No rūpīgi austiem gobelēniem Kanādā līdz dokumentālajai filmai par pēckara latviešu bēgļu gaitām Vācijā un Latvijas lomu stratēģiskajā partnerībā pat tālajā Japānā – Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadiena šogad godināta daudzviet pasaulē. Latvieši un viņu draugi Japānā, Grieķijā, Kanādā, Zviedrijā, Austrijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Vācijā un Nīderlandē apliecināja, ka arī svešumā saglabājas domas un darbi par dzimteni – dziesmās, dejās, vēstures liecībās, svecīšu liesmās, kopīgās maltītēs un sarunās. 

Krievijas armija aizvadītajā naktī uzbrukusi Ukrainai ar četrām ballistiskajām raķetēm un 114 droniem. Apšaudes skāra vairākus Ukrainas reģionus, tostarp Dņepropetrovskas, Harkivas, un Černihivas apgabalu, un tajās tika nogalināti trīs cilvēki, bet vēl 13 ievainoti. 

Liela daļa pasaules līderu cīņai ar klimata pārmaiņām šķietami atmetuši ar roku. Šobrīd par globālu prioritāti kļuvusi drošība un līdz ar to – arī ekonomikas stiprināšana. Taču spēcīga ekonomika ir lielā mērā atkarīga no spēcīgas rūpniecības, Latvijas Radio raidījumā «Divas puslodes» spriež ārpolitikas eksperti.

ANO Drošības padome pirmdien apstiprināja rezolūciju, kuras galvenie nosacījumi balstās ASV prezidenta Donalda Trampa ierosinātajā Gazas joslas miera plānā. 

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver scenāriju, kurā Venecuēlas autoritārais vadītājs Nikolass Maduro saņem «zaļo gaismu» atkāpties no varas un pamest valsti, piekrītot brīvprātīgai izraidīšanai uz Krieviju. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem Baltajā namā, vēsta ietekmīgais tīmekļa medijs «Politico».

Polijā svētdien sabojātas dzelzceļa sliedes līnijā Varšava–Ļubļina, un policija uzskata notikušo par sabotāžu, pirmdien paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Rumānija pirmdien evakuējusi ciematu netālu no Ukrainas robežas pēc tam, kad Krievijas dronu uzbrukumā Donavas upes ostai Ukrainas dienvidos naktī aizdegās kuģis ar sašķidrināto naftas gāzi.

Brazīlijas pilsētā Belenā no 10. līdz 21. novembrim notiek ANO Klimata konference COP30, kurā valstis spriež par jauniem klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem. Eiropa ir ambiciozākais reģions cīņā pret klimata pārmaiņām, bet lielākā siltumnīcefekta gāzu radītāja pasaulē ir Ķīna. Tomēr Pekina ne vien rada visvairāk globālo sasilšanu veicinošo izmešu, bet arī kļuvusi par pasaulē lielāko zaļās enerģijas tehnoloģiju ražotāju un eksportētāju. 

Ukraina un Krievija ir atsākušas netiešas sarunas par jaunu gūstekņu apmaiņas kārtu, kuras ietvaros mājās varētu atgriezties vairāk nekā 1000 ukraiņu. Tikmēr ārvalstu mediji vēsta, ka, ņemot vērā Ukrainas bruņoto spēku resursu koncentrēšanos Pokrovskas aizsardzībā, pieaug ielenkuma draudi stratēģiski svarīgajām pilsētām Zaporižjas virzienā. 

Kanādas valdība ir apņēmusies tuvākajos gados ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus, reaģējot uz apdraudējuma pieaugumu un ASV atsvešināšanos no NATO sabiedrotajiem. Kanāda arī vēlas padziļināt drošības sadarbību ar Eiropu. Otavas lēmumi ir pozitīvs signāls Latvijai, jo šeit dien un par mūsu valsts drošību rūpējas vairāki tūkstoši kanādiešu karavīru.

Ukrainas energosistēmai nodarīto bojājumu dēļ pirmdien visā valstī ir kārtējie strāvas padeves pārtraukumi. Tikmēr Krievija turpina gaisa triecienus, svētdien bojāta elektrostacija Černihivas apgabalā. 

Ķīna ir kļuvusi par vienīgo un galveno avotu, kas ļauj Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīmam ne tikai pārdzīvot sankciju spiedienu, bet arī aktīvi pildīt Krievijas valsts militāros pasūtījumus, atklāj bijušo Baltkrievijas drošības struktūru darbinieku organizācijas «BelPol» jaunākais pētījums. 

Igaunija piešķirs Ukrainai 3,5 miljonus eiro «Starlink» satelītsakaru sistēmu iegādei, paziņojusi Igaunijas Aizsardzības ministrija.

Pamiers Krievijas un Ukrainas karā tuvākajos mēnešos nav paredzams, intervijā ziņu aģentūrai «Associated Press» (AP) sacīja Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.

Pērn samazinājies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latviju esošo lietu skaits, bet pieaudzis spriedumu skaits, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais informatīvais ziņojums.

«Putina beigas nenozīmē, ka Krievijā kaut kas mainīsies, jo Kremli vada Krievijas Federālais drošības dienests, nevis Putins vienpersoniski,» sarunā ar raidījumu «Pasaules panorāma» sacīja ASV dzīvojošais krievu izcelsmes vēsturnieks Jurijs Felštinskis.

Lielbritānijas valdība plāno būtiski ierobežot migrantu uzņemšanu. Jaunie noteikumi padarīs iespēju palikt Apvienotajā Karalistē krietni sarežģītāku. Politiķi Londonā jau ilgstoši mēģina samazināt iebraucēju skaitu, tomēr tūkstošiem cilvēku tik un tā katru gadu dodas nelegālos braucienos ar nelielām laivām pāri Lamanša šaurumam.

Mūsdienu ģeopolitiskajā ainavā brīvības saglabāšana vairs nav tikai ideja, tā ir praktiska nepieciešamība. 2025. gada NATO samitā Hāgā dalībvalstis pieņēma jaunus plānus aizsardzības politikas veidošanai. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» skaidro, vai NATO dalībvalstu jaunā apņemšanās ir pietiekama, lai veidotu kolektīvo aizsardzību mainīgajā (ne)drošības vidē.

«Karš Ukrainā ir tikai sekas zaudētajam hibrīdkaram. Pasaules karš jau ir sācies – hibrīdkarš,» Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» sacīja pulkvežleitnants Arsens Dmitriks, Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa «Azov» štāba priekšnieks, kurš pats pārdzīvojis gūstu Olenivkā un atgriezies dienestā. Sarunā viņš stāstīja par mācībām, ko no Ukrainas kara pieredzes vajadzētu ņemt vērā Latvijai, kā arī par kara turpinājumu un to, ko Ukraina var dot saviem partneriem.

Kvantitāte nav galvenais, un nav jābaidās no ienaidnieka apmēra – tā no savas pieredzes intervijā Latvijas Televīzijai pauž Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa «Azov» štāba priekšnieks Arsens Dmitriks, pazīstamas arī kā «Lemko». Viņš bija ieradies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas bruņoto spēku pārstāvjiem, un uzsvēra, ka galvenais ir neapstāties. 

Kvantitāte nav galvenais, un nav jābaidās no ienaidnieka izmēra – tā no savas pieredzes intervijā Latvijas Televīzijai pauž Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa «Azov» štāba priekšnieks Arsens Dmitriks, pazīstamas arī kā «Lemko». Viņš bija ieradies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas bruņoto spēku pārstāvjiem, un uzsvēra, ka galvenais ir neapstāties. 

Dažādu cilšu pārstāvji, kā arī klimata aktīvisti sestdien, 15. novembrī, Brazīlijas pilsētā Belenā devās vērienīgā protesta gājienā. Viņi vēlējās pievērst ANO Klimata konferences dalībnieku uzmanību problēmām un izaicinājumiem, ar ko sastopas gan Amazones cilšu pārstāvji, gan citi iezemieši.

Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas tuvumā esošajā industriālajā parkā piektdienas, 14. novembra, vakarā nogranduši spēcīgi sprādzieni, izraisot milzīgu ugunsgrēku un ievainojot vairāk nekā 20 cilvēkus.

Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors apstiprina ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, proti, Krievija un Ķīna patiesi veikušas slepenus pazemes kodolizmēģinājumus. Trampa ieskatā tas ir arguments, lai to atsāktu darīt arī ASV. Iespējams, jau tā nestabilajā starptautiskajā drošības vidē atkal tiks veikti atomieroču izmēģinājumi, ko lielākā daļa valstu nav darījušas kopš 90. gadiem.

Baltkrievijas kontrabandas baloni, kas līdz šim traucējuši Lietuvas gaisa satiksmi, nākotnē varētu lidot arī citos virzienos – tostarp uz Latviju. Turklāt Baltijas valstīm šīm agresorvalsts darbībām būtu cieši jāseko līdzi, kopīgi uz tām jāreaģē un jāuztver kā potenciāls apdraudējums, Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» sprieda ārpolitikas eksperti.

ASV prezidents Donalds Tramps samazinājis muitas tarifus vairākām importētām precēm, tostarp kafijai, banāniem un avokado, kā arī tomātiem un liellopu gaļai, ko uz vietas nespēj saražot pietiekami. Visticamāk, šādi Tramps reaģē uz nesenajiem Republikāņu partijas kandidātu zaudējumiem vēlēšanās, kur galvenais jautājums bija dzīves dārdzība.

Krievija naktī uz sestdienu, 15. novembri, uzbrukusi Ukrainai ar trīs raķetēm un 135 dažādu tipu droniem, bet ukraiņu karavīri divas raķetes un 91 dronu notriekuši, pavēstīja Gaisa spēki.

Krievija plāno piespiedu kārtā pārvietot Ukrainas okupēto teritoriju iedzīvotājus uz Sibīriju un Krievijas Tālajiem Austrumiem. Par to pavēstījis Nacionālās pretošanās centrs, kas ir Ukrainas bruņoto spēku Speciālo operāciju spēku struktūra.

Vācijas dienvidu pilsētā Nirnbergā piektdienas vakarā evakuēti 21 000 iedzīvotāju Otrā pasaules kara laika aviobumbas dēļ.

Zviedrijas mediji vēsta, ka piektdien pēcpusdienā divstāvu autobuss ietriecies pieturā galvaspilsētas Stokholmas centrā. Zviedrijas policija apstiprinājusi, ka negadījumā trīs cilvēki ir gājuši bojā un trīs cilvēki ievainoti.

Somija ir iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) pieteikumu par vairāk nekā 16 miljonu eiro papildu finansējumu, lai pastiprinātu uzraudzības spējas uz valsts austrumu robežas, kā arī Baltijas jūras Somu līča reģionā. 

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē piektdien tikušies piecu NATO valstu jeb tā sauktās E5 grupas – Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas un Polijas – aizsardzības ministri, lai apspriestu drošības situāciju Eiropā. 

Krievijai sāk pietrūkt darbaroku «Šahed» tipa tālās darbības dronu ražošanai, tāpēc tā lūgusi palīdzību Ziemeļkorejai. Par to vēsta Ukrainas militārais izlūkdienests.

Rīgā piektdien notika ikgadējā Baltijas Asamblejas sesija un Baltijas Padomes tikšanās, kurā piedalījās Baltijas valstu parlamentu pārstāvji un ārlietu ministri. Sarunās viņi vienojās par nepieciešamību stiprināt ārējo robežu, palielināt ieguldījumus aizsardzībā, kā arī turpināt atbalstīt Ukrainu un mēģināt ierobežot Krieviju.

Zviedrijas mediji vēsta, ka piektdien pēcpusdienā divstāvu autobuss ietriecies pieturā galvaspilsētas Stokholmas centrā; vairāki cilvēki ir gājuši bojā vai ievainoti.