Ir pieaudzis Irānā kopš svētku laika notiekošajos protestos nogalināto skaits. Cilvēktiesību organizācija «Human Rights Activists News Agency» pirmdien, 6. janvārī, vēstīja, ka demonstrāciju laikā dzīvību zaudējuši vismaz 35 cilvēki, arī divi drošības spēku darbinieki.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir pievienojusi vēl septiņas valstis to valstu sarakstam, kuru pilsoņiem jāmaksā ķīlas nauda no 5000 līdz 15 000 ASV dolāru apmērā par vīzas pieteikumu iebraukšanai ASV.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena brīdināja, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) centieni sagrābt Dānijai piederošo Grenlandi sagrautu gandrīz 80 gadus senās transatlantiskās drošības saites.

Amerikāņu sagūstītais Venecuēlas līderis Nikolass Maduro pirmdien stājās Ņujorkas tiesas priekšā, kur viņam tika nolasītas apsūdzības narkotiku kontrabandā un citos noziegumos. Maduro neatzina savu vainu un uzsvēra, ka joprojām esot likumīgais Venecuēlas līderis. 

ASV prezidenta Donalda Trampa negaidītā operācija Venecuēlā raisījusi diskusijas par to, vai ASV līderis ar savu darbību varētu pamudināt Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu spert līdzīgus soļus Taivānā. Aģentūra «Bloomberg» spriež, ka Pekinai likmes būtu daudz augstākas. 

Ukrainizācijas potenciāls, kas uzplaiksnīja 2022. gadā līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ir izsmelts. Tagad ir nepieciešami pragmatiskāki argumenti, lai Ukrainas krievvalodīgie iedzīvotāji pārietu uz ukraiņu valodu. Tā secinājusi Valsts valodas aizsardzības komisāre Olena Ivanovska. 

Irānas varasiestādes paziņojušas par pagaidu valsts mēroga finansiālās palīdzības programmas ieviešanu. Attiecīgais lēmums pieņemts pēc tam, kad valstī izcēlās plaši protesti, ko izraisīja iedzīvotāju neapmierinātība ar dzīves dārdzību un valsts ekonomiskajām grūtībām un kuri nereti pārauguši sadursmēs starp demonstrantiem un drošības spēkiem. Tikmēr britu laikraksts «The Times» vēsta, ka uz protestu fona Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Ali Hameneji varētu bēgt no valsts. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jauno 2026. gadu sācis ar plašām pārmaiņām gan savā komandā, gan valdības sastāvā. Ukrainā ir iecelts jauns prezidenta kancelejas vadītājs, jauns aizsardzības ministrs, jauns enerģētikas ministrs, kā arī pirmdien kļuva zināms par Ukrainas Drošības dienesta vadītāja Vasila Maļuka aiziešanu no amata.

Francijā desmit cilvēki notiesāti par kibermobingu pret pirmo lēdiju Brižitu Makronu, izplatot melus par viņas dzimumu un seksualitāti, tostarp apgalvojumus, ka viņa piedzimusi kā vīrietis.

Pēc tam, kad ASV militārās operācijas laikā naktī uz sestdienu tika sagūstīts Venecuēlas līdzšinējais autoritārais vadītājs Nikolass Maduro, ASV prezidents Donalds Tramps atteicās atbalstīt Venecuēlas opozīcijas līderi, Nobela Miera prēmijas laureāti Mariju Korinu Mačado, kā jauno šīs valsts līderi.

Pēc tam, kad pasauli pārsteidza ASV īstenotā operācija Venecuēlā, sagūstot tās līderi Nikolasu Maduro, eiropieši uzdod jautājumus par to, vai Grenlandi var sagaidīt līdzīgs liktenis. Šādi jautājumi ir pamatoti, jo prezidents Donalds Tramps ir atkārtoti izteicies, ka Grenlandei vajadzētu kļūt par ASV daļu, sadusmojot Grenlandes un Dānijas amatpersonas.

Telekomunikāciju kļūme gandrīz pilnībā apturējusi gaisa satiksmi Grieķijā, atsaucoties uz valsts civilās aviācijas pārvaldi, svētdien ziņo vietējā raidorganizācija ERT.

Ukraina un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ir saskaņojušas nozīmīgu militāru dokumentu par Ukrainas Bruņoto spēku atbalstu pēc Krievijas izvērstā kara beigām. Par to paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Andrijs Hnatovs.

Alžīrijas parlaments aizvadītā gada nogalē vienbalsīgi pieņēma likumu, kas pasludina Francijas īstenoto koloniālismu šajā Ziemeļāfrikas valstī par noziegumu, pieprasot atvainošanos un reparācijas. Likums arī kriminalizē koloniālisma glorifikāciju, līdzīgi kā Latvijā totalitāro režīmu attaisnošanu.

ASV pārņems varu Venecuēlā līdz drošai un pārdomātai varas nodošanai nākamajam līderim, šovakar preses konferencē pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps. Jau ziņots, ka ASV karaspēks sestdien, 3. janvārī, īstenojis militārās operācijas pret Venecuēlu. Baltā nama saimnieks pēc tam pavēstīja, ka šo operāciju rezultātā sagūstīts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ar sievu, viņi izvesti no valsts. 

«Svētku šeit nav» – tā, tiekoties ar Latvijas Televīziju, Doneckas apgabalā teica Ukrainas karavīri, kas cīnās par frontes noturēšanu vienā no sarežģītākajiem tās posmiem. Ik dienu jāturpina atvairīt iebrucēja centieni izsisties, un karš kļuvis daudz grūtāks nekā pagājušajā ziemā. Tehnoloģijas attīstās, un kas zina, kā karš vēl mainīsies nākamajos mēnešos. Bet par vienu viņi ir droši – nevajadzētu ticēt nevienam Krievijas vārdam. Doneckas apgabalā bija Gints Amoliņš un Jānis Goldbergs.

Pārgriezti zemūdens kabeļi un aizdomīgu dronu dēļ paralizētas lidostas. Arvien jaunas Maskavas hibrīdoperācijas piespiedušas Eiropas valstis, jo īpaši tās, kurām ir robeža ar agresori Krieviju, pielāgoties jaunajai drošības vides realitātei. Kā savas jūras robežas sargā Somija? 

2025. gadā gadā Krievijas armija pret Ukrainu raidījusi piecas reizes vairāk bezpilota lidaparātu nekā gadu iepriekš, liecina kara monitoringa projekta «UA War Infographics» (JU EI VOR INFOGRAFIKS) dati. Saskaņā ar projekta apkopoto informāciju, pērn Krievija, uzbrūkot Ukrainai, izmantoja aptuveni 55 tūkstošus «Šahed» tipa dronus un to imitētājus, no kuriem vairāk nekā 85% tika neitralizēti. Tikmēr jauni Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainai notikuši arī aizvadītajā naktī. 

ASV karaspēks sestdien, 3. janvārī, īstenojis militārās operācijas pret Venecuēlu. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka šo operāciju rezultātā sagūstīts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ar sievu, viņi esot izvesti no valsts. Valsts augstākā amatpersona arī solījusi plkst.18 pēc Latvijas laika sniegt plašāku komentāru par notikušo preses konferencē no savas rezidences Floridā.

ASV karaspēks sestdien, 3. janvārī, īstenojis militārās operācijas pret Venecuēlu. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka šo operāciju rezultātā sagūstīts Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ar sievu, viņi esot izvesti no valsts.

Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā 3. janvāra rītā atskanējušas spēcīgas eksplozijas, kā arī dzirdamas militāro lidmašīnu uzlidojumiem līdzīgas skaņas, vēsta ziņu aģentūras AFP žurnālists.

Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā sestdienas rītā atskanējušas spēcīgas eksplozijas, kā arī dzirdamas militāro lidmašīnu uzlidojumiem līdzīgas skaņas, vēsta ziņu aģentūras AFP žurnālists.

Harkivas centrā krievu raķešu triecienā piektdien ievainoti 30 cilvēki, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien sociālajos medijos pavēstīja, ka prezidenta kancelejas vadītāja amatā iecēlis līdzšinējo Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieku Kirilo Budanovu.

Irānas varasiestādes mudina ASV nejaukties tās iekšējās lietās, brīdinot, ka tas varot destabilizēt visu reģionu. Šādi Teherānas amatpersonas atbildēja uz ASV prezidents Donalda Trampa izteikto atbalstu Irānas protestētājiem. Tramps arī solīja, ka Amerika palīdzēs, ja valdošais režīms vardarbīgi vērsīsies pret demonstrantiem.

ASV prezidents Donalds Tramps izteica atbalstu Irānas protestētājiem. Viņš paziņoja, ka Amerika palīdzēs, ja valdošais režīms vardarbīgi vērsīsies pret demonstrantiem. Protesti Irānā turpinās jau piekto dienu. Starptautiskajos medijos parādās arvien vairāk informācijas par pirmajiem bojā gājušajiem. Tiek arī ziņots, ka Irānas drošības spēki apšauda protestētājus.

Eiropā pieaug pieprasījums pēc nakts vilcieniem, tomēr solījumi atdzīvināt šo pakalpojumu, šķiet, ir izplēnējuši. Vilcienu augstās būvniecības un remonta izmaksas, valstu infrastruktūras nesavietojamība un dzelzceļa operatoru nespēja vienoties apstādināja ideju, kura ne tikai padarītu ceļošanu klimatam draudzīgāku, bet arī palielinātu eiropiešu mobilitāti.

Irānā jau kopš 28. decembra notiek protesti pret dzīves dārdzību. Aizvadītajā svētdienā veikalu īpašnieki sāka streiku pret augstajām cenām un ekonomisko stagnāciju valstī. Taču kopš tā laika protestiem pievienojušies arvien vairāk cilvēku, tostarp studenti. Plašas demonstrācijas un nemieri notikuši citās valsts daļās. Ceturtdien Irānas rietumos notika sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem. Oficiālā informācija liecina, ka dzīvību tajās zaudējuši trīs cilvēki. 

Lai izdarītu gada politisko kopsavilkumu un prognozētu nākotni, Rus.LSM.lv uz sarunu aicināja ukraiņu ekspertu, diplomātu, bijušo aizsardzības ministra padomnieku Oleksandru Haru. Interesants ir viņa kompleksais, daudzdimensiju skatījums uz situāciju, tādēļ saruna ar viņu, tagadējo Aizsardzības stratēģiju centra direktoru, galu galā līdzinās kārtainam pīrāgam, kurā mijas melnais un baltais. Tas ir – negatīvu tendenču un scenāriju analīze ar argumentētu, mērenu optimismu.

2025. gadā beidzot izdevās vismaz uz laiku apturēt asiņaino Izraēlas un «Hamās» karu Gazas joslā, tomēr cerību, ka miers varētu saglabāties arī 2026. gadā, nav daudz, jo abas puses apsūdz viena otru pamiera pārkāpšanā. Izraēlai pagājušogad arīdzan izdevās gūt panākumu cīņā ar vairākiem citiem ienaidniekiem, tai skaitā Irānā valdošo režīmu.

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) secinājusi, ka, pretēji Krievijas apgalvojumiem, Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi. 

Ukrainas pusē karojošā Krievu brīvprātīgo korpusa (RDK) komandieris Deniss Kapustins ir dzīvs, ceturtdien paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR), norādot, ka tai izdevies sekmīgi maldināt Krievijas specdienestus, kuri esot plānojuši nogalināt Kapustinu. 

Ķīnas atkalapvienošanās ir neapturama – tā savā jaungada uzrunā paziņoja šīs valsts prezidents Sji Dzjiņpins. Tas palielina bažas par iespējamo Ķīnas iebrukumu Taivānā. Savukārt Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns daļu no savas uzrunas veltīja, lai slavētu ciešās attiecības ar Krieviju. Savas valsts iedzīvotājus gadu mijā uzrunāja arī vairāku Eiropas valstu politiķi, kuri arī runāja par drošības jautājumiem un lielāku Eiropas patstāvību pasaulē.

Amsterdamā Jaungada naktī ugunsgrēks nopostījis vēsturisko Vondelkerkas baznīcu, ceturtdien paziņoja policija.

Šveices Alpu kūrortā Kranmontanā naktī uz ceturtdienu Jaungada svinību laikā izcēlies ugunsgrēks bārā, kurā gājuši bojā vairāki desmiti un ievainoti apmēram 100 cilvēku, pavēstīja policija.