Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers piektdien paziņojis par plāniem ieviest bezmaksas digitālās identifikācijas (ID) kartes gan pilsoņiem, gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem, šādi cita starpā cenšoties ierobežot nelegālo migrāciju. 

Slovākijas parlaments piektdien apstiprināja konstitūcijas grozījumus, ierobežojot LGBT kopienas tiesības, arī viendzimuma pāru tiesības, bet noteikumus par dzimuma maiņu padarot stingrākus.

Krievija šonakt ar vadāmajām aviobumbām uzbrukusi Sumu pilsētai Ukrainas ziemeļaustrumos. Uzbrukumā nodarīti postījumi dzīvojamo māju rajonam.

Polijas vēstniecība Baltkrievijā ir aicinājusi savas valsts pilsoņus nekavējoties pamest Baltkrieviju, ņemot vērā spriedzes pieaugumu reģionā. 

ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets ir sasaucis ārvalstīs izvietotās bruņoto spēku augstākās amatpersonas uz ārkārtas sanāksmi nākamās nedēļas sākumā. 

Dānijā jau otro nakti šonedēļ manīti nenosakāmas izcelsmes droni, kas ielidojuši vairāku lidostu gaisa telpā. Divas lidostas uz vairākām stundām pilnībā apturēja darbu. Dānijas varasiestādes ziņo, ka tā bijusi hibrīdoperācija, taču pagaidām vainīgie nav noskaidroti. 

Lietuvā ceturtdien noslēdzies vairākas nedēļas ilgais valdības veidošanas seriāls, kas sākās pēc iepriekšējā premjera Gintauta Palucka demisijas. Jaunās valdības veidošanu uzņēmās sociāldemokrātu politiķe Inga Ruģiniene; ceturtdien Seims apstiprināja valdības rīcības programmu un Ruģinienes valdība var sākt darbu. 

Palestīniešu tauta noraida teroristu grupējuma «Hamās» 2023. gada uzbrukumu Izraēlai, uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā ceturtdien sacīja palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass, vienlaikus solot, ka «Hamās» nebūs nekādas lomas pēckara Gazas joslā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka pēc kara beigām ir gatavs atkāpties no amata. «Mans mērķis ir izbeigt karu», tā teica Zelenskis intervijā portāla «Axios» žurnālistam Barakam Ravidam.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 24. septembra fotogrāfijas. 

Lietuvā ceturtdien noslēdzies vairākas nedēļas ilgais valdības veidošanas seriāls, kas sākās pēc iepriekšējā premjera Gintauta Palucka demisijas. Jaunās valdības veidošanu uzņēmās sociāldemokrātu politiķe Inga Ruģiniene; ceturtdien Seims apstiprināja valdības rīcības programmu un Ruģinienes valdība var sākt darbu.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka otrdien, atrodoties ANO galvenajā mītnē Ņujorkā, pieredzējis «trīskāršu sabotāžu» un ka šai lietai pievērsīsies ASV Slepenais dienests. 

Parīzes tiesa ceturtdien atzina bijušo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī par vainīgu noziedzīgā sazvērestībā saistībā ar nelikumīga finansējuma pieņemšanu 2007. gada Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā no Lībijas diktatora Muamara Kadafi.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) īpašo uzdevumu vienība «Primari» (Spoki) okupētajā Krimā iznīcinājuši divas Krievijas transportlidmašīnas «An-26» un divas krasta radiolokācijas stacijas, ceturtdien paziņojusi GUR. 

Ziemeļkorejas rīcībā varētu būt līdz divām tonnām augsti bagātināta urāna, ceturtdien paziņoja Dienvidkorejas apvienošanās ministrs Čons Donjons.

Par Ukrainu valda daudz mītu, bet īstenībā tās sabiedrība nemaz nav tik vecmodīga. Tā saka Ukrainas Sieviešu fonda aktīviste Milena Gorjačkovska. Viņas pārstāvētā organizācija kopā ar Eiropas Savienības partneriem nesen pirmo reizi Ukrainas vēsturē veica Dzimumu līdztiesības indeksa pētījumu. Tas parāda, – ja Ukraina jau šobrīd būtu Eiropas Savienības dalībvalsts, tā nemaz nebūtu viskonservatīvākā. Turklāt pārmaiņas šajā jomā ir ieviesis arī karš.

Agresoram sūtītie signāli ir pietiekami nopietni – tā Latvijas Radio raidījumā «Labrīt» par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu reakciju uz pēdējā laikā notiekošajiem hibrīduzbrukumiem sacīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāja Sigita Struberga. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka apstāties nedrīkst un ka aizsardzības stiprināšana ir vienīgā valoda, kuru Krievija sapratīs. 

Ar signāliem, apliecinājumiem un solījumiem bagāta - tā varētu raksturot Sīrijas pagaidu prezidenta Ahmeda aš Šarā uzrunu šonedēļ notiekošajā ANO Ģenerālās asamblejas 80. sesijā.

Stokholmā aizvadīta Baltiešu diena, kas šogad notika jau 19. reizi. Tradīcija, kas aizsākusies Grēdingē ar mērķi iepazīstināt zviedrus ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kultūru, nu izaugusi par gaidītu ikgadēju notikumu. Šoreiz svētkus pirmoreiz uzņēma Igauņu nams Stokholmas pilsētas centrā. 

