ASV prezidents Donalds Tramps ir aicinājis grūtnieces nelietot populāro bezrecepšu pretsāpju un pretdrudža medikamentu «Tylenol», jo tas varot izraisīt autismu gaidāmajam bērnam. Trampa apgalvojumi ir pretrunā ar gadu desmitiem veiktiem zinātniskajiem pētījumiem, kuros nav apstiprināta saikne starp «Tylenol» lietošanu un bērnu autismu. 

Starptautiskā Krimināltiesa Hāgā ir apsūdzējusi bijušo Filipīnu prezidentu Rodrigo Duterti noziegumos pret cilvēci. 

Ukrainas piefrontes pilsēta Zaporižja šonakt pieredzēja postošus Krievijas uzbrukumus ar vadāmajām aviobumbām. Vietējās varasiestādes ziņo, ka lādiņi ir trāpījuši privātmāju rajonā, kur ir sagrauta vismaz viena ēka, bet vēl vairākām nodarīti postījumi.  Notikuma vietā izcēlies ugunsgrēks un tur strādā ārkārtas dienesti.

Moldovā par masu nekārtību gatavošanu veiktas vairāk nekā 250 kratīšanas un aizturēti 74 cilvēki.  Par Krievijas vēlmi palielināt ietekmi saistībā ar 28. septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām prezidente Maija Sandu jau iepriekš brīdināja uzrunā Eiropas Parlamentā.

Somijas pilsētas Espo slimnīcā uzsākta brīvprātīgo programma jaundzimušo aprūpei. «Apskāvienu biedru» galvenais uzdevums ir nodrošināt mazulim mierinošu, cilvēcisku kontaktu brīžos, kad vecāki nevar būt klāt.

Vairāk nekā 60 000 eiropiešu pērn miruši no karstuma. Tā, atsaucoties uz spāņu zinātniekiem, vēsta aģentūra AFP. Karstuma viļņi Eiropā ar katru vasaru kļūst arvien izplatītāki.

Vācijas policija pirmdien paziņoja, ka izmeklē iespējamus politiskus motīvus pēc tam, kad starp Ķelni un Diseldorfu tika pārgriezti vilcienu kabeļi.

ANO mītnē Vašingtonā pirmdien norisinājās ārkārtas sanāksme, ko lūgusi sasaukt Igaunija pēc kārtējiem Krievijas gaisa telpas pārkāpumiem. Tā ir pirmā reize, kad Latvijas kaimiņvalsts pieprasījusi šādu sēdi.

ANO mītnē Vašingtonā pirmdien norisinās ārkārtas sanāksme, ko lūgusi sasaukt Igaunija pēc kārtējiem Krievijas gaisa telpas pārkāpumiem. Tā ir pirmā reize, kad Latvijas kaimiņvalsts pieprasījusi šādu sēdi. Drošības padomes sēdē runās arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.

Lietuvā turpinās jaunās valdības veidošana. Pēc ilgstošām sarunām pirmdien kļuvis zināms, ka sociāldemokrāti un populistiskā partija «Nemunas rītausma» samainīsies ar ministrijām. Remiģija Žemaitaiša vadītajam politiskajam spēkam tiks nodota atbildība pār Kultūras ministriju. Savukārt sociāldemokrātu pārziņā nonāks Enerģētikas ministrija.

Ukrainas bruņotie spēki iznīcinājuši divas retas Krievijas lidmašīnas amfībijas. Turpinās arī Ukrainas kaujas dronu uzbrukumi Krievijas armijas apgādē iesaistītiem infrastruktūras objektiem agresorvalsts teritorijā un okupētajā Krimā.

Turcijas lielākais opozīcijas spēks – Republikāņu tautas partija (CHP) – svētdien ārkārtas kongresā partijas vadītāja amatā pārvēlēja Ezgiru Ezilu.

Ukrainas droni nodarījuši bojājumus elektriskajai apakšstacijai Krasnodaras novadā Krievijā.

ASV prezidents Donalds Tramps nogalināto konservatīvo aktīvistu Čārliju Kērku viņa piemiņas pasākumā nosaucis par «dižu Amerikas varoni» un «brīvības mocekli». 

Turcijas lielākais opozīcijas spēks – Republikāņu tautas partija (CHP) – svētdien ārkārtas kongresā partijas vadītāja amatā pārvēlēja Ezgiru Ezilu.

Lielbritānija, Austrālija un Kanāda svētdien atzinušas Palestīnas valsti.

Šonedēļ noslēdzās Krievijas un Baltkrievijas militārās apmācības «Zapad 2025». Tās ne tikai četras dienas radīja bažas rietumvalstīm, bet arī kaitējušas dabai. Mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā karavīru treniņi un ieroču izmēģinājumi notiek arvien biežāk, tādēļ Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» pievēršas tēmai, par kuru daudzi neaizdomājas, proti, militāro apmācību un karadarbības ietekmei uz vidi. 

Svētdien no Gazas joslas ziemeļu daļas uz Izraēlu tika raidītas divas raķetes, no kurām viena tika pārtverta, bet otra nogāzās Izraēlas dienvidos, ziņo Izraēlas armija.

Lielbritānija un Portugāle šodien gatavojas oficiāli atzīt Palestīnas valstiskumu. Amatpersonas Londonā un Lisabonā vēlas spert šo soli pirms nākamnedēļ Ņujorkā gaidāmās ANO Ģenerālās asamblejas sēdes. Nākamnedēļ Palestīnas valstiskumu plāno atzīt arī Francija, Kanāda un, iespējams, arī vairākas citas valstis. Ir sagaidāms, ka Palestīnas valