Igaunijas Gaisa spēki aicinājuši valsts iedzīvotājus fotografēt lidojošus objektus un nosūtīt fotogrāfijas aizsardzības spēkiem. Armija norāda, ka mobilai aplikācijai «Esi gatavs!» pievienota jauna funkcija, lai ar aplikācijas starpniecību varētu armijai nosūtīt fotoattēlu un rakstisku informāciju.

ASV piektdien paziņoja par jaunu 400 miljonu dolāru lielu militāro palīdzību Ukrainai, tostarp HIMARs sistēmas un raķetes tām. Šī ir trešā palīdzības pakete Ukrainai kopš aprīļa beigās Kongress pēc vairāku mēnešu kavēšanās apstiprināja papildu finansējumu.

Krievijas Valsts dome piektdien premjerministra amatā atkārtoti apstiprināja Mihailu Mišustinu, kurš šajā postenī darbojies kopš 2020. gada.

Lietuva gatavojas prezidenta vēlēšanu pirmajai kārtai, kas notiks svētdien. Krievijas propagandisti tikmēr ar prieku ziņo par vienu no kandidātiem – Eduardu Vaitku, kura skandalozie izteikumi sasaucas ar Kremļa propagandas ruporu vēstījumiem.

Uzbrūkot Harkivas apgabalam, Krievija pārbauda Ukrainas spēkus, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns.

Palestīniešu teroristu organizācijas «Hamās» bruņotais spārns piektdien atkal uzbrucis Kerem Šalomas robežšķērsošanas punktam starp Izraēlu un Gazas joslu.

Piektdien ap pieciem rītā Krievijas armija mēģinājusi pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā. Šobrīd ir pieejama ļoti ierobežota informācija par notikošo un to, kas šobrīd notiek.

Krievijas lielpilsētā Sanktpēterburgā piektdien pasažieru autobuss noskrējis no ceļa un iegāzies Moikas upē. Tiek ziņots, ka autobusā bija 15 līdz 20 pasažieru; pašlaik saņemtas ziņas par četriem līdz sešiem bojāgājušajiem.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir uzsācis vizīti Ungārijā, ko uzskata par Pekinai draudzīgāko valsti Eiropas Savienībā (ES). Ceturtdien Sji Dzjiņpins tikās ar Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku un premjerministru Viktoru Orbānu. Abu valstu līderi arī vienojušies par «visaptverošu stratēģisko partnerību» starp abām valstīm.

Maltas bijušajam premjerministram Džozefam Muskatam ir izvirzītas apsūdzības korupcijā saistībā ar valsts slimnīcu privatizāciju laikā, kad viņš vadīja valdību. Muskatu apsūdz kukuļņemšanā, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un naudas atmazgāšanā.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Lietuvas iedzīvotāju aktivitāte bijusi salīdzinoši augsta, jo kopumā savu balsi atdeva 53% iedzīvotāju, kamēr Latvijā tie bija vien 33%. Tiesa, šogad arī Lietuvas vēlētāji varētu būt pasīvāki, jo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas jūnijā nesakrīt ne ar vienu citu balsojumu Lietuvā.

Naktī Krievija uzbrukusi Ukrainas teritorijai ar trieciendroniem un ballistiskajām raķetēm. Tikmēr Ukraina ir veikusi kārtējo sekmīgo triecienu Krievijas teritorijā.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir uzsācis vizīti Ungārijā, ko uzskata par Pekinai draudzīgāko valsti Eiropas Savienībā (ES). Vakar Sji Dzjiņpins tikās ar Ungārijas prezidentu Tamāšu Šujoku un premjerministru Viktoru Orbānu.

Izraēlas operācija Gazas joslas dienvidu daļā atkal saasinājusi humānās palīdzības piegādes problēmas. Izplatītie videomateriāli liecina, ka starptautisko palīdzības aģentūru noliktavas ir gandrīz tukšas, un iedzīvotāji spiesti ekonomēt pārtiku.

Nesen plašākai sabiedrībai kļuva zināms par baltkrievu kiberpartizānu tīmeklī publicēto datubāzi. Tajā apkopoti apmēram 40 000 ziņojumu, kas e-pastā adresēti Baltkrievijas Valsts drošības komitejai (VDK), tostarp arī no Latvijā dzīvojošajiem. Publicētajā saturā ir daudz informācijas pieprasījumu, sūdzību un arī ziņojumu. Baltkrievu žurnālisti aktīvi pēta šo saturu. Datubāze parāda to, cik tālu cilvēki ir gatavi sadarboties ar kaimiņvalsts izlūkdienestu.

Ar starptautisko organizāciju atbalstu Krievijas agresijai pakļautajā Ukrainā īstenos subsidēto skolu pusdienu programmu. Projektā iekļauta arī kāda Ļvivas apgabala Mostiskas pilsētas izglītības iestāde.

Slovēnijas valdība šodien pieņēmusi lēmumu atzīt Palestīnas valsti, kas tiks nodots apstiprināšanai parlamentā līdz jūnija vidum. Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs pavēstījis, ka galīgais lēmums tiks pieņemts vēl pirms 13. jūnija. Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajona sarunā ar žurnālistiem uzsvēra pieņemtā lēmuma neatgriezeniskumu.

«Esmu pārliecināts, ka Eiropas dienu reiz svinēs arī Gruzija un Baltkrievija» mikroblogošanas vietnē «X» ceturtdien, Eiropas dienā, pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Lai izrādītu atbalstu kara plosītajai Ukrainai, ceturtdien Kijivā ieradās Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola.

Zviedrijas pilsētā Malmē ceturtdien, 9. maijā, kad Eirovīzijas otrajā pusfinālā uzstāsies Izraēlas pārstāve, notiek plaši protesti, iebilstot pret Izraēlas dalību dziesmu konkursā.

Izraēlas policija veikusi kratīšanu Katarā bāzētā telekanāla «Al Jazeera» birojā Nācaretē un konfiscējusi raidsabiedrībai piederošās iekārtas.

Gruzijas slepenie dienesti trešdien paziņojuši, ka noteiktas sabiedrības grupas plāno apvērsumu pret valdību un ka tās saņem atbalstu no ārzemēm.  Šis paziņojums izplatīts laikā, kad Gruzijas opozicionāri jau nedēļām cīnās pret valdības spiedienu pieņemt pretrunīgi vērtēto tā dēvēto ārvalstu ietekmes likumprojektu un tuvākajās dienās gatavo jaunus protestus.  Kritiķi to dēvē arī par «Krievijas likumu».

Izraēlas vēstnieks ANO ceturtdien paudis vilšanos par ASV prezidenta Džo Baidena draudiem pārtraukt noteiktu ieroču piegādes Izraēlai, ja tā uzbruks Rafahas pilsētai Gazas joslas dienvidos.

Naktī uz ceturtdienu Ukrainas Drošības dienests veiksmīgi uzbrucis atsevišķiem objektiem Krievijā esošajā Krasnodaras apgabalā. Dronu uzbrukumā cietušas divas naftas pārkraušanas bāzes netālu no Krimas.

Gadskārtējais Eirovīzijas dziesmu konkurss jau sācies – vakar aizvadīts pirmais pusfināls, bet jau ceturtdienas vakarā uz skatuves kāps Latvijas pārstāvis mūziķis Dons. Šogad dziedātājus uzņem Zviedrijas pilsēta Malme, un pēc nu jau septiņām uzvarām zviedri pieraduši rīkot Eirovīziju. Taču konkursa gaisotne vēl nekad nav bijusi tik saspringta kā tagad – Izraēlas dalība raisījusi sīvus protestus un pat aicinājumus konkursu boikotēt.

Indijas drošības dienesti ir aizturējuši cilvēku tirdzniecībā iesaistītas personas, kuras ir vervējušas jaunus vīriešus, solot viņiem studiju un darba vietas Krievijā, bet pēc tam piespiežot viņus doties karot uz Ukrainu Krievijas spēku sastāvā.

9. maijā Latvijā atzīmējam Eiropas dienu. Pirms diviem gadiem arī nelielā Moldova izteica vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai, un tas īpaši uzkurināja Krievijas propagandas kampaņu Moldovas virzienā. Tas, ka 9. maiju Moldova vēlas svinēt kopā ar Eiropu, ir veicinājis dezinformācijas izplatīšanu no Krievijas puses. Kāpēc un kā šo datumu Kremlis izmanto, izplatot dezinformāciju? 

Vācijā ir pastiprinājušies fiziski uzbrukumi politiķiem pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 8. maija fotogrāfijas.

Ziemeļmaķedonijas prezidenta un parlamenta vēlēšanās uzvaru guvuši labējās opozīcijas pārstāvji. Tā galvenais iemesls ir iedzīvotāju neapmierinātība ar valsts pārvaldi un ekonomiskās problēmas.  

Karš Ukrainā un nepieciešamība palielināt valsts aizsardzības izdevumus ir visvairāk apspriestie jautājumi Lietuvā pirms svētdien gaidāmajām kaimiņvalsts prezidenta vēlēšanām. Lietuvas iedzīvotāji prezidenta amatā vēlas redzēt cilvēku, kurš labi orientējas ārpolitikā un spēs aizstāvēt valsts intereses starptautiski ģeopolitiski ļoti saspringtajā laikā. Tāpēc galvenie pretendenti uz uzvaru vēlēšanās ir pašreizējais prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Lietuvā turpinās vērienīgas militārās mācības «Thunder Strike». To laikā daļā galvaspilsētas Viļņas un arī Kauņas noteikta komandantstunda.

Polijas premjers Donalds Tusks uzskata, ka uz Baltkrieviju aizbēgušais tiesnesis Tomašs Šmits varētu būt pastrādājis nodevību pret valsti. Pirmdien Baltkrievijas varasiestādes paziņoja, ka Šmits ir šķērsojis viņu valsts robežu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki trešdien vienojās izmantot ieņēmumus no Krievijas iesaldētajiem aktīviem, lai iegādātos militāro palīdzību Ukrainai, paziņoja Beļģijas valdība.

«Putina uzbrukums Ukrainai mūs pārsteidza, jo mēs nebijām tam gatavi. Mūsu krātuves tiešām bija iztukšotas. Mums vairs nebija artilērijas, ja nu vien dažās valstīs,» sarunā ar LTV raidījumu «Pasaules panorāma» atzīst Eiropas Komisijas Aizsardzības industrijas un kosmosa ģenerāldirektorāta vadītājs Timo Pesonens.

Lielbritānijas valdība nolēmusi izraidīt no valsts Krievijas militāro atašeju, paziņojot, ka viņš ir nedeklarēts militārās izlūkošanas virsnieks. Lielbritānijas varasiestādes arīdzan nolēma atcelt diplomātisko statusu vairākiem Krievijas īpašumiem Lielbritānijā, jo tie, iespējams, tika izmantoti spiegošanai.