Tiesa Irākā piespriedusi mūža ieslodzījumu vīrietim par cilvēku vervēšanu karošanai Krievijas armijas rindās Ukrainā, pirmdien paziņojušas tiesas amatpersonas.

Ukraina nav zaudējusi kontroli pār Kupjanskas pilsētu valsts ziemeļos, tomēr pašā pilsētā un tās apkaimē turpinās smagas kaujas, vēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs. 

Pēdējās diennakts laikā Izraēlas gaisa spēki uzbrukuši aptuveni 140 militāriem mērķiem Gazas joslā – to vidū infrastruktūras objekti, teroristi un citas pozīcijas, vēstīja Izraēlas armijas pārstāvji. To, ka triecieni turpinās, apstiprināja arī Palestīnas ziņu aģentūra «Wafa». 

Lietuvā prokurors Toms Ulduķis lūdzis Viļņas apgabaltiesu piespriest četru gadu cietumsodu par tirdzniecības centra «IKEA» aizdedzināšanu Viļņā apsūdzētajam Ukrainas pilsonim Danilam Bardadimam.

Lielbritānija plāno stingrākus noteikumus migrantiem, kuri vēlas palikt valstī. 

Turcija ir atteikusies no iniciatīvas par stingru donerkebabu gatavošanas standartu ieviešanu Eiropas savienības (ES) dalībvalstīs.

Apšaudē un ugunsgrēkā mormoņu baznīcā Grandblankā, ASV Mičiganas štatā, svētdienas rītā nogalināti četri cilvēki un astoņi ievainoti, paziņojusi policija.

Bulgārijas pilsētā Plovdivā izgatavota Senās Romas perioda ūdens pulksteņa kopija. Oriģinālā iekārta tur atradās pirms apmēram 1800  gadiem. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka Krievijas tā dēvētā naftas tankkuģu ēnu flote tiek izmantota, lai palaistu un kontrolētu Krievijas dronus virs Eiropas pilsētām. 

Moldovā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējuši proeiropeiskie spēki, kas apņēmušies turpināt šīs valsts virzību uz Eiropas Savienību. Saskaņā ar provizoriskiem vēlēšanu rezultātiem valdošā proeiropeiskā partija varētu saglabāt vairākumu parlamentā. Tas noticis par spīti Krievijas centieniem ar plašām dezinformācijas kampaņām panākt Maskavai tīkamu vēlēšanu iznākumu.

Moldovā svētdien notika parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums var būt izšķirošs valsts turpmākajam politiskajam kursam. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, līdz pulksten 21 vakarā nobalsojuši gandrīz 52% balsstiesīgo vēlētāju. Vēlēšanas uzskatāmas par notikušām, ja tajās piedalās vismaz trešdaļa balsstiesīgo pilsoņu.

Moldovas parlamenta vēlēšanās viltus spridzināšanas draudi īslaicīgi apturēja vēlēšanu iecirkņu darbu vairākās Eiropas Savienības (ES) pilsētās, un kiberuzbrukumi traucēja vairāku oficiālo vietņu darbību.

Moldovā pulksten 21 pēc Latvijas laika tika slēgti balsošanas iecirkņi un noslēgušās parlamenta vēlēšanas, kas tiek uzskatītas par izšķirošām valsts nākotnei. «Exit-poll» jeb vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem šoreiz netika rīkotas, tādēļ atliek vien gaidīt vēlēšanu rezultātus.

Krievija naktī veikusi masveida kombinēto uzbrukumu vairākiem Ukrainas reģioniem. Visvairāk cietusi Kijiva un tās apkaime, kā arī Zaporižja. Ukrainas galvaspilsētā uzbrukumos gājuši bojā vismaz 4 cilvēki, tai skaitā 12 gadus veca meitene.

Moldovā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums var izšķirt valsts turpmāko politisko kursu. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, līdz pulksten 12.00 nobalsoja teju 579 tūkstoši balsstiesīgo pilsoņu jeb piektā daļa vēlētāju.

Šī brīža politisko situāciju Francijā var raksturot ar vienu vārdu – trausla. Četru gadu laikā nomainīti pieci premjerministri, franču nacionālistu partija Nacionālā apvienība turpina uzņemt apgriezienus, bet 2027. gadā gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kādēļ Francijas politiskā aina ir nestabila un kas varētu izvirzīties gaidāmo prezidenta vēlēšanu priekšgalā.

Ceturto mācību gadu pilnapmēra kara apstākļos Ukrainas skolas sagaida ar jaunām patvertnēm un mācību telpām pazemē. Lielu darbu skolēnu atgriešanai klātienes mācību procesā iegulda ne tikai valsts, bet arī nevalstiskās organizācijas. 

Moldova atkal ir nonākusi krustcelēs. Svētdien tur notiek parlamenta vēlēšanas, kuru iznākums var noteikt, vai valsts turpinās līdzšinējo kursu uz pievienošanos Eiropas Savienībai (ES), vai arī atgriezīsies Krievijas ietekmes orbītā.

Sākoties Krievijas pilna apjoma iebrukumam Ukrainā, Aleksandrs no Latvijas izdomāja, ka vajag nopirkt ātrās palīdzības mašīnu un doties uz kara plosīto valsti, lai pats saviem spēkiem evakuētu cietušos. Viņš brauc arī tur, kur citi bīstamības dēļ neriskē. Tā tiek glābtas gan dzīvības, gan iegūts adrenalīns, no kura jau izveidojusies zināma atkarība. Pēc tādiem pārdzīvojumiem var novērtēt un iegūt mieru Latvijā. Un izveidojas dzīves balanss. Ar cietušo evakuētāju Aleksandru Latvijas Radio podkāstā «Drošinātājs» sarunājās žurnālists Dīvs Reiznieks. 

Ja vien nenotiek pēkšņi pavērsieni, naktī uz svētdienu pēc Latvijas laika tiks atjaunotas pret Irānu noteiktās ANO sankcijas. Krievijas un Ķīnas mēģinājums pēdējā brīdī atlikt to atjaunošanu cieta neveiksmi. Tikmēr pašā Irānā, reaģējot uz drīzumā gaidāmo sankciju atjaunošanu amatpersonas publiski ieņem pārliecinošu nostāju.

Kremlis tērē simtiem miljonu dolāru, lai nopirktu simtiem tūkstošu balsu vēlēšanās. Un simtiem aģitatoru saņem naudu par to, lai radītu haosu, sētu vardarbību un iebaidītu sabiedrību. Tā priekšvēlēšanu situāciju savā valstī vērtē Moldovas prezidente Maija Sandu. Moldovai nepilna gada laikā jau divreiz kā caur adatas aci izdevies izslīdēt no Krievijas tvēriena, kad eiropeiskā ceļa atbalstītāji ar trauslu vairākumu uzvarēja prezidenta vēlēšanās un referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Vai tas izdosies arī rīt gaidāmajās parlamenta vēlēšanās? 

Etiopija septembra sākumā oficiāli atklāja vienu lielāko hidroelektrostaciju (HES) Āfrikā, un vienu no lielākajām pasaulē. Dambja ūdens rezervuārs ir 1800 kvadrātkilometrus liels, aptuveni sešu Rīgu platībā. HES izveidota uz Nīlas, un ūdens resursu dēļ ir radījusi konfliktu ar kaimiņvalstīm Sudānu un Ēģipti.

Vācu raidsabiedrība «Deutsche Welle» ziņo, ka, iespējams, sarunas par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā varētu sākties nākamā gada pavasarī.

Vakar vakarā Dānijā atkal tika novērota neatpazītu dronu darbība. Amatpersonas aģentūrām AFP un «Ritzau» apstiprinājušas, ka viens līdz divi droni tika manīti Kastrupas militārās bāzes tuvumā un virs tās.

Hersonu tagad sauc par koka logu pilsētu, jo lielāko daļu logu un dažas fasādes klāj saplāksnis, ietves ir klātas ar saplīsušiem stikliem un beigtiem putniem, kā arī kājnieku mīnām, kas slēpjas rudens lapās. Tāpēc ejot jāskatās ne tikai zem kājām, bet arī virs galvām, jo Krievija īsteno cilvēku safari – dronu medības ielās. 

Kopš diktatora Bašara al Asada režīma krišanas pagājušā gada decembrī daudzās Sīrijas apdzīvotās vietās sākuši atgriezties iedzīvotāji, kas iepriekš pilsoņu kara dēļ bija spiesti pamest savas mājas un kļūt par iekšēji pārvietotajiem. Par izņēmumu nekļuva arī Džobara – apkaime, kas atrodas vien dažu kilometru attālumā no Damaskas vecpilsētas.

Vairāki mediji aizvadītās diennakts laikā vēsta, ka ASV un Ukrainas prezidentu tikšanās laikā otrdien Volodimirs Zelenskis lūdzis, lai amerikāņi nodotu Ukrainai «Tomahawk» raķetes, kuras ir efektīvākas, nekā šobrīd ukraiņu rīcībā esošie tālas darbības ieroči.

Kopš Krievijas pilnapmēra iebrukuma sākuma gūstekņu apmaiņas ietvaros Ukrainā atgriezušies vairāk nekā 6000 ukraiņu karavīru un civiliedzīvotāju. Latvijas Radio korespondente Indra Sprance intervijās ar diviem no gūsta atbrīvotiem Ukrainas karavīriem uzzināja, kādos apstākļos Krievija tur gūstekņus.

Vismaz 33 cilvēki, kuri zaudēja dzīvību nesenajos pret korupciju vērstajos protestos Nepālā, tika nogalināti ar kaujas patronām, kas tika izšautas no ātras darbības ieročiem. Tā aģentūrai «Reuters» pavēstīja medicīnas institūtā, kur tika veikta pēcnāves apskate. 

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu piektdien uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas delegātiem pavēstīja, ka «Palestīnas valsts atzīšana ir neprāts, un mēs to nedarīsim». Pēc viņa domām, šāds solis nozīmētu Izraēlas kā valsts «pašnāvību».

Pētījumā, ko veikuši Vācijā bāzētā Zenkenberga pētniecības institūta zinātnieki, konstatēts, ka atsevišķas zivis, gliemenes un krabji, labprāt dzīvo vietās, kur nogremdēti kara lādiņi un citas kara relikvijas, vēsta Latvijas Televīzija. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc vairākām dienām ASV un desmitiem tikšanos cer, ka ir izdevies pārliecināt Balto namu stingrāk atbalstīt Kijivu cīņā pret Krievijas iebrukumu.

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers piektdien paziņojis par plāniem ieviest bezmaksas digitālās identifikācijas (ID) kartes gan pilsoņiem, gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem, šādi cita starpā cenšoties ierobežot nelegālo migrāciju. 

Slovākijas parlaments piektdien apstiprināja konstitūcijas grozījumus, ierobežojot LGBT kopienas tiesības, arī viendzimuma pāru tiesības, bet noteikumus par dzimuma maiņu padarot stingrākus.

Krievija šonakt ar vadāmajām aviobumbām uzbrukusi Sumu pilsētai Ukrainas ziemeļaustrumos. Uzbrukumā nodarīti postījumi dzīvojamo māju rajonam.