Ar aicinājumu piespiest Krieviju pārtraukt tās izvērsto karu, skaudriem secinājumiem un brīdinājumiem trešdien ANO Ģenerālo asambleju uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

ASV prezidents Donalds Tramps, tiekoties ar astoņu arābu un musulmaņu vairākuma valstu vadītājiem, solījis nepieļaut, ka Izraēla anektē Rietumkrastu, atsaucoties uz vairākiem informētiem avotiem, ziņo izdevums «Politico» un portāls «The Times of Israel». Pēdējais medijs arī vēsta, ka minētās valstis ir atzinīgi novērtējušas Trampa piedāvāto plānu kara darbības izbeigšanai Gazas joslā.

Trešdienas rītā notika mēģinājums slāpēt Spānijas gaisa spēku lidmašīnas, kura devās uz Lietuvu, globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) signālu. To apstiprinājusi Spānijas aizsardzības ministre Margarita Roblesa, kura atradās uz lidmašīnas klāja.

Okeāni sastāda lielāko daļu no Zemeslodes virsmas, bet tie ir ar likumu vismazāk aizsargātie pret ļaunprātībām un resursu pārlieku lielu izsmelšanu. Taču drīzumā tas varētu mainīties, jo jau nākamā gada sākumā spēkā stāsies jauns Okeānu un atklāto jūru aizsardzības likums. 

Berlīnes galvenajā lidostā ceļotājiem arī trešdien gaidāmi sistēmas darbības traucējumi pēc piektdien piedzīvotā kiberuzbrukuma.

ASV prezidents Donalds Tramps ir atzinis, ka karš varētu turpināties vēl ilgi, taču viņš arī domā, ka Ukrainai ir iespējas atkarot Krievijas sagrābtās teritorijas. Gandarījumu par Trampa pašreizējo nostāju ir paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Savukārt eksperti aicina piesardzīgāk skatīties uz Trampa paziņojumiem. 

Nedz pretsāpju līdzeklis «Tylenol», nedz vakcīnas nav saistītas ar autismu. Ar šādu paziņojumu nāca klajā Pasaules Veselības organizācija (PVO), reaģējot uz šīs nedēļas ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem.

Milzīgie postījumi un cilvēku zaudējumi Gazā nelīdzinās nevienam citam pēdējo gadu konfliktam. Tā, atklājot šā gada ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmi, paziņoja šīs organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien Ņujorkā tikās ar Ukrainas līderi Volodimiru Zelenski, izsakot atzinību Ukrainas armijai par spēju apturēt daudz lielāku pretinieku. Nedaudz vēlāk viņš pavēstīja, ka Ukraina var uzvarēt karā ar Krieviju un atgūt visu zaudēto teritoriju.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir paziņojis, ka Parīze ir pieņēmusi lēmumu atzīt Palestīnas valsti. Francija tādējādi seko Lielbritānijai, Kanādai un Austrālijai, kas pēdējo dienu laikā spērušas šādu soli. Palestīnas valstiskumu atzīst jau vairāk nekā 150 no 193 ANO dalībvalstīm, bet Baltijas valstis pašlaik vēl negrasās pieņemt šādu lēmumu. 

Krievijas karam Ukrainā bija jābūt visvieglāk atrisināmam «konfliktam» labo attiecību ar Vladimiru Putinu dēļ. Tā otrdien Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē gandrīz stundu ilgajā runā izteicās ASV prezidents Donalds Tramps. 

NATO austrumu robežas sardzē stājusies alianses jaudīgākā izlūkošanas lidmašīna AWACS. Tā veikusi pirmo novērošanas lidojumu virs Polijas, kura šomēnes piedzīvoja Krievijas dronu plašu iebrukumu tās gaisa telpā. AWACS palīdzēs ātrāk atklāt Krievijas nodomus un novērst tās radītos draudus NATO dalībvalstīm. 

Viļņa šogad var lepoties ne tikai ar Lietuvas galvaspilsētas godu, bet arī visas Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Lietuvieši to ieguvuši ikgadējā Eiropas Komisijas konkursā, kurā īpaša komisija pēc vairākiem kritērijiem izraugās pilsētas ne tikai ar lielākajiem parkiem, bet arī zaļo politiku.

Līdz 2030. gadam pasaulē varētu trūkt 44 miljoni skolotāju – tā secināts UNESCO Globālajā ziņojumā par skolotājiem. Vislielākās problēmas ar skolotāju trūkumu jau tagad redzamas Subsahāras Āfrikā, taču, neskatoties uz to, tā ir globāla problēma. Ļoti daudz pedagogu izvēlas pamest profesiju, kā arī pieaug vidējais skolotāju vecums. Turklāt valstis nepietiekami finansē izglītības nozari. 

Nopietnākais uzbrukums Dānijas kritiskajai infrastruktūrai. Tā Dānijas premjerministre Mete Frederiksena novērtējusi pirmdien notikušo incidentu, kad neatpazīti droni uz vairākām stundām paralizēja Ziemeļeiropā lielāko lidostu Kopenhāgenā.

Krievijas droni, kas naktī uz 10. septembri iebruka Polijas teritorijā, nebija aprīkoti ar kaujas galviņām, paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks.