microsoft Teams». Šāds lēmums ir daļa no plašākiem centieniem pārorientēt valsts iestāžu darbu uz pašmāju tehnoloģisko platformu, ņemot vērā Eiropā pieaugošo jutīgumu pret atkarību no ASV digitālajiem pakalpojumiem. 

Interviju laikrakstam «Evropeiska Pravda» sniedzis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš norādījis, ka Krievijas delegācijā, kura piedalījusies miera sarunās ar Ukrainu, ir notikušas kvalitatīvas pārmaiņas. 

Lietuvas sabiedriskais medijs vēsta par Valsts kontroles revīziju par Lietuvas civilās aizsardzības līdzekļu krājumu valstī 2024. gadā. Secināts, ka 2024. gadā valsts rezerve 100 % apmērā bija nodrošināta tikai ar transporta krājumiem. Savukārt lielākās problēmas saistītas ar pārtikas rezervju uzkrāšanu un pārvaldību.