Šodien Abū Dabī paredzētās sarunas starp Ukrainas un Krievijas delegācijām ir pārceltas uz trešdienu. Tā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Visticamāk, tas ir saistīts ar pašreizējo krīzi Irānā un ASV spēku pastiprinātu izvietošanu Tuvo Austrumu reģionā. Savukārt sestdien ASV īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam Floridā notika sarunas ar Krievijas pārstāvi Kirilu Dmitrijevu.

ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs paziņoja, ka viņam ir notikušas konstruktīvas sarunas ar Krievijas pārstāvi Kirilu Dmitrijevu. Tikšanās ir notikusi Floridā, dienu pirms Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunām, kas paredzētas Abū Dabī. Kaut gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieļauj, ka Irānas notikumu dēļ šī tikšanās varētu tikt atlikta.

1. februārī aprit pieci gadi, kopš Mjanmā bruņotie spēki gāza demokrātiski noskaņoto Aunas Sunas Su Či valdību. Drīz pēc tam sākās pilsoņu karš, kurā pret armiju cīnījās plašs opozīcijas spēku loks. Militārais režīms šajā laikā centies rast izeju no starptautiskās izolācijas, meklējot palīdzību arī autoritāro režīmu pārvaldītajās Krievijā un Baltkrievijā. Latvijas Radio uzrunāto ekspertu teiktajā secināms: nekas neliecina, ka tuvākajā laikā šajā Dienvidaustrumāzijas valstī iestāsies miers.

Ukraiņi ir apņēmības pilni atgūt savas okupētās zemes, pauž brīvprātīgais latviešu karavīrs ar segvārdu «Krusttēvs». Uzņēmējs no Rīgas tagad Ukrainas armijā ir komandiera vietnieks triecienpulkā «Skeļa» jeb «Klints». Tas ir pulks, kas tieši pakļauts Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlniekam Oleksandram Sirskim. Pulka komandiera vietnieku – latvieti – Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa satika vienā no pulka štābiem, kas atbildīgs par Pokrovskas virzienu – frontes karsto posmu Donbasā.

Kārtējās produktīvās sarunas ar Krieviju – tā par sestdien, 31. janvārī, Maiami aizvadīto tikšanos starp ASV un Krievijas delegācijām izteicies amerikāņu delegācijas pārstāvis Stīvs Vitkofs. Tās notiek dienu pirms Abudabī plānota otrā trīspusējo sarunu kārta starp ASV, Krieviju un Ukrainu, taču pagaidām nav skaidrs, vai tā notiks norunātajā vietā un laikā.

Mineapoles iedzīvotāji vienojušies kopīgā akcijā, lai brīdinātu par demokrātijas apdraudējumu pilsētā. Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija uz Mineapoli ir nosūtījusi imigrācijas dienesta aģentus un divi ASV pilsoņi reidu laikā ir gājuši bojā, mineapolieši ceļ trauksmi par valdības spiedienu uz demokrātu pārvaldīto pilsētu.

Bijušais Lielbritānijas princis Endrū no jauna ir ierauts tā dēvētajā Epstīna skandālā. ASV varasiestāžu publicētās fotogrāfijas parāda viņu kopā ar kādu uz grīdas guļošu sievieti. Savukārt sarakste apliecina, ka mirušais finansists Džefrijs Epstīns 2010. gadā piedāvāja šim britu karaļnama loceklim satikties ar krievu sievieti.

Ukrainā elektroenerģijas padeve pārtrūkusi Kijivas, Dņipropetrovskas, Odesas, Čerņihivas, Žitomiras, Sumu un Harkivas apgabalos. Traucējumi Ukrainas energosistēmā skāruši arī kaimiņvalsti Moldovu, kuras galvaspilsētā Kišiņevā neesot darbojušies arī luksofori. Vietām elektropadevi izdevies atjaunot, bet citur darbs pie atjaunošanas vēl turpinās.

Izraēlas armijas raķešu apšaudē ir nogalināti vismaz 30 Gazas iedzīvotāji. Tas ir viens no asiņainākajiem uzbrukumiem kopš oktobrī noslēgtā pamiera.

Uzņēmums «Air3F» ir visaptverošu bezpilota sistēmu vadības risinājumu izstrādātājs ar plašu pieredzi. Ihors Berehovenko organizē un kontrolē visus ražošanas posmus – sākot no plānošanas un prototipu izveides līdz produktu testēšanai un palaišanai. Ihors ir atbildīgs par dronu, zemes robotu sistēmu un citu «Air3F» risinājumu kvalitāti. Viņš koordinē komandas darbu un optimizē procesus maksimālai efektivitātei.

Venecuēlā no cietumiem ir atbrīvoti visi zināmie tur ieslodzītie amerikāņi, piektdien paziņoja ASV varas iestādes.

Mineapoles ielās piektdien, 30. janvārī, izgāja tūkstošiem protestētāju, paužot sašutumu par ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas stingro imigrācijas politiku.

Aukstuma dēļ ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) atlikusi astronautu pirmo lidojumu apkārt Mēnesim vairāk nekā pusgadsimta laikā. 

Austrijā rīkos referendumu par obligātā militārā dienesta pagarināšanu. Tā šodien paziņoja šīs valsts kanclers Kristians Štokers, uzrunājot viņa pārstāvētās Austrijas Tautas partijas biedrus. Iepriekš šajā Centrāleiropas valstī tautas nobalsošana par obligāto dienestu tika rīkota 2013. gadā. Toreiz par obligātā karaklausības saglabāšanu nobalsoja trīs piektdaļas balsstiesīgo vēlētāju. Taču referenduma iznākums nebija valdībai saistošs. 

Tiesa Francijas ziemeļrietumu pilsētā Rennā, kas lemj par likvidējamās «Latvijas krājbankas» kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas «Snoras» bijušā līdzīpašnieka Vladimira Antonova izdošanu Lietuvai, piektdien lūgusi Lietuvu sniegt papildu informāciju, vēstīja Francijas mediji.

Polijas austrumu robeža kļūst par labāk apsargāto visā Eiropā. Tā, parakstot jaunu militārās tehnikas pasūtījumu, izteicies Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs piektdien parakstījis pretrunīgi vērtētus tiesību aktu grozījumus, kas paredz reformētu valsts tiesu sistēmu, lai gan eksperti, opozīcija un Eiropas Savienība (ES) asi kritizējuši šo soli.

Ukrainā nedēļas nogalē gaidāms pamatīgs sals, bet zināmu atvieglojumu varētu sagādāt ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka viņš esot lūdzis Krievijas vadonim Vladimiram Putinam uz nedēļu pārtraukt uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Vācijas Aizsardzības ministrija, ņemot vērā iespējamos spiegošanas draudus, ir ieviesusi aizliegumu noteiktu kategoriju transportlīdzekļiem iebraukt militārajās bāzēs un citās tā sauktajās drošības zonās. Kā vēsta laikraksts «Berliner Zeitung», lēmums pieņemts pēc drošības jomas speciālistu ieteikuma.

Ukrainas un Krievijas starpā nav tiešas vienošanās par pamieru enerģētikas jomā, pusēm apņemoties neveikt triecienus otras puses enerģētikas objektiem, sarunā ar žurnālistiem sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vairākos Ukrainas reģionos tiesībaizsardzības iestādes izmeklē ziņojumus par it kā mīnētām sabiedriskām ēkām – valsts un izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citiem infrastruktūras objektiem, ziņo Ukrainas sabiedriskais medijs «Suspilne».

Migrācijas kontroles dienesta aģentu sadursmes ar protestētājiem Mineapoles pilsētā ir lielākais iekšpolitiskais saspīlējums, kādu gada laikā kopš atgriešanās pie varas piedzīvojis ASV prezidents Donalds Tramps un viņa administrācija. ASV politikas analītiķi vaicā, vai Trampa valdības amatpersonas nav pārkāpušas «sarkanās līnijas», kas varētu kaitēt republikāņu izredzēm ASV parlamenta vēlēšanās novembrī.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Senāts vienojies par piecu izdevumu likumprojektu paketi, no kuras viens likumprojekts, kas saistīts ar Iekšzemes drošības ministrijas finansējumu, izņemts. Demokrāti draudējuši apturēt finansējumu ministrijai, jo nav apmierināti ar situāciju Minesotas štata Mineapolē, kur administrācijas uzdevumā tiek veikt imigrantu aizturēšanas reidi. 

Izraēlas armija pirmo reizi apstiprinājusi, ka Izraēlas un grupējuma «Hamās» kara gaitā Gazas joslā nogalināti aptuveni 70 000 cilvēku, ziņo Izraēlas laikraksti «Jerusalem Post» un «Times of Israel». 

Organizācija viena cilvēka ego apmierināšanai – tā par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa izloloto Miera padomi domā starptautiskās politikas analītiķi. Padomes izveidi pamatoja ar nepieciešamību panākt ilgstošu mieru kara nopostītajā Gazas joslā, taču organizācijas statūti paredz tās darbību daudz plašākā mērogā, tāpēc ir bažas par Trampa vēlmi aizstāt Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO). Tomēr maz ticams, ka Miera padomei būs ilgs mūžs. 

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Senāts vienojies par piecu izdevumu likumprojektu paketi, no kuras viens likumprojekts, kas saistīts ar Iekšzemes drošības ministrijas finansējumu, izņemts. Demokrāti draudējuši apturēt finansējumu ministrijai, jo nav apmierināti ar situāciju Minesotas štata Mineapolē, kur administrācijas uzdevumā tiek veikt imigrantu aizturēšanas reidi.

Laikā, kad Ķīnas attiecības ar ASV ir saspringtas, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers ieradies vizītē Pekinā. Tiekoties ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, viņš aicināja veidot ciešākas attiecības starp abām valstīm. 

ASV robežpolitikas pārraugs Toms Homans, kuram uzticēts pārraudzīt migrācijas kontroles pasākumus Mineapolē, ir solījis, ka turpmāk Imigrācijas un muitas kontroles dienesta operācijas būšot mērķētas. Tagad dienesta redzeslokā būšot tie, kas rada draudu sabiedrības drošībai. 

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins piekritis uz nedēļu pārtraukt uzbrukumus Kijivai un citām Ukrainas pilsētām. 

Neskatoties uz bargajiem ziemas apstākļiem, Krievijas uzbrukumi Ukrainas frontē nav apstājušies un iebrucējs lēnām turpina virzību uz priekšu. Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka visintensīvākās sadursmes joprojām saglabājas Pokrovskas apkaimē, kur pagājušās diennakts laikā notikušas 22 sadursmes ar okupantiem. Tikmēr Ukrainas bruņotie spēki arvien biežāk konstatē dronus, kuri darbojas, izmantojot «Starlink» satelītinternetu.

Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps palielina militāro klātbūtni Tuvo Austrumu reģionā un draud pielietot spēku pret Irānu, protesti šajā valstī, šķiet, ir pierimuši. Tomēr spriedze saglabājas, jo Irānas drošības spēki turpina izsekot protestētājus. Lai izvairītos no aizturēšanas, ievainotie izvēlas ārstēties mājās, nevis slimnīcās, ziņo britu medijs BBC.

Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārējās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa noraidījusi ideju par atsevišķas Eiropas armijas izveidi, uzsverot, ka bloka valstīm jau ir savi bruņotie spēki, kas darbojas NATO struktūras ietvaros.

Krievijas opozīcijas politiķa Leonīda Volkova atrašanās Lietuvā nerada draudus valsts drošībai. Tā secinājušas Lietuvas atbildīgās iestādes. Nesen plašu sabiedrības sašutumu Lietuvā raisīja tīmeklī publicētā intervija, kurā Volkovs priecājās par Ukrainas pusē karojošā Krievu brīvprātīgo korpusa (RDK) komandiera Denisa Kapustina slepkavību. Vēlāk atklājās, ka Kapustina slepkavība bija inscenēta.

ASV prezidents Donalds Tramps atkal atgriezies pie domām par iespējamu militāru vēršanos pret Irānu. Par to vēsta telekanāls CNN, kas norāda, ka lēmums vēl nav pieņemts. Tikmēr telekanāla «Sky News» žurnālists Vašingtonā Džeimss Metjūzs norāda, ka Tramps tagad runā par Irānas kodolprogrammu, nevis palīdzību protestētājiem. 

Laikā, kad Krievija pastiprinājusi triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, smagi apstākļi ir ne tikai cilvēkiem viņu mājās, bet arī dzīvnieku patversmju iemītniekiem un darbiniekiem. Kā vēsta medijs «Kyiv Independent», netālu no Kijivas esošajā Hostomeļas dzīvnieku patversmē tās darbinieki cenšas uzturēt dzīvus vairāk nekā 700 kaķus un suņus.