Grenlandes jautājums atkal ir saasinājis ASV un Dānijas attiecības. ASV nav noliegušas ziņas, ka tās varētu būt veikušas ietekmes operācijas Grenlandē, lai panāktu salas atdalīšanos no Dānijas un pievienošanos ASV. Tas ir izsaucis sašutumu Dānijā.

Aizvadītās nakts uzbrukumu Kijivai var skatīt kā daļu no jaunās Krievijas stratēģijas, ar kuru tā nogurdina Ukrainas iedzīvotājus. Savukārt miera sarunas Ukrainā īsti neviens negaida. Šādas atziņas sarunā ar Latvijas Radio paudusi Latvijas Ārpolitikas institūta asociētā pētniece Elizabete Vizgunova-Vikmane, kura šobrīd atrodas Kijivas galvaspilsētā un pati redzējusi uzbrukumu sekas.

Somijas Bruņotie spēki plāno atteikties no līdzšinējiem Kalašņikova tipa automātiem un pāriet uz modernākiem šaujamieročiem, kas vairāk pieskaņoti Rietumu standartiem.

Igaunija kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā soli pa solim stiprina savu aizsardzību – tiek veidotas patvertnes, attīstīta sabiedrības brīdināšanas sistēma, būvēts žogs gar Krievijas robežu, palielināts aizsardzības budžets un darīts daudz kas cits. Igauņu politiķi un eksperti uzsver – šobrīd valsts aizstāvēties gatava vairāk nekā jebkad iepriekš, taču darāmā vēl ir daudz.

Lielbritānija, Francija un Vācija šodien sāks ANO sankciju pret Irānu atjaunošanas procesu, vēsta aģentūra «Reuters», atsaucoties uz diviem Eiropas diplomātiem.

Starptautiska aviokompāniju grupa rosina paaugstināt pilotu pensionēšanās vecumu no 65 līdz 67 gadiem. Priekšlikums iesniegts ANO Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai, norādot, ka pasaules pieprasījums pēc gaisa satiksmes aug straujāk nekā pieejamo pilotu skaits, vēsta ziņu aģentūra «Reuters». 

Šogad visas NATO dalībvalstis sasniegs jau sen izvirzīto mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tikai trīs, tajā skaitā Latvija, šobrīd sasniedz jaunizvirzīto mērķi – 3,5% no IKP, teikts kārtējā alianses ziņojumā.

Līdzšinējie Lietuvas satiksmes un kultūras ministri darbu jaunajā valdībā neturpinās, paziņoja sociāldemokrātu politiķe Inga Ruģiniene, kuru Seims šonedēļ apstiprināja premjerministra amatā.

Krievijas armija ceturtdienas rītā ar trieciendroniem uzbruka Kijivai, nogalinot vismaz trīs cilvēkus un ievainojot 12, paziņoja pilsētas amatpersonas.

Vismaz trīs cilvēki trešdien nogalināti un 17 ievainoti apšaudē ASV pilsētas Mineapoles katoļu skolā, vēsta ASV mediji. Laikraksts «Minnesota Star Tribune» ziņo, ka nogalināto vidū ir uzbrucējs un divi bērni. Nogalinātie bērni bija astoņus un 10 gadus veci. 

Vācijas izmeklētājiem izdevies noskaidrot visu gāzesvada «Nord Stream» spridzināšanā iesaistīto personības, trešdien vēsta laikraksts «Die Zeit».

Visticamāk, ceturtdien trīs Eiropas valstis sāks procesu, lai atjaunotu savulaik pret Irānu noteiktās sankcijas. Tā vēsta aģentūra «Reuters», atsaucoties uz četriem diplomātiem. Francija, Lielbritānija un Vācija tomēr cer, ka Teherāna 30 dienu laikā piekāpsies tik tālu, lai varētu atlikt sankciju noteikšanu. 

Francijas premjerministrs Fransuā Beirū šonedēļ negaidīti paziņoja, ka septembrī rīkos uzticības balsojumu, ievedot valsti kārtējā nenoteiktības periodā. Šķiet, ka no dziļākas krīzes francūžiem izbēgt neizdosies, jo vismaz pagaidām valdības izredzes noturēties nav lielas.

Dānija trešdien izsaukusi ASV pilnvaroto lietvedi, šādi reaģējot uz ziņām par iejaukšanās mēģinājumiem, ko Grenlandē, Dānijas autonomajā teritorijā, veikušas Savienoto Valstu amatpersonas.

Šodien notiks Polijas prezidenta Karola Navrocka rīkotā tikšanās ar premjerministra Donalda Tuska valdības ministriem, lai pārrunātu ekonomiskos un ar likumprojektu virzību saistītos jautājumus. Lai arī pagājušas tikai dažas nedēļas, kopš amatā stājies jaunais valsts līderis, jau tagad var saprast, ka pretrunas Navrocka un Tuska vadīto varas institūciju starpā ietekmēs ne tikai valsts iekšpolitiskās norises, bet arī ārpolitiku. 

Uzņēmumam «SpaceX» ir veiksmīgi izdevies veikt jaunākās paaudzes raķetes «Starship» testa lidojumu, laužot neveiksmju sēriju. Pasaulē lielākā un jaudīgākā raķete startēja no Teksasas īsi pēc plkst. 18.30 pēc vietējā laika.

ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs paziņojis, ka priekšnoteikumi miera līgumam starp Ukrainu un Krieviju varētu tikt sasniegti līdz gada beigām vai pat agrāk.

Laikraksts «Financial Times» raksta par to, kādu atbalstu eiropiešiem varētu sniegt amerikāņi drošības garantiju kontekstā. Laikraksts norāda, ka ASV esot gatavas atbalstīt Eiropas vadīto miera uzturēšanas kontingentu pēckara Ukrainā, piešķirot izlūkošanas līdzekļus, pretgaisa aizsardzības atbalstu un kaujas lauka uzraudzību.

Plašu uzmanību izpelnījusies Ukrainas premjeres Jūlijas Sviridenko situācija, proti, viņa atzinusi, ka viņas brālis dzīvo ārzemēs, kamēr valsts armija ar grūtībām cenšas atrast karam jaunas militārpersonas.

ASV prezidents Donalds Tramps šodien Baltajā namā plāno vadīt sanāksmi par pēckara plāniem Gazas joslai. Tikmēr Telavivā otrdien tūkstošiem cilvēku izgāja demonstrācijās, pieprasot Izraēlas valdībai izbeigt karu Gazas joslā un noslēgt vienošanos par ķīlnieku atbrīvošanu.

Gazas joslā kopš 2023. gada oktobra nogalināti vairāk nekā 200 žurnālistu un mediju darbinieku. Pēc Izraēlas triecieniem slimnīcai šīs palestīniešu zemes dienvidos bojāgājušo sarakstā ir vēl pieci vārdi. Lai nosodītu šos uzbrukumus, šodien Beļģijas galvaspilsētā pulcējās protestētāji. 

Krievijas karaspēks Dņipropetrovskas apgabalā ieņēmis Zaporizkes un Novoheorhijivkas ciemus, otrdien pavēstīja ukraiņu kara monitoringa centrs «DeepState». Tās ir pirmās divas apdzīvotās vietas, ko iebrucējiem izdevies ieņemt Dņipropetrovskas apgabalā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņojis, ka daudzi amerikāņi gribētu, lai pār viņiem valdītu diktators. Turklāt pēdējos gados veikto aptauju dati liecina, ka aptuveni trešdaļa viņa atbalstītāju šim viedoklim arī piekrīt.

Lietuvā otrdien protestu pavadībā apstiprināta jaunā premjerministre Inga Ruģiniene. Sociāldemokrātiskās partijas izvirzīto premjera amata kandidāti atbalstīja 78 Seima deputāti, 35 balsoja «pret», bet 14 atturējās. Ruģiniene valdības grožus pārņems pēc tam, kad korupcijas skandāla dēļ šomēnes bija spiests atkāpties viņas priekštecis Gintauts Palucks.

ASV un Krievijas amatpersonas augustā apspriedušas vairākus ar enerģētiku saistītus darījumus kā daļu no notiekošajām sarunām par Maskavas pilna mēroga kara pret Ukrainu izbeigšanu. Par to vēsta aģentūra «Reuters», atsaucoties uz pieciem avotiem.

Ukrainas Augstākā rada tuvākā laikā plāno skatīt likumprojektu, kas no valsts ļautu izbraukt vīriešiem, kas vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu. Šobrīd viņi to nevar izdarīt, jo jau vairāk nekā trīs pilna apmēra kara gadus valsti pamest nedrīkst tie vīrieši, kas ir vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

Lietuvas parlaments otrdien premjerministres amatā apstiprinājis sociāldemokrātu izvirzīto kandidāti Ingu Ruģinieni, kurai ir maz pieredzes politikā, toties ir liela apņēmība uzspodrināt valdības reputāciju. 

Austrālijā Viktorijas štatā otrdien apšaudē nogalināti divi policisti un vēl viens smagi ievainots, pavēstīja varasiestādes, norādot, ka aizdomās turamais ir smagi bruņojies un joprojām ir brīvībā. Raidsabiedrība BBC vēsta, ka šobrīd vairāki simti kārtībsargu iesaistīti aizdomās turētā meklēšanā. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 25. augusts fotogrāfijas. 

Francijas premjerministrs Fransuā Beirū pirmdien paziņoja, ka viņa valdība 8. septembrī pieprasīs uzticības balsojumu, cenšoties gūt parlamenta atbalstu iecerētajiem taupības pasākumiem, lai mazinātu strauji pieaugošo valsts parādu.

Vidusjūrā pie Turcijas krastiem arheologi atklājuši unikālu atradumu – Osmaņu impērijas kuģa vraku. 17. gadsimta koka kuģis pārsteidzoši labi saglabājies sāļajā jūras ūdenī.

Melnkalnes policija plašā reidā atradusi valstī līdz šim lielāko marihuānas audzētavu. Likumsargi pauž, ka atklātajā plantācijā ir vairāk nekā 13 000 stādu, un to tirgus vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro.

ASV prezidents Donalds Tramps turpina audzēt spiedienu pret ASV Federālo rezervju sistēmu jeb centrālo banku –pavēlējis atlaist tās pārvaldnieci Lizu Kuku, bet tās priekšsēdētāju Džeromu Pauelu nosaucis par nejēgu un idiotu.

Ilgstoša miera nodrošinājums ir militārā sadarbība starp Ukrainu un ASV, Kijivā pirmdien tiekoties ar ASV īpašo sūtni Kītu Kellogu, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Abi esot apsprieduši veidus, kā ietekmēt Krieviju, lai piespiestu to uz reālām sarunām un izbeigtu karu.

Ukrainas Ārlietu ministrija nosodījusi Krievijas plānus okupētajā teritorijā atvērt jūras ostas starptautiskajiem kuģiem.