Sudānas kārtējais pilsoņu karš sākās 2023. gadā, un vietā jautājums – kas finansē asinspirti, kurā gājuši bojā 300 000 līdz 500 000 cilvēku un bēgļu gaitās devušies 12 miljoni? Kur nemiernieki ņem līdzekļus ieročiem un savai iztikai? Atbilde ir – zelta eksports, un galvenie pircēji un tātad kara finansētāji ir Apvienotie Arābu Emirāti (AAE).

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija sākusi provizoriskas diskusijas par to, kā varētu izskatīties miera sarunas ar Irānu, vēsta amerikāņu tīmekļa medijs «Axios», atsaucoties uz diviem avotiem, kas ir pazīstami ar diskusiju gaitu.

Sankciju vājināšanās ir ļāvusi Krievijai palielināt ieņēmumus no naftas eksporta, kas tiek izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu, platformā «Telegram» pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Valstu nosaukumi piešķir vietām unikalitāti, veidojot arī iedzīvotāju nacionālo identitāti. Tie ir ne tikai simboliski vārdi, bet bieži vien arī noteicošais faktors, kas veido cilvēku piederību vietai. Tomēr asociācijas, kas rodas ar vietām piešķirtajiem nosaukumiem, ne vienmēr ir pozitīvas, tādēļ valstis tos maina. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kādēļ valstis maina nosaukumus un kā izmantotie termini ietekmē valstu identitātes.

Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstī Slovēnijā ir sākusies balsošana parlamenta vēlēšanās, kas ir nodēvētas par izšķirošākajām kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā. Balsojumā ir gaidāma sīva cīņa starp valdošo kreiso partiju koalīciju un labējo opozīciju. Vēlēšanu iznākums noteiks, vai Slovēnija saglabās savu liberālo kursu vai arī kļūs konservatīvāka.

ASV iznīcinās spēkstacijas Irānā, ja Irāna 48 stundu laikā pilnībā neatvērs stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, sestdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

Ukrainas ekologs Vladislavs Balinskis pēta un dokumentē kara radītos vides postījumus. 2026. gada sākumā Krievijas tiesa Vladislavu aizmuguriski arestēja un izsludināja starptautiskā meklēšanā saistībā ar viņa darbu, dokumentējot ekocīdu un kara noziegumus.

Slovēnijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas, kurās izšķirsies, kādu iekšpolitisko un ārpolitisko kursu turpmāk ieņems šī Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts. Balsojumā galvenā cīņa notiks starp pašlaik valdošo centriski kreiso partiju «Brīvības kustība» un labējo «Slovēnijas Demokrātisko partiju».

Neļausim nozagt mūsu nākotni! Ar šādu saukli sestdien ielās izgāja Čehijas iedzīvotāji, paužot protestu pret premjera Andreja Babiša valdības politiku. Piemēram, aizsardzības izdevumu samazināšanu.

Irānas raķetes triecienā Dimonā, Negeva tuksnesī, sestdien ievainoti 39 cilvēki, paziņojusi Izraēlas armija un glābšanas dienests.

Ukrainas delegācija sestdien ASV tikusies ar Savienoto Valstu pārstāvjiem, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vairāk nekā 20 valstis sestdien paudušas gatavību palīdzēt nodrošināt drošu kuģu caurbraukšanu Hormuza šaurumā.

Miljardieris Īlons Masks 2022. gadā maldinājis sociālās saziņas platformas «Twitter» akcionārus, tādējādi izraisot «Twitter» akcijas cenas krišanos laikā, kad viņam šis uzņēmums bija jāiegādājas. Tā konstatējusi federālā zvērināto tiesa Kalifornijas štatā.

Čehijas varasiestādes izmeklē ļaunprātīgu dedzināšanu uzņēmumā, kas piegādā dronus Ukrainai. Izmeklētāji neizslēdz, ka notikušais bija terora akts. Atbildību par uzbrukumu uzņēmies kāds it kā pret Izraēlu noskaņots aktīvistu grupējums, taču tas varētu būt tikai aizsegs. Čehijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, kas aktīvi atbalsta Ukrainu, pēdējos gados ir notikuši Krievijas organizēti mēģinājumi sarīkot sabotāžas uzbrukumus.

Ja Irānas režīms noturēsies, tas kļūs vēl vairāk noskaņots pret Rietumiem. Un tas, savukārt, varētu radīt ilgtermiņa, tostarp terorisma, draudus Eiropā. Tā intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas Stradiņa universitātes lektors, analītikas un vadības grupas «PowerHouse Latvia» līdzdibinātājs, ārpolitikas eksperts Mārtiņš Vargulis. Viņš skaidroja, ka ASV izvērstās operācijas mērķi joprojām nav skaidri, kas arī ir viens no iemesliem, kādēļ Eiropa ir atturīga palīdzībā ASV.

Ungārijā straujiem soļiem tuvojas parlamenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi 16 gadu laikā ir nopietni apdraudēta premjera Viktora Orbāna uzvara. 12. aprīlī ungāri dosies pie vēlēšanu urnām, izvēloties starp ilggadējo premjeru Orbānu un uzlecošo opozīcijas zvaigzni – Pēteru Maģaru. Eiropa cer, ka Maģars uzvaras gadījumā ieņems proeiropeiskāku virzienu, tomēr, visticamāk, Budapeštas un Briseles attiecības paliks sarežģītas, opozīcijas līderim vairākos jautājumos turpinot Orbāna iesākto politisko virzienu.

Ir sākusies ceturtā nedēļa ASV un Izraēlas karam pret Irānu. Karadarbības dēļ joprojām ir ierobežots energoresursu eksports no Persijas līča valstīm, tāpēc naftas un dabasgāzes cenas turas augstākajā līmeni pēdējo četru gadu laikā. ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka varētu samazināties karadarbības intensitāte, taču nav zināms, kad tā varētu beigties. Tramps arī kārtējo reizi kritizēja ASV sabiedrotos par nevēlēšanos militāri iesaistīties, lai palīdzētu atjaunot kuģu satiksmi stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš šogad jau mēģinājis panākt režīma maiņu Venecuēlā un Irānā, ir apņēmības pilns panākt varas maiņu arī Kubā, kas jau daudzus gadus pretojusies amerikāņu centieniem pakļaut Kubu savai ietekmei. Tramps brīdinājis: ja amerikāņiem vēlamais risinājums netiks panākts diplomātiskā ceļā, ASV varētu izmantot arī citus paņēmienus, lai pārņemtu Kubu savā kontrolē.

Lai arī nevar būt pilnīga pārliecība, ka Sīrijai izdosies izvairīties no iesaistīšanās Tuvo Austrumu konfliktā, prezidents Ahmeds aš Šarā uzsver – valsts pašreizējā neitrālā nostāja ir aprēķinātas starptautiskās un reģionālās politikas iznākums.

Sadarbojoties drošības iestādēm 23 valstīs, sagrauta tā sauktā tumšā tīmekļa platforma, kas apkrāpa cilvēkus, piedāvājot iegādāties bērnu ļaunprātīgas izmantošanas attēlus, paziņojusi Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra Eiropols. 

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver ieņemt vai bloķēt Irānai piederošo, naftas eksportam svarīgo salu – Hārku –, lai varētu piespiest Teherānu atjaunot kuģošanu Hormuza šaurumā. Par to vēsta portāls «Axios», atsaucoties uz četriem avotiem. 

Neļaut ASV varas pārstāvjiem piemirst par Baltijai nepieciešamo atbalstu un drošību. Tāds ir Baltijas interešu aizstāvības dienu galvenais uzdevums. Ik gadu Vašingtonā  sabrauc tautieši no visiem ASV štatiem un dodas uz Kongresu runāt, skaidrot un atgādināt par Baltijai svarīgo. Tie ir dažādu paaudžu pārstāvji, kuri turpina savu trimdā nonākušo vecvecāku iesākto. 

NATO pārvietojusi personālu no savas misijas Irākā uz Eiropu, ņemot vērā saspringto drošības situāciju Tuvajos Austrumos, piektdien paziņojis NATO spēku komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.

Ukrainas eksperti sadarbojas ar piecām Tuvo Austrumu valstīm cīņā pret Irānas trieciendroniem «Šahed», turklāt ir saņemti papildu pieprasījumi no citām valstīm, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc vairāku nedēļu ilga pārtraukuma sarunās par miera noregulējumu Ukrainā sestdien izziņota jauna Kijivas un Baltā nama pārstāvju tikšanās. Ukraiņu sarunvedēji jau esot ceļā uz ASV. Ceturtdienas vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informēja, ka sestdien paredzēta jauna tikšanās ar ASV par miera noregulējumu Ukrainā. Zelenskis sacīja, ka Ukraina dara visu iespējamo, lai šīs sarunas būtu patiesi jēgpilnas. 

Saasinoties situācijai Tuvajos Austrumos, Eiropas Savienības (ES) līderi vēlas sagatavoties iespējamai migrantu krīzei, piektdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. 

ASV un Izraēlas karš pret Irānu nav paralizējis Irānas Islāma Republikas varas sistēmu. Tas radīja situāciju, kurā Irāna cenšas nostiprināt savas stratēģiskās pozīcijas Persijas līča reģionā. Nogalinātās augstā ranga amatpersonas nokļuvušas mocekļu statusā, radot stratēģisku efektu.

Francijas jūras spēku karavīrs ar lietotni sporta sasniegumu izsekošanai «Strava» atklājis precīzu valsts lidmašīnu bāzeskuģa «Charles de Gaulle» atrašanās vietu, vēsta laikraksts «Le Monde». 

Šis ir otrais mācību gads, kad arī Igaunijā notiek pāreja uz mācībām tikai igauniski. Kaimiņvalstī pāreja notiek pakāpeniskāk. Ceļā gan parādās vairākas līdzīgas problēmas kā Latvijā. Taču procesā ir atšķirības. Piemēram, kaimiņvalstī krievvalodīgo skolu bērniem, kuri pāriet uz mācībām tikai igauniski, joprojām ir iespēja igauņu valodu mācīties pēc atšķirīgas programmas nekā igauņu skolās.

Tuvo Austrumu reģionā jau trešo nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Vairāki mediji vēsta par kādu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam lojālu Kremļa blogeri Iļju Remeslo, kurš agrāk plaši vērsies pret režīma kritiķiem, bet tagad pēkšņi neizprotamu iemeslu dēļ publiski kļuvis ļoti kritisks pret varu. Bet trimdas Krievijas opozīcijas pārstāvis Iļja Jašins vēlas dibināt politisko partiju, kuras mērķis būtu apvienot krievus, kas neatbalsta Putinu. 

Tas, ka Eiropas Savienības valstīm ir jāiesaistās Hormuza šauruma atbloķēšanā, ir nepārprotami skaidrs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs («Latvijas attīstībai»).

Maskava apsver iespēju nosūtīt bruņotas jūras patruļas, lai aizsargātu un pavadītu tā sauktās ēnu flotes kuģus, kas pārvadā Krievijas naftu, vēstīja laikraksts «Financial Times». 

Eiropas Savienība aicinājusi Tuvo Austrumu karā noteikt moratoriju triecieniem pa enerģētikas un ūdensapgādes objektiem. Tomēr militārā operācija turpinās, un arī naktī uz piektdienu no Persijas līča reģiona pienākušas ziņas par raķešu un dronu uzbrukumiem. 

Ilgstošais karš ar agresorvalsti Krieviju Ukrainā aktualizējis jauno karavīru apmācības jautājumu. Divu lielu armijas formējumu komandieri nolēmuši apvienot spēkus un veidot vienotu apmācības programmu.