Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) būs spiesta samazināt savus miera uzturēšanas spēkus visā pasaulē par aptuveni 25% finansējuma trūkuma dēļ, kas lielākoties saistīts ar ASV palīdzības samazināšanu, trešdien paziņoja augsta ANO amatpersona. 

Krievijas armija pārvieto spēkus Ukrainas Dņipropetrovskas apgabala virzienā. Vienlaikus turpinās okupantu masveidīgi triecieni pa apdzīvotām vietām visā valsts teritorijā. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 8. oktobra fotogrāfijas. 

Čehijas populistiskā partija «Neapmierināto pilsoņu akcija» jeb «ANO», kas nesenajās parlamenta vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, tagad mīkstinājusi savu retoriku par valsts munīcijas iniciatīvu Ukrainai. Vēl jūlijā miljardieris, bijušais premjerministrs Andrejs Babišs sacīja, ka viņa partija atcels iniciatīvu, kas Krievijas agresijas laikā ir novirzījusi uz Ukrainu simtiem tūkstošu kritiski svarīgu artilērijas munīcijas vienību. 

Pirmdien demisionējušais Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī pēc konsultēšanās ar pariju pārstāvjiem trešdien paziņojis, ka saskata iespēju izejai no politiskās krīzes.

Pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa samita Aļaskā impulss miera līguma noslēgšanai Ukrainā ir lielā mērā zudis. Tā trešdien izteicies Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. 

ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers uzskata – katru reizi, kad noticis iebrukums NATO gaisa telpā, alianse ir rīkojusies stingri. Viņš piekrīt, ka Krievijas dronu notriekšana, izmantojot iznīcinātājus, kā tas tika darīts Polijā, nav ilgtspējīgs risinājums, bet NATO meklē citus veidus gaisa telpas aizsardzībai.

Turpinoties Krievijas intensīviem uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes sistēmai, pieaug bažas par Ukrainas spēju nodrošināt iedzīvotājiem elektrību, siltumu un gāzi ziemas mēnešos. Ukraina ir nolēmusi arī par 30% palielināt gāzes importu un aicina sabiedrotos palīdzēt valstij pārziemot.

Palestīniešu teroristu grupējums «Hamās» trešdien paziņojis, ka apmainījies ar Izraēlu ar atbrīvošanai paredzēto «gūstekņu sarakstiem».

Vācijas federālā policija drīkstēs notriekt dronus, šodien paziņojis iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints. Lēmums pieņemts pēc nesen pieredzētajiem dronu incidentiem dažādās Vācijas vietās, kuros Berlīne vaino Krieviju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atbrīvojis no amata Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu. 

Pēc tam, kad Lietuva samazināja Viļņā dzīvojošās Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas apsardzes līmeni, viņas biroja darbība uz laiku ir apturēta, trešdien vēsta Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT ziņu portāls. 

Uzņēmuma «Neoline» jaunākais kuģis «Neoliner Origin» ir pasaulē pirmais burinieks kravaskuģis, ko izmantos kravu pārvadājumiem pāri  Atlantijas okeānam. 

Mjanmā valdošās huntas bruņotie spēki ir bombardējuši festivālu un demonstrāciju, nogalinot vairāk nekā 40 cilvēkus, tai skaitā bērnus, otrdien paziņoja pasākuma dalībniece un vietējās komitejas locekle. 

Padziļinoties politiskajai krīzei Francijā, valsts prezidents Emanuels Makrons šovakar plāno nākt klajā ar paziņojumu iedzīvotājiem.

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs otrdien ieradies vizītē Vašingtonā, kur tiekas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Abu kaimiņvalstu attiecības ir sarežģījušās kopš Trampa atgriešanās pie varas un viņa lēmuma ieviest augstus tarifus Kanādas precēm. 

Krievijas Finanšu monitoringa dienests otrdien «teroristu un ekstrēmistu» sarakstā iekļāvis Nīderlandē bāzētā krievu televīzijas kanāla «Doždj» galveno redaktoru Tihonu Dzjadko, informācijas dienesta vadītāju Jekaterinu Kotrikadzi un raidījumu vadītāju Valēriju Ratņikovu. 

Sīrijā aizvadītas pirmās parlamenta vēlēšanas pēc gadiem ilgā Bašara al Asada režīma gāšanas. Liela daļa sīriešu un vairākas valstis gan apgalvo, ka vēlēšanas bijušas krāpšana, lai pagaidu valdība nostiprinātu savu varu valstī. 

Vācijas rietumu pilsētā Herdekē sadurta nesen ievēlētā pilsētas galva Īrisa Štalcere, otrdien pavēstīja amatpersonas, norādot, ka ievainojumi ir dzīvībai bīstami.

Jau piekto reizi latviešu lauku īpašumā «Straumēni» Anglijas vidienē norisinājās piedzīvojumu sacensības «Zelta pastala», kur komandas dienas garumā cīnās par ceļojošo kausu, dodoties pārgājienā un kontrolpunktos izpildot dažādus nestandarta uzdevumus.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc premjera Sebastjēna Lekornī demisijas saskaras ar pieaugošu spiedienu rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas vai pat atkāpties no amata.

Ukraina trīs gadu laikā strauji audzējusi militārās rūpniecības jaudu un jau šobrīd vairāk nekā 40% no armijas vajadzībām tiek saražots Ukrainā. Līdz gada nogalei šo rādītāju plānots ievērojami uzlabot, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Politiskais strupceļš, republikāņiem un demokrātiem nespējot vienoties par kompromisu ASV Senātā, ir ieildzis un valdības darbs valstī apturēts jau otro nedēļu. Tas amerikāņiem radījis virkni sarežģījumu, un, kā izskatās, politiskos strīdus tik ātri vēl neizdosies izbeigt.

Krievija nolēmusi uz laiku apturēt iespēju izmantot interneta pakalpojumus, kā arī sūtīt un saņemt īsziņas Lietuvas un citu Eiropas mobilo sakaru operatoru klientiem, kas izmanto viesabonēšanu Krievijā, paziņoja Lietuvas Sakaru regulēšanas dienests.

Lietuva samazinājusi Viļņā dzīvojošās Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas apsardzes līmeni, otrdien vēsta Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT ziņu portāls. Šo faktu portālam apstiprinājis Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.

Slovākija piešķīrusi Ukrainai pirmo militārās palīdzības paketi kopš Roberta Fico atgriešanās premjerministra amatā 2023. gada oktobrī, pirmdien savā «Telegram» kanālā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs. 

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdības vienojušās ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos bloka robežās, ziņo laikraksts «Financial Times». 

Izraēlā šodien piemin traģiskāko dienu valsts vēsturē. Aprit divi gadi kopš 2023. gada 7. oktobra grupējuma «Hamās» iebrukuma, kurā teroristi nogalināja 1200 cilvēku, bet vēl 251 nolaupīja un aizveda uz Gazas joslu. Izraēla atbildēja militāri un paziņoja, ka cīnīsies tik ilgi, kamēr «Hamās» būs iznīcināts. Karā ir nogalināti vairāk nekā 60 000 palestīniešu, bet Gazas josla ir gandrīz pilnībā nopostīta.

Divus gadus pēc 2023. gada 7. oktobra «Hamās» teroristu zvērīgā uzbrukuma Izraēlai tā sekas vissmagāk izjūt kibuci jeb lauksaimnieku komūnas valsts dienvidos. Piecos no tiem iedzīvotāji nevarēs atgriezties vēl vismaz gadu, bet 20 kibucu iemītnieki joprojām atrodas «Hamās» gūstā.

ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt pieņēmis lēmumu par Ukrainai svarīgo tālas darbības raķešu «Tomahawk» piegādēm. 

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro ir brīdinājis ASV par labējo ekstrēmistu mēģinājumiem sarīkot uzbrukumu ASV vēstniecībai Karakasā. Maduro apgalvoja, ka uzbrukuma plānotāji gribējuši novietot sprāgstvielas vēstniecības teritorijā.

Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) Hāgā vakar atzina par vainīgu kara noziegumos bijušo Sudānas militāro komandieri Ali Muhamedu Ali al Rahmanu. Viņu atzina par vainīgu 27 apsūdzībās, tostarp izvarošanās un slepkavībās, kas tika pastrādātas Dārfūras reģionā pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. SKT spriedumu pasludinās vēlāk, bet Rahmanam draud maksimālais iespējamais sods – mūža ieslodzījums.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu šonedēļ sagaida vēl divi neuzticības pieprasījumi. Tos ir iesnieguši gan galēji labējie, gan galēji kreisie politiskie spēki Eiropas Parlamentā. Katrs no tiem pārmet fon der Leienai vienus vai otrus trūkumus. Ir sagaidāms, ka Eiropas Komisija un tās vadītāja ceturtdien izturēs abus balsojumus un turpinās darbu. Tomēr šis būs kārtējais tests sarežģītām politiskām attiecībām starp viņas galvenajiem sabiedrotajiem.

Ukraina izmeklē pierādījumus par 322 Ukrainas karagūstekņiem, kuriem Krievija izpildījusi nāvessodu. Par to vēsta Ukrainas Ģenerālprokuratūra. 263 Ukrainas karavīri, kas saņemti gūstā, nogalināti kaujas laukā, bet 59 nogalināti 2022. gadā sprādzienā Olenivkas cietumā okupētajā Doneckas apgabalā. 

Ēģiptes kūrortpilsētā Šarm eš Šeihā sākušās Izraēlas un «Hamās» netiešās sarunas, lai izbeigtu divus gadus ilgušo karu Gazā. Abu pušu delegācijas vada svarīgas, taču ne augstākās amatpersonas.