Lietuvas mediji vēsta, ka Sociāldemokrātiskās partijas vadība trešdien vienojusies premjerministra amatam izvirzīt līdzšinējo sociālās aizsardzības un darba lietu ministri Ingu Ruginieni. Premjera vieta atbrīvojās, kad pagājušonedēļ no amata atkāpās dažādu skandālu nomocītais sociāldemokrātu līderis Gintauts Palucks.

Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu rītvakar sasauks drošības kabineta sēdi. Gaidāms, ka tās laikā apstiprinās pilnīgu Gazas joslas okupāciju, neskatoties uz opozīcijas un armijas amatpersonu iebildumiem, ziņo «Times of Israel». Izskanējušos plānus par iespējamo okupāciju plaši kritizējusi starptautiskā sabiedrība.

Japānā un citviet pasaulē šodien piemin 80. gadadienu kopš ASV nometa atombumbu virs Hirosimas. Trīs dienas vēlāk netālu esošo Nagasaki pilsētu iznīcināja otra ASV atombumba.

Krievijā Sanktpēterburgas tiesa atteikusies apcietināt cilvēktiesību aktīvisti Jeļenu Popovu, kas savulaik izveidojusi kustību no dienesta armijā pārliecības pēc atteikušos pilsoņu atbalstam, vēsta izdevumi «Bumaga» un «Mediazona».

Ukrainas valdība trešdien Ekonomiskās drošības biroja vadītāja amatā apstiprināja atklātā konkursā uzvarējušo bijušo Ukrainas korupcijas apkarošanas biroja izmeklētāju Oleksandru Civinski. Pirms tam Civinskis izgājis pārbaudi ar melu detektoru.

Maskavā agrā trešdienas pēcpusdienā noslēgusies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīvena Vitkofa tikšanās ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu. Amerikāņu diplomāta vizīte Krievijas galvaspilsētā notiek īsi pirms beidzas Donalda Trampa noteiktais termiņš Krievijai apturēt savu nepamatoto iebrukumu Ukrainā.

Kijivā šonedēļ pēdējā gaitā sāk izvadīt 31. jūlijā Krievijas uzbrukumā nogalinātos cilvēkus. Tas bija viens no asiņainākajiem «Šahed» kaujas dronu un raķešu uzbrukumiem Ukrainas galvalstpilsētā. Dzīvību zaudēja 31 cilvēks, to vidū pieci bērni. 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) par «ļoti satraucošām» ir nodēvējusi ziņas, ka Izraēla gatavojas paplašināt militārās operācijas Gazas joslā. 

Trešdien amatā stāsies Polijas jaunais prezidents Karols Navrockis. 

Pēc pagājušajā nedēļā Krievijā notikušās spēcīgās zemestrīces Kamčatkā atmodušies septiņi vulkāni, tostarp Krašeņiņņikova un Avačinskas vulkāni, kā arī Eirāzijā augstākais – Kļuču Sopka.

Ja Krievijas diktators Vladimirs Putins līdz 8. augustam nepiekritīs uguns pārtraukšanai Ukrainā, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju noteikt jaunas sankcijas pret «ēnu floti», ko Maskava izmanto līdzšinējo Rietumu sankciju apiešanai, atsaucoties uz vairākiem informētiem avotiem Baltajā namā, vēsta laikraksts «Financial Times».

ASV Pārstāvju palātas Uzraudzības komiteja izsaukusi noklaušināšanai bijušo prezidentu Bilu Klintonu un bijušo valsts sekretāri Hilariju Klintoni, lai liecinātu dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietā. 

Naftas cenu kritums piespiedīs Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu izbeigt karu Ukrainā, tā otrdien, 5. augustā, telefonintervijā amerikāņu telekanālam «CNBC» paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. 

Lietuvu satricinājusi pusaudža slepkavība. Svētdienas rītā Viļņā atrasts nežēlīgi noslepkavota 15 gadu veca jaunieša līķis. Puisis kopš sestdienas tika meklēts kā pazudis. 

Otrdien, 5. augustā, pasaulē vērienīgākajā izstādē «Expo 2025 Osaka» Ukraina svin Nacionālo dienu. Atbalstot Ukrainas tautu un tās ilgstošo cīņu par mieru, vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija un Lietuva, organizēja solidaritātes akcijas un pasākumus, lai apliecinātu nelokāmu atbalstu tiem, kuri cīnās par brīvību, kā arī izceltu Ukrainas drosmi un nesalaužamo garu, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Bezpilota lidaparāts, kas pagājušajā nedēļā no Baltkrievijas ielidoja Lietuvā un nokrita Gaižūnu militārajā poligonā, bija aprīkots ar sprāgstvielām, otrdien paziņoja Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 4. augusts fotogrāfijas. 

Ukraina naktī uz otrdienu pieredzējusi kārtējos Krievijas uzbrukumus. Vismaz divi cilvēki ievainoti drona uzlidojumā Biļenkes ciemam Zaporižjas apgabalā un vairāki ievainoti Lozovas pilsētā Harkivas apgabalā. Arī Ukraina pagājušā nedēļā veikusi vairākus veiksmīgus gaisa triecienus, bojājot Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas. 

Ķīnas varas iestādes nolēmušas Pekinā evakuēt vairāk nekā 80 000 cilvēku, izskanot brīdinājumiem par spēcīgām lietavām. Pagājušajā nedēļā Pekinas priekšpilsētās plūdos gāja bojā desmitiem cilvēku.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Rumānija izsludinājusi ārkārtas situāciju enerģētikas jomā. Šāds lēmums pieņemts, lai papildinātu valsts naftas krājumus pēc tam, kad no Azerbaidžānas saņemtā jēlnafta izrādījās piesārņota.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir izlēmis, ka Izraēlas bruņotajiem spēkiem vajadzētu okupēt visu Gazas joslu, tā, atsaucoties uz avotiem valdībā, ziņo Izraēlas mediji.

Par sociālo mediju izmantošanas aizlieguma pārkāpšanu Brazīlijas tiesa noteikusi mājas arestus bijušajām valsts prezidentam Žairam Bolsonaru. 

Indija nosodījusi ASV draudus pret to ieviest sankcijas par Krievijas naftas pirkšanu, brīdinot, ka valsts aizsargās savas intereses

ANO pirmdien paziņoja par jaunas drošības stratēģijas ieviešanu aviopasta jomā, reaģējot uz pērn uzņēmuma «DHL» Lielbritānijas un Vācijas noliktavās notikušajiem ugunsgrēkiem, ko izraisīja sūtījumu pakās ievietotie spridzekļi. Eiropas specdienesti uzskata, ka aiz šiem incidentiem varēja stāvēt Krievija.

Izraēla aicinājusi starptautisko sabiedrību steidzami pievērst uzmanību Gazas joslā turēto izraēliešu ķīlnieku jautājumam. Par iemeslu aicinājumam kļuva teroristu grupējumu «Hamās» un «Islāma džihāds» pagājušās nedēļas beigās publicētie video, kuros redzami 2023. gada 7. oktobrī sagūstītie izraēlieši Evjatars Davids un Roms Braslavskis. Video redzams, ka abi vīrieši cieš no nepietiekama uztura.

Čehijas prezidents Petrs Pavels intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC atzinis, ka daļēja Ukrainas teritorijas atstāšana Krievijas pagaidu okupācijā varētu būt maksa par Ukrainas kā suverēnas valsts izdzīvošanu. 

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs paziņojis, ka NATO apsver iespēju izvietot Vācijas un Nīderlandes sabiedroto spēku korpusu Igaunijā. Ja šis lēmums tiks pieņemts, korpusa bāze varētu tikt izveidota Pērnavas pilsētā. Paredzams, ka galīgais lēmums tiks pieņemts šā gada laikā.

Vismaz 76 cilvēki noslīkuši, kad svētdien pie Jemenas krastiem apgāzusies laiva ar migrantiem, paziņojusi Starptautiskā Migrācijas organizācija (SMO). Laivā atradušies 157 cilvēki, no kuriem vairums bija Etiopijas pilsoņi. Līdz šim izdevies izglābt 32 cilvēkus.

Krievija gatavojas paplašināt okupētās Ukrainas teritorijas izmantošanu dronu uzlidojumiem Ukrainā, jo īpaši plāno šim nolūkam izmantot Doneckas lidostas teritoriju, norāda Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi. 

Saistībā ar Lietuvas premjerministra Gintauta Palucka lēmumu atkāpties no amata pirmdien demisionējusi Lietuvas valdība. 

Krievijas Tālajos Austrumos Kamčatkā pēc vairāk nekā 500 gadu pauzes vakar sācies Krašeņiņņikova vulkāna izvirdums. 

Pēdējā laikā aizvien vairāk pāru no visas pasaules dodas laulāties uz Dāniju, ko pat dēvē par Eiropas Lasvegasu. Tā iemesls ir vienkāršā procedūra un formalitāšu kārtošana. 

Dienvidkoreja pirmdien paziņoja, ka tā ir sākusi novākt skaļruņus, ar kuriem pārraidīja propagandu pāri Ziemeļkorejas robežai, jaunajai Seulas administrācija cenšoties mazināt spriedzi ar savu kareivīgo kaimiņvalsti.

Ukrainā līdzās karavīriem un glābējiem ir viņu četrkājainie pārinieki - dienesta suņi. Bieži vien pateicoties tieši suņa maņai ir iespējams izglābt dzīvības. Par nopelniem valsts labā un drosmi vairākiem dienesta suņiem piešķirts Ukrainas varoņa tituls un ordenis.

Igaunija uz Narvas tilta, kas savieno valsti ar Krieviju, sākusi uzstādīt metāla barjeras un vārtus. Tas darīts valsts aizsardzības stiprināšanas nolūkos.