Ukraina, Gaza un arī Grenlande būs temati, par kuriem daudz runās šodien Davosā. Šajā Šveices pilsētā ir sācies ikgadējais Pasaules ekonomikas forums. Pēdējo nedēļu notikumi noteikti liks vairāk pievērst uzmanību tam, ko teiks – vai ko arī neteiks šī pasākuma dalībnieki.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) parakstījusi vēstuli Nobela prēmijas komitejai, rosinot 2025. gada Miera prēmiju piešķirt ASV prezidentam Donaldam Trampam, vēsta izdevums «Ir».

Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs otrdien paziņojis, ka viens no stratēģiskajiem uzdevumiem karā pret Krieviju ir sagādāt iebrucējiem 50 000 lielus zaudējumus mēnesī, lai padarītu Maskavai karu par nepanesamu.

Izraēlas tehnika otrdien sākusi ANO Palestīniešu bēgļu lietu aģentūras (UNRWA) mītnes nojaukšanu Austrumjeruzalemē. UNRWA pārstāvis Džonatans Foulers informējis aģentūru AFP, ka Izraēlas spēki, padzenot apsargus, ielauzušies kompleksā un buldozeri sākuši ēku nojaukšanu.

Krievija naktī uz otrdienu īstenojusi spēcīgu uzbrukumu Ukrainas energoapgādes objektiem. Vairāki tūkstoši daudzstāvu dzīvojamo māju Kijivā otro reizi pēdējo divu nedēļu laikā palikušas bez apkures, bet dažas arī bez ūdens un elektrības. Lielākā daļa no tām bija tikko atguvušas apkuri pēc Krievijas uzbrukumiem 9. janvārī. Tagad Ukrainai būs no jauna jāatsāk remontdarbi, lai iedzīvotājiem ziemas aukstumā atgrieztu siltumu. 

20. janvārī aprit gads, kopš ASV prezidents Donalds Tramps atgriezies Baltā nama saimnieka amatā. ASV un pasaules politikā šis bijis ļoti intensīvs un spraigs laiks. ASV joprojām ir pasaules ietekmīgākā lielvara, kurai ir spēks ietekmēt pasauli gan ekonomiski, gan militāri, gan morāli.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien apgalvoja, ka viens no iemesliem, kāpēc viņš vēlas pārņemt kontroli pār Grenlandi, Dānijas autonomo teritoriju, ir Lielbritānijas lēmums atdot Čagosas salas Maurīcijai. Prezidents arī apgalvoja, ka tieši pateicoties viņa politikai, Ķīna un Krievija šobrīd ASV ciena kā vēl nekad agrāk.

NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts Bulgārijas promaskaviskais prezidents Rumens Radevs otrdien, 20. janvārī, atkāpsies no amata. Viņš par to paziņoja pirmdienas vakarā uzrunā televīzijas tiešraidē.

Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas apdzīvotajām vietām, un pirmdien, 19. janvārī, nopietni postījumi nodarīti Zaporižjē, Harkivā, Sumos un Odesā. Uzbrukumos gājis bojā vismaz viens cilvēks, bet vairāk nekā 10 ievainoti.

Itālijas modes dizainers Valentīno Garavani, pazīstams kā Valentīno, ir miris 93 gadu vecumā, ziņo britu raidsabiedrība BBC. 

Šveices kalnu kūrotā Davosā sācies ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums, kurā plānots runāt arī par ASV prezidenta ambīcijām pārņemt Grenlandi, karu Ukrainā un citiem jautājumiem. 

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs pirmdien paziņojis, ka valsts dienvidrietumu pilsētā Boleslaviecā tiek būvēta militārā bāze jeb tā sauktā «Fort Trump», bet Vroclavas lidosta tiek paplašināta, lai kļūtu par lielāko ASV militārā transporta mezglu Eiropā.

Itālijas modes dizaineris Valentino Garavani, pazīstams kā Valentino, ir miris 93 gadu vecumā, ziņo britu raidsabiedrība BBC.

Pēc Krievijas 9. janvāra uzbrukuma Kijivai izdevies atjaunot siltumapgādi aptuveni 6000 daudzstāvu dzīvojamām ēkām, tomēr aptuveni 30 daudzstāvu ēkās vēl joprojām nav apkures. Ukrainā turpinās ārkārtas stāvoklis enerģētikas nozarē. 

Japānas premjerministre Sanaje Takaiči izsludinājusi pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas 8. februārī, cerot izmantot lielo sabiedrības atbalstu viņas valdībai, lai panāktu spēcīgāku mandātu.

Baltijas valstu vērienīgais dzelzceļa projekts «Rail Baltica» līdz 2030. gadam netiks realizēts – šajā termiņā, visticamāk, neizdosies iekļauties nedz ar projekta pirmo kārto, nedz kopumā. Projekta īstenošanu lielā mērā ietekmējis vērienīgais izmaksu pieaugums, un tās varētu turpināt kāpt. To secinājusi Eiropas Revīzijas palāta. 

Ķīnā 2025. gadā reģistrēts vēsturiski zemākais dzimstības līmenis, pirmdien pavēstīja valsts statistikas birojs.

ASV prezidents Donalds Tramps pavēstījis, ka viņam vairs neesot jādomā tikai par miera nodrošināšanu pasaulē, jo pagājušogad viņš tāpat nesaņēma kāroto Nobela Miera prēmiju. Tramps uzskata, ka tagad viņam ir atraisītas rokas cīnīties par ASV interesēm, tai skaitā Grenlandes salas pārņemšanu.

Vai Eiropa saskaras ar jaunu imigrācijas vilni? Pēdējos gados neregulāro migrantu skaits ir pieaudzis atsevišķos Eiropas Savienības (ES) reģionos, īpaši Vidusjūras valstīs. To pavada dezinformācija un galēji labējo politiķu retorika, radot iespaidu, ka Eiropu burtiski pārpludina imigranti. Bet vai tas atbilst patiesībai? Vai migrācija patiešām nozīmē lielāku noziedzību? 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 18. janvāra fotogrāfijas.  

Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis intervijā medijam LB.ua paziņojis, ka Ukraina 2026. gadā plāno īstenot pretuzbrukuma operācijas frontē. Runājot par Krievijas iebrucēju «globālajiem» plāniem, Sirskis norādīja, ka tie nav mainījušies — mērķis joprojām ir visas Ukrainas iekarošana. 

Sīrijas valdības spēki turpina pārņemt kontroli pār teritorijām valsts ziemeļu un austrumu daļās. Nevalstiskās organizācijas «Sīrijas cilvēktiesību observatorija» pārstāvis aģentūrai AFP pavēstījis, ka svētdien kurdu vadītie «Sīrijas demokrātiskie spēki» atkāpās no valstī lielākā naftas lauka. 

Tieši šobrīd plānots sākums sanāksmei Briselē. Tajā Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki mēģinās panākt kopīgu nostāju jautājumā par ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem noteikt papildu ievedmuitas vairākām valstīm Grenlandes dēļ. 

Sīrijas prezidents Ahmeds aš Šarā panācis vienošanos par pamieru starp valdības spēkiem un kurdu vadītajiem Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem (SDS), svētdien ziņo valdības kontrolētā aģentūra SANA.

No asa nosodījuma līdz diplomātiskai pieklājībai. Tā var raksturot Eiropas amatpersonu un politiķu reakcijas uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa vakar vakarā izziņoto lēmumu piemērot papildu ievedmuitas virknei Eiropas valstu, kuras paudušas atbalstu Dānijai un nosūtījušas savas militārpersonas uz mācībām Grenlandē. Šovakar uz ārkārtas sanāksmi Briselē pulcēsies Eiropas Savienības (ES) valstu vēstnieki.

Protesti, kas Irānā uzliesmoja pērnā gada nogalē, pagājušās nedēļas otrajā pusē strauji vērsās plašumā un ieguva arvien konkrētāku politisku saturu. Cilvēku miljoni, izgājuši apmēram 180 pilsētu ielās, skandēja lozungus par valdošā islāma teokrātiskā režīma gāšanu un monarhijas atjaunošanu. Un, lai arī pašreiz notiekošais Irānu noteikti mainīs, pastāvošais režīms, visticamāk, tuvākā nākotnē tomēr nekritīs, Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» vērtē ārpolitikas eksperti.

Linkolnā – pašā ASV vidienē, Nebraskas štatā, – vismaz reizi mēnesī kopā sanāk šeit dzīvojošie latvieši. No vairāku simtu tautiešu plašās sabiedrības šobrīd palicis nepilns simts. Bet tie, kuri vēl turas, apmeklē dievkalpojumu, ietur kopīgas pusdienas, neļauj dzist latviešu valodai un uzrauga arī kādu svarīgu un neparastu Latvijas vēstures faktu. 

Šodien Portugālē notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Pastāv visai augsta varbūtība, ka nākamā valsts galvas vārdu varēs uzzināt tikai pēc vēlēšanu otrās kārtas februārī, jo vēlētāju aptaujas uzrāda sīvu cīņu par augsto amatu.

ASV militārā intervence Venecuēlā un tās autoritārā līdera sagūstīšana, kā arī prezidenta Donalda Trampa vēlme iegūt Grenlandi, šķietami ir atdzīvinājušas Monro doktrīnu. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kādēļ ASV atkal ir pievērsušās vairāk nekā 200 gadus senajai doktrīnai un kā tās mūsdienu versija jeb Donro doktrīna ietekmē globālo kārtību. 

Tūkstošiem cilvēku sestdien izgāja Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas ielās, lai protestētu pret ASV prezidenta Donalda Trampa centieniem pārņemt Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi.

ASV prezidents Donalds Tramps jau savā ziņā ir novilcis sarkano līniju attiecībā uz protestiem Irānā, tādēļ tagad viņš vairs nevar nereaģēt, citādi cilvēki Irānā to uztvers kā nodevību. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja Irānas vēstures profesors un Irānas studiju institūta dibinātājs un direktors Sentendrūsas Universitātē Ali Ansari. 

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja par 10% muitas tarifu noteikšanu vairākām Eiropas valstīm un piedraudēja to paaugstināt līdz pat 25% apmērā, kamēr netiks panākta vienošanās par Dānijas autonomās teritorijas Grenlandes pārņemšanu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma bojāti vai iznīcināti aptuveni 130 000 dzelzceļa infrastruktūras objektu, tostarp sliežu ceļi, stacijas un depo, paziņojis Ukrainas pašvaldību un teritoriju attīstības ministra vietnieks Oleksijs Balesta.

ASV prezidents Donalds Tramps izrādījis interesi par pasaules lielākās salas Grenlandes nopirkšanu, bet viņš nebūt nav pirmais amerikāņu līderis, kurš centies šādā veidā palielināt ASV teritoriju. Jau kopš ASV pirmssākumiem jaunu teritoriju pirkšana bijusi ierasta prakse, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ mūsdienās ASV ir viena no lielākajām valstīm pasaulē.

Irānas augstais līderis ājatolla Alī Hāmenejī vaino ASV prezidentu Donaldu Trampu pēdējā laika protestos notikušajās cilvēku nāvēs, postījumos, kā arī neslavas celšanā pret irāņu tautu. Tikmēr ASV Valsts departaments brīdinājis Irānu atturēties no uzbrukumiem amerikāņu bāzēm reģionā.