Kubas valdība paziņojusi, ka tās armija nogalinājusi četrus, bet ievainojusi sešus cilvēkus uz ASV Floridas štatā reģistrētas ātrlaivas. Pagaidām nav skaidrs, vai incidents palielinās spriedzi saspīlētajās abu valstu attiecībās.

ASV Apvienoto štābu ģenerālis Dens Keins vairākās Pentagona sanāksmēs ir skaļi izteicis bažas par lielas pret Irānu vērstas militāras operācijas uzsākšanas potenciālajiem trūkumiem, tā vēsta telekanāls CNN, turpinoties spriedzei ASV un Irānas attiecībās.

Meksikā pēc ietekmīgā narkokarteļa līdera «El Menčo» nogalināšanas vairākos reģionos izcēlusies vardarbība un haoss. Eksperti brīdina, ka šādi notikumi nereti rada varas vakuumu noziedzīgajā pasaulē, kas var izraisīt jaunas cīņas par teritorijām un ietekmi. Tikmēr Meksikā dzīvojošā latviete paudusi, – pārsteigumu radīja tas, ka kaujinieki uz motocikliem visatļautībā rāva ārā cilvēkus no mašīnām un tās aizdedzināja ar degšķidrumu.

Ungārijas premjers Viktors Orbāns trešdien pēc drošības padomes sēdes paziņojis, ka devis rīkojumu piesaistīt armiju valsts kritiski svarīgās enerģētikas infrastruktūras objektu aizsardzībai. 

Aizdomās par korupciju aizturēts Ukrainas Drošības dienesta Žitomiras apgabala direktorāta vadītājs, kā arī Gaisa spēku loģistikas komandieris. Tiek uzskatīts, ka viņi piesavinājušies līdzekļus no lidmašīnu slēptuvju būvniecībai paredzētā budžeta.

Drošība kļuvusi par prioritāti. Valstis daudz vairāk atvēl aizsardzībai, būvē rūpnīcas un ražo arvien modernākus dronus. Latvijas Televīzija Ukrainas austrumos iepazina Latvijā ražotā bruņutransportiera «Patria» darbību nevis mācību poligonā, bet frontes līnijā. 

Itālijas pilsētā Asīzē pirmo reizi publiski izstādīti 12. un 13. gadsimtā dzīvojošā Svēta Franciska kauli. Ticīgajiem šī ir iespēja lūgties pie franciskāņu mūku ordeņa dibinātāja mirstīgajām atliekām, kā arī saglabāt viņa piemiņu. 

Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Maskava izvērsusi melu kampaņu, apsūdzot Franciju un Lielbritāniju centienos nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ievērojami mainījis drošības situāciju Eiropā. Krievijas radītie draudi šobrīd un izpratne par to, ka agresors būs drauds kontinentam ilgtermiņā, likusi valstīm ķerties pie savu bruņoto spēku stiprināšanas. Nopietns pagrieziena punkts piedzīvots arī Vācijā, kur atbalstīta jauna militārā dienesta modeļa izveide. 

Aģentūra «Reuters» vēstīja par francūžu neapmierinātību ar ASV nozīmēto vēstnieku – Francijā sūdzas, ka ASV vēstnieks Čārlzs Kušners neizrāda interesi par franču valodas apguvi un maz ievēro stingros Parīzes birokrātijas kodeksus.

Akcentējot gadsimtiem spēcīgākos panākumus ekonomikā, prezidents Donalds Tramps ASV Kongresā uzstājās ar valsts vēsturē garāko uzrunu nācijai. Viņš pievērsās arī daudzu gaidītajam Irānas jautājumam, sakot, ka dod priekšroku diplomātijai, taču brīdināja par sekām, ja Irāna nepiekritīs kodollīgumam. Tramps īsi pieminēja arī Krievijas karu Ukrainā, uzsverot jau iepriekš dzirdēto, ka tas nekad nebūtu sācies, ja viņš tajā laikā būtu bijis prezidents.

Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā visā Ukrainā pieminēja kara upurus. Ceremonija notika arī Kijivas apgabala pilsētā Bučā, kas kļuvusi par okupantu zvērību simbolu. 

Telekanāls CNN vēstīja, ka ASV Tieslietu ministrijas pagājušajā mēnesī publiskotajā milzīgajā Epstīna failu klāstā, iespējams, trūkst desmitiem Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) liecinieku interviju no Džefrija Epstīna izmeklēšanas.

Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas ielās otrdien izgāja tūkstošiem demonstrantu, lai paustu atbalstu Ukrainai Krievijas pilna apjoma iebrukuma ceturtajā gadskārtā. Proukrainiskie demonstranti arī protestēja pret Slovākijas premjeru Robertu Fico.

Atbalstot Ukrainu pilna apmēra kara ceturtajā gadskārtā, otrdien klātienē Kijivu apmeklēja deviņu Eiropas valstu līderi, kas piedalījās Labas gribas koalīcijas valstu sanāksmē. Tāpat otrdien Kijivā notika arī Latvijas un Ukrainas aizsardzības industriju pārstāvju kopā sanākšana.

Apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, ANO Ģenerālā asambleja otrdien atbalstījusi rezolūciju, kurā pausts atbalsts «ilgstošam mieram Ukrainā».

Pirms četriem gadiem 24. februāra rītā kopā ar miljoniem ukraiņu ar ziņu par karu modās arī Ksenija un Serhijs. Tobrīd viņi vēl neapjauta, ka karš nozīmēs ne tikai to, ka būs jāizdzīvo zem okupantu lodēm, bet Ksenijai nāksies doties arī ienaidnieka teritorijā, kur viņas misija būs izglābt uz Krieviju aizvesto brāli. Tiek uzskatīts, ka kopumā uz Krieviju ir deportēti vismaz ap 20 000 Ukrainas bērnu. 

Pēdējais gads Ukrainā aizritējis ASV prezidenta Donalda Trampa zīmē, sarunā ar Latvijas Televīziju vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra vadītājs Māris Andžāns. Baltā nama saimnieks vairākkārt ticies kā ar Ukrainas, tā arī Krievijas pārstāvjiem, taču līdz šim lielāku spiedienu izdarījis nevis pret agresoru, bet karā ierauto valsti. 

Pēc pagājušā gada oktobrī notikušās pārdrošās zādzības, kuras laikā tika nolaupītas Francijas kroņa dārglietas 88 miljonu eiro vērtībā, otrdien no amata atkāpusies Parīzes Luvras muzeja direktore. 

Ceturtais kara gads diplomātiskajā frontē aizvadīts ar vairākām sarunu kārtām – gan starp Ukrainu un Krieviju, gan ASV un Ukrainu, gan ASV un Krieviju, un pat arī ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos. Tas rezultējies 28 punktu miera plānā, kas pārtapa 20 punktu miera plānā. Taču, neraugoties uz stundām, kas pavadītas sarunās, un uz Ukrainas piekāpību vairākos jautājumos, Krievijas prasības kopš kara paša sākuma lielā mērā nav mainījušās. 

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā radikāli mainīja pasaules kārtību un Eiropas drošības vidi. Jautājums, kas agrāk šķita hipotētisks, šodien tiek apspriests militāro plānotāju kabinetos: vai un kad NATO varētu saskarties ar tiešu Krievijas uzbrukumu, un – ja tas notiktu, kas šādā karā uzvarētu? 

Ņujorkā otrdien notika ANO Ģenerālās asamblejas sēde, kas bija īpaši veltīta Krievijas karam Ukrainā. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže («Jaunā Vienotība») savā runā norādīja uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem, kas atbilst genocīda definīcijai.

«Četri gadi, kopš Putins ieņem Kijivu trīs dienās» – ar šādiem vārdiem otrdien, Krievijas pilna apmēra iebrukuma ceturtajā gadadienā, iedzīvotājus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tikmēr Ukrainā iedzīvotāji kara ceturto gadadienu sagaida drūmā noskaņojumā, atceroties pirmās iebrukuma dienas. 

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro otrdien pieprasīja paskaidrojumus saistībā ar to, ka uz Francijas Ārlietu ministriju paskaidrojumu sniegšanai izsauktais ASV sūtnis Čārlzs Kušners ministrijā tā arī nav ieradies.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā uzsvēra, cik nozīmīga būtu ASV prezidenta vizīte Ukrainā, lai viņš skaidri apzinātos — spiediens jāpastiprina pret Krieviju. 

Lielbritānijas policija otrdien vairākas stundas pēc aizturēšanas pret drošības naudu atbrīvojusi bijušo šīs valsts vēstnieku ASV Pīteru Mandelsonu, kurš tiek turēts aizdomās par amata pilnvaru pārkāpumiem saistībā ar viņa saitēm ar amerikāņu finansistu un notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu. 

Igaunija otrdien, 24. februārī, atzīmē Neatkarības proklamēšanas 108. gadadienu. 1918. gada 24. februārī Glābšanas komiteja proklamēja Igaunijas Republikas izveidošanu un sastādīja pirmo valdību. 

Neraugoties uz nelabvēlīgo starptautisko situāciju, Ukraina joprojām spēj sekmīgi aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Taču Ukrainas agrākās galvenās sabiedrotās ASV tagad vairāk traucē, nekā palīdz cīņā pret agresorvalsti, jo prezidents Donalds Tramps cer uz ienesīgiem darījumiem ar Krieviju. Tomēr ukraiņi ar citu sabiedroto atbalstu saglabā cīņassparu gan kaujas laukā, gan diplomātiskajā frontē.

Ukrainā karš arvien biežāk nonāk arī piefrontes pilsētās, kur joprojām dzīvo cilvēki. Krievija regulāri izmanto nelielus kaujas dronus uzbrukumiem frontes tuvumā, tāpēc vairākās pilsētās un uz piegādes ceļiem parādījies neparasts aizsardzības risinājums – pretdronu tīkli. Tie kļuvuši par ikdienas ainavas daļu, parādot, cik ļoti mainījusies dzīve kara laikā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 23. februāra fotogrāfijas.  

Četrus gadus pēc tam, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins uzsāka «speciālo militāro operāciju», lai panāktu Ukrainas «denacifikāciju un demilitarizāciju», okupantu karaspēks joprojām ir ļoti tālu no Kremļa izvirzīto mērķu īstenošanas. Gluži pretēji, kaujās norūdītā Ukrainas armija ir kļuvusi arvien modernāka un spēcīgāka, savukārt ukraiņu naids pret Krieviju pēc katra Maskavas raķešu un dronu trieciena ir tikai audzis un vairojies.

Ukrainas galvaspilsēta Kijiva pilnapmēra kara ceturto gadskārtu sagaida ar pamatīgiem kritiskās infrastruktūras objektu postījumiem. Krievijas uzbrukumu rezultātā daļa Kijivas palikusi aukstumā, bet elektrība pieejama ierobežotā apmērā. Latvijas Sabiedriskā medija korespondente Ukrainā Indra Sprance stāsta, kā cilvēki izdzīvo šo smago periodu, palīdz viens otram un cenšas nezaudēt optimismu. 

Ja Ukrainas turpinās kaitēt Slovākijas interesēm stratēģisko izejvielu piegādes jomā, Slovākijas valdība pārskatīs līdzšinējo konstruktīvo pozīciju attiecībā uz Ukrainas dalību Eiropas Savienībā (ES) un sagatavos turpmākus pasākumus. Tā pirmdien, publiski izziņojot rīkojumu pārtraukt ārkārtas elektroenerģijas piegādes Ukrainai, izteicies Slovākijas premjerministrs Roberts Fico. 

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs dienu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtās gadadienas aicināja pastiprināt spiedienu uz Maskavu, kā arī nosodīja Kremļa vadību par sistemātiskiem kara noziegumiem. 

Putins jau ir sācis Trešo pasaules karu. Ar skarbu vēstījumu pirms Krievijas kara gadadienas intervijā BBC nācis klajā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.