Parlamenta un prezidenta vēlēšanas Tanzānijā, kas sākās mierpilni, izvērtušās ielu protestos un slaktiņā. Karavīri atklāja uguni pret saviem «brāļiem un māsām», kā šeit pieņemts saukt citam citu, nogalināti vismaz 500 cilvēki.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes operācijas rezultātā piektdien trīs vietās bojāts naftas produktu cauruļvads Maskavas apgabala Ramenskas rajonā, sestdien paziņojusi Kijiva.

Krievijas uzbrukumos Ukrainai aizvadīto stundu laikā vairāki ievainotie un vismaz viens cilvēks miris pēc ballistiskās raķetes trieciena Mikolajivai. Frontē sīvākās cīņas turpinās Pokrovskas virzienā, kur ukraiņu spēki mēģina mazināt Krievijas spiedienu. Mediji vēsta, ka šajās dienās pilsētā mērķa sasniegšanai ir ieradušies ukraiņu izlūki. Tikmēr par atbalstu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā paziņojuši lielā septītnieka valstu enerģētikas un vides ministri.

Teroristiskās organizācijas «Hamās» pirms diviem gadiem sarīkotais slaktiņš simtiem izraēliešu ģimenēs atstājis dziļas un neizdzēšamas brūces. Latvijas Televīzijai pagājušonedēļ bija iespēja satikties ar divām sievietēm – vienai «Hamās» bija sagūstījis vecākus, bet otras ģimene no gūsta paglābās tikai par mata tiesu. Abas atzina – lai arī pamiers noslēgts, dvēselē miera vēl ilgi nebūs. 

Ukrainas ziemeļos vismaz pieci cilvēki ir gājuši bojā un divi ievainoti sprādzienā, automašīnai mežā uzbraucot kājnieku mīnai, piektdien paziņoja policija.

Krievijas lidrobotu nakts uzbrukumos nodarīti plaši postījumi daudzviet Ukrainā. Lielākie no tiem Sumos, valsts ziemeļos. Droni trāpīja kādā daudzdzīvokļu ēkā un vairākās privātmājās. Ievainoti 11 cilvēki, četri no viņiem bērni. 

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien paziņoja, ka centīsies pārliecināt Amerikas Savienotās Valstis (ASV) neattiecināt uz Ungāriju nesen izziņotās sankcijas pret Krievijas lielākajiem naftas ražotājiem «Rosņeftj» un «Lukoil». 

ASV Aizsardzības ministrija piekritusi piegādāt Ukrainai tālas darbības rādiusa spārnotās raķetes «Tomahawk», taču galīgais lēmums jāpieņem ASV prezidentam Donaldam Trampam. Tā piektdien ziņoja telekanāls CNN, atsaucoties uz trim ASV un Eiropas amatpersonām.

Krievija pēdējo mēnešu laikā uzbrukusi Ukrainai ar spārnotajām raķetēm «9M729», kuru izstrādes dēļ ASV prezidents Donals Tramps pirmās prezidentūras laikā 2019. gadā izstājās no kodolieroču kontroles pakta ar Maskavu, intervijā ziņu aģentūrai «Reuters» sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Daudzviet pasaulē gatavojas Visu svēto dienai, ko ievadīs Halovīna nakts. To īpaši atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā.

Virkne pasaules mediju ir pievērsuši uzmanību Saeimas ceturtdienas lēmumam par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.

Rīt aprit gads kopš traģēdijas Serbijas ziemeļos esošajā Novisadā. Sabrūkot nojumei dzelzceļa stacijā, dzīvību zaudēja 16 cilvēki. Nelaimes cēloņos saskatāmas zināmas līdzības ar Zolitūdes traģēdiju. Nerimstošo protestu vilnis, kura priekšgalā ir studenti, veicinājis pārmaiņas sabiedrības attieksmē pret valdību. Valdības pieeja, reaģējot uz šo kustību, aizvadītā gada laikā ir mainījusies. Izšķiroša loma tam, vai valstī varētu notikt kādas pārmaiņas, varētu būt nākamajām vēlēšanām. 

Lietuvas atbilde uz kārtējo kontrabandas meteoroloģisko balonu ielidošanu valstī no Baltkrievijas būs stingra, piektdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, norādot, ka valsts izmantos «visus iespējamos līdzekļus», arī militāru spēku, lai vērstos pret tādiem hibrīduzbrukumiem.

Izdevums «Politico» vēsta par spriedzi Vācijas koalīcijā, kur novērojami strīdi gan par iesaukšanu armijā un pensijām, gan par problēmām autobūves nozarē un lēno ekonomikas izaugsmi. Kanclers Frīdrihs Mercs gan norāda, ka publiskas diskusijas par šiem jautājumiem nenozīmējot, ka tie ir strīdi. Tomēr domstarpības ir acīmredzamas.

Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro policija šonedēļ veica operāciju pret bandu ar nosaukumu «Sarkanā komanda». Policijas operācija izvērtās par asiņaināko reģiona vēsturē – nogalināti vairāk nekā 120 cilvēki, tostarp policisti. 

Ukrainas mediji vēsta par vairākiem pēdējās dienas laikā šķietami veiksmīgiem triecieniem enerģētikas objektiem Krievijā un Ukrainas okupētajā daļā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis likumus par karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas pagarināšanu līdz nākamā gada 3. februārim. Taču Kijiva jau augusta beigās mīkstināja izbraukšanas noteikumus, tāpēc kaimiņvalstīs vērojams gados jaunu ukraiņu pieplūdums.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija būtiski – līdz 7500 cilvēkiem gadā, ierobežos bēgļu uzņemšanu. Priekšrocības turpmāk būs baltādainajiem Dienvidāfrikas Republikas pilsoņiem.

Viesuļvētra «Melisa» ir prasījusi vismaz 19 cilvēku dzīvības Jamaikā, ceturtdien paziņoja informācijas ministre Dana Morisa Diksone, publicējot pirmo oficiālo bojāgājušo skaitu.

«Mēs esam diezgan stingri savā atbildē un sakām, ka necietīsim un stingri reaģēsim uz jebkādiem mūsu gaisa telpas pārkāpumiem,» par pašreizējo situāciju Lietuvā, kuras gaisa telpu arvien biežāk šķērso baltkrievu kontrabandas baloni, intervijā Latvijas Televīzijai pauž kaimiņvalsts premjerministre Inga Ruģiniene. Valdības vadītāja arī atzīmēja, ka Lietuva jau izmantojusi visus diplomātiskos kanālus un arī šobrīd Ārlietu ministrija strādā pie papildu sankcijām Baltkrievijai. 

Lielbritānijas karalis Čārlzs III atņems savam brālim princim Endrū atlikušos titulus un izliks viņu no rezidences «Royal Lodge», paziņojusi Bekingemas pils. 

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien kopīgās preses konferences laikā Ankarā pauda krasi atšķirīgus viedokļus par karu Gazas joslā.

Francijas Nacionālā sapulce ceturtdien pirmo reizi vēsturē atbalstījusi nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības (RN) priekšlikumu.

Palestīniešu teroristu grupējuma «Hamās» bruņotais spārns paziņojis, ka ceturtdienas pēcpusdienā nodos divu izraēliešu ķīlnieku mirstīgās atliekas. Saskaņā ar ASV panākto pamiera vienošanos, grupējumam ir jāatgriež visi dzīvie vai mirušie izraēliešu ķīlnieki.

Ukrainā jau vairāk nekā gadu ieslodzītie var nomainīt cietuma kameru pret labprātīgu pievienošanos armijai. Valsts bruņotajiem spēkiem tā pievienojušies jau vairāk nekā 10 tūkstoši ieslodzīto. 

Francijas Nacionālā sapulce ceturtdien pirmo reizi vēsturē atbalstījusi nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības (RN) priekšlikumu.

Krievijas karaspēks kopš gada sākuma veicis 75 000 triecienu Ukrainas infrastruktūrai, nacionālā telemaratona ēterā paziņoja iekšlietu ministrs Ihors Kļimenko. 

Itālijas revīzijas birojs apturējis pretrunīgi vērtēto Mesīnas šauruma tilta projektu, kas savienotu Sicīliju ar Itālijas kontinentālo daļu, trešdien paziņoja biroja pārstāvji. 

Krievijas karaspēks kopš gada sākuma veicis 75 000 triecienu Ukrainas infrastruktūrai, nacionālā telemaratona ēterā paziņoja iekšlietu ministrs Ihors Kļimenko.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka viņš un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunās Dienvidkorejā vienojušies «strādāt kopā» Ukrainas jautājumā. Tramps tikšanos nodēvējis par ļoti veiksmīgu un paziņojis, ka samazinās Ķīnai noteiktos muitas tarifus.

Francijas policija aizturējusi vēl piecus cilvēkus, tostarp galveno aizdomās turamo, saistībā ar šomēnes notikušo juvelierizstrādājumu zādzību no Luvras muzeja, ceturtdien paziņoja Parīzes prokurore Laura Beko. 

Preses brīvība pasaulē atrodas kritiskā situācijā, jo pieredzam liberālās demokrātijas vājināšanos un atbalsta samazināšanos tradicionālajiem medijiem, turklāt pieaug sociālo mediju un mākslīgā intelekta popularitāte. Šādus drūmus secinājumus intervijā ar Latvijas Radio izdarīja nevalstiskās organizācijas «Reportieri bez robežām» direktors Tibo Brutēns. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka mākslīgais intelekts neaizstās profesionālus žurnālistus. Ar Tibo Brutēnu sarunājās Uldis Ķezberis.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 29. oktobra fotogrāfijas. 

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka viņš un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunās Dienvidkorejā vienojušies «strādāt kopā» Ukrainas jautājumā.

Dienvidkorejā ceturtdien plānota ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, kas būs pirmā abu lielvalstu līderu tikšanās kopš Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā.