Pēc Krievijas 9. janvāra uzbrukuma Kijivai izdevies atjaunot siltumapgādi aptuveni 6000 daudzstāvu dzīvojamām ēkām, tomēr aptuveni 30 daudzstāvu ēkās vēl joprojām nav apkures. Ukrainā turpinās ārkārtas stāvoklis enerģētikas nozarē. 

Japānas premjerministre Sanaje Takaiči izsludinājusi pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas 8. februārī, cerot izmantot lielo sabiedrības atbalstu viņas valdībai, lai panāktu spēcīgāku mandātu.

Baltijas valstu vērienīgais dzelzceļa projekts «Rail Baltica» līdz 2030. gadam netiks realizēts – šajā termiņā, visticamāk, neizdosies iekļauties nedz ar projekta pirmo kārto, nedz kopumā. Projekta īstenošanu lielā mērā ietekmējis vērienīgais izmaksu pieaugums, un tās varētu turpināt kāpt. To secinājusi Eiropas Revīzijas palāta. 

Ķīnā 2025. gadā reģistrēts vēsturiski zemākais dzimstības līmenis, pirmdien pavēstīja valsts statistikas birojs.

ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka viņam vairs neesot jādomā tikai par miera nodrošināšanu pasaulē, jo pagājušogad viņš tāpat nesaņēma kāroto Nobela Miera prēmiju. Tramps uzskata, ka tagad viņam ir atraisītas rokas cīnīties par ASV interesēm, tai skaitā Grenlandes salas pārņemšanu.

Vai Eiropa saskaras ar jaunu imigrācijas vilni? Pēdējos gados neregulāro migrantu skaits ir pieaudzis atsevišķos Eiropas Savienības (ES) reģionos, īpaši Vidusjūras valstīs. To pavada dezinformācija un galēji labējo politiķu retorika, radot iespaidu, ka Eiropu burtiski pārpludina imigranti. Bet vai tas atbilst patiesībai? Vai migrācija patiešām nozīmē lielāku noziedzību? 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 18. janvāra fotogrāfijas.  

Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis intervijā medijam LB.ua paziņojis, ka Ukraina 2026. gadā plāno īstenot pretuzbrukuma operācijas frontē. Runājot par Krievijas iebrucēju «globālajiem» plāniem, Sirskis norādīja, ka tie nav mainījušies — mērķis joprojām ir visas Ukrainas iekarošana. 

Sīrijas valdības spēki turpina pārņemt kontroli pār teritorijām valsts ziemeļu un austrumu daļās. Nevalstiskās organizācijas «Sīrijas cilvēktiesību observatorija» pārstāvis aģentūrai AFP pavēstījis, ka svētdien kurdu vadītie «Sīrijas demokrātiskie spēki» atkāpās no valstī lielākā naftas lauka. 

Tieši šobrīd plānots sākums sanāksmei Briselē. Tajā Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki mēģinās panākt kopīgu nostāju jautājumā par ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem noteikt papildu ievedmuitas vairākām valstīm Grenlandes dēļ. 

Sīrijas prezidents Ahmeds aš Šarā panācis vienošanos par pamieru starp valdības spēkiem un kurdu vadītajiem Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem (SDS), svētdien ziņo valdības kontrolētā aģentūra SANA.

No asa nosodījuma līdz diplomātiskai pieklājībai. Tā var raksturot Eiropas amatpersonu un politiķu reakcijas uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa vakar vakarā izziņoto lēmumu piemērot papildu ievedmuitas virknei Eiropas valstu, kuras paudušas atbalstu Dānijai un nosūtījušas savas militārpersonas uz mācībām Grenlandē. Šovakar uz ārkārtas sanāksmi Briselē pulcēsies Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki.

Protesti, kas Irānā uzliesmoja pērnā gada nogalē, pagājušās nedēļas otrajā pusē strauji vērsās plašumā un ieguva arvien konkrētāku politisku saturu. Cilvēku miljoni, izgājuši apmēram 180 pilsētu ielās, skandēja lozungus par valdošā islāma teokrātiskā režīma gāšanu un monarhijas atjaunošanu. Un, lai arī pašreiz notiekošais Irānu noteikti mainīs, pastāvošais režīms, visticamāk, tuvākā nākotnē tomēr nekritīs, Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» vērtē ārpolitikas eksperti.

Linkolnā – pašā ASV vidienē, Nebraskas štatā, – vismaz reizi mēnesī kopā sanāk šeit dzīvojošie latvieši. No vairāku simtu tautiešu plašās sabiedrības šobrīd palicis nepilns simts. Bet tie, kuri vēl turas, apmeklē dievkalpojumu, ietur kopīgas pusdienas, neļauj dzist latviešu valodai un uzrauga arī kādu svarīgu un neparastu Latvijas vēstures faktu. 

Šodien Portugālē notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Pastāv visai augsta varbūtība, ka nākamā valsts galvas vārdu varēs uzzināt tikai pēc vēlēšanu otrās kārtas februārī, jo vēlētāju aptaujas uzrāda sīvu cīņu par augsto amatu.

ASV militārā intervence Venecuēlā un tās autoritārā līdera sagūstīšana, kā arī prezidenta Donalda Trampa vēlme iegūt Grenlandi, šķietami ir atdzīvinājušas Monro doktrīnu. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kādēļ ASV atkal ir pievērsušās vairāk nekā 200 gadus senajai doktrīnai un kā tās mūsdienu versija jeb Donro doktrīna ietekmē globālo kārtību. 

Tūkstošiem cilvēku sestdien izgāja Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas ielās, lai protestētu pret ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem pārņemt Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi.

ASV prezidents Donalds Tramps jau savā ziņā ir novilcis sarkano līniju attiecībā uz protestiem Irānā, tādēļ tagad viņš vairs nevar nereaģēt, citādi cilvēki Irānā to uztvers kā nodevību. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja Irānas vēstures profesors un Irānas studiju institūta dibinātājs un direktors Sentendrūsas Universitātē Ali Ansari. 

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja par 10% muitas tarifu noteikšanu vairākām Eiropas valstīm un piedraudēja to paaugstināt līdz pat 25% apmērā, kamēr netiks panākta vienošanās par Dānijas autonomās teritorijas Grenlandes pārņemšanu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma bojāti vai iznīcināti aptuveni 130 000 dzelzceļa infrastruktūras objektu, tostarp sliežu ceļi, stacijas un depo, paziņojis Ukrainas pašvaldību un teritoriju attīstības ministra vietnieks Oleksijs Balesta.

ASV prezidents Donalds Tramps izrādījis interesi par pasaules lielākās salas Grenlandes nopirkšanu, bet viņš nebūt nav pirmais amerikāņu līderis, kurš centies šādā veidā palielināt ASV teritoriju. Jau kopš ASV pirmssākumiem jaunu teritoriju pirkšana bijusi ierasta prakse, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ mūsdienās ASV ir viena no lielākajām valstīm pasaulē.

Irānas augstais līderis ājatolla Alī Hāmenejī vaino ASV prezidentu Donaldu Trampu pēdējā laika protestos notikušajās cilvēku nāvēs, postījumos, kā arī neslavas celšanā pret irāņu tautu. Tikmēr ASV Valsts departaments brīdinājis Irānu atturēties no uzbrukumiem amerikāņu bāzēm reģionā. 

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju izveidot «miera padomi» pēc Gazas joslas parauga, kas varētu uzraudzīt vienošanās īstenošanu par kara izbeigšanu Ukrainā, vēsta laikraksts «Financial Times».

Uz Maiami, ASV devusies Ukrainas delegācija, lai turpinātu konsultācijas un pabeigtu līgumu par drošības garantijām un Ukrainas ekonomisko labklājību, apstiprina Ukrainas vēstniecībā ASV.  Ukrainas delegācijas sastāvā ir Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, prezidenta biroja vadītājs Kirils Budanovs un parlamentārās frakcijas «Tautas kalps» vadītājs Davids Arahamija. No ASV puses sarunās piedalīsies īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Donalda Trampa znots Džareds Kušners.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien iecēla ASV valsts sekretāru Marko Rubio un bijušo Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru par Gazas joslas «miera padomes» locekļiem dibinātājiem.

Mēs jūtamies kā filmas «Trūmena šovs» galvenais varonis. Tā pašreiz valdošo noskaņojumu Grenlandē raksturo pasaules lielākās salas iedzīvotāji. ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme iegūt Grenlandi amerikāņu īpašumā ir radījusi satraukumu un neziņu vairumam no 57 tūkstošiem teritorijas iedzīvotāju.

Vācijas federālā policija veic operāciju Baltijas jūrā saistībā ar Krievijas kuģiem. To piektdien apliecinājis Vācijas federālās Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Latvijas un Zviedrijas aizsardzības ministri piektdien parakstīja ceļvedi, kas paredz paplašināt aizsardzības nozares sadarbību gaisā, jūrā un uz sauszemes, ar mērķi iespējami drīz šajās jomās sasniegt taustāmus rezultātus.

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs apgalvo, ka Vladimirs Putins pieliekot savus pūliņus, lai mazinātu spriedzi Tuvajos Austrumos. Tāds Peskova paziņojums izskanējis pēc piektdien notikušajām Putina tālruņa sarunām ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu un Irānas prezidentu Masudu Pezeškiānu. Tikmēr no Irānas pienākošās ziņas liecina, ka valstī turpina apsīkt protesti.

Spāņu dziedātājs Hulio Iglesiass piektdien noraidīja apsūdzības, ka viņš būtu seksuāli uzbrucis divām bijušajām darbiniecēm, un nosauca apsūdzības par «pilnīgi nepatiesām».

Pieci gadi cietumā par mēģinājumu aizkavēt arestu un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Tādu spriedumu tiesa Seulā piesprieda bijušajam Dienvidkorejas prezidentam Junam Sukjolam pirmajā no četriem procesiem, kas saistīti ar 2024. gadā izsludināto karastāvokli, kuru Juns atcēla vien dažas stundas pēc tā noteikšanas.

Lietuvā aizdomās par mēģinājumu veikt teroraktu Šauļos privātā uzņēmumā, kas piegādā militāro palīdzību Ukrainai, apsūdzēti seši ārvalstnieki, piektdien paziņoja prokuratūra.

Ukrainā pēc Krievijas triecieniem joprojām ļoti sarežģīta ir situācija enerģētikas nozarē. Ņemot vērā, ka energoinfrastruktūras remonts nebūt nav ātrs, daudziem Kijivā un citās pilsētās nākas iztikt bez apkures un citiem pakalpojumiem. Tikmēr Ukrainas nosodījumu saistībā ar izteikumiem par sarežģīto humāno situāciju Krievijā saņēmis Starptautiskais Sarkanais Krusts. 

Dienvidkorejas tiesa piektdien piespriedusi piecu gadu cietumsodu bijušajam prezidentam Junam Sukjolam par tiesiskuma kavēšanu un citiem noziegumiem saistībā ar viņa mēģinājumu pērn valstī izsludināt karastāvokli. 

Grenlande arvien biežāk nonāk pasaules uzmanības centrā gan savas stratēģiskās vietas, gan arī resursu dēļ. Tās dzīlēs glabājas daudz vērtīgu minerālu, kas nepieciešami moderno tehnoloģiju ražošanai, taču pirms to ieguves ir jāpārvar vairāki izaicinājumi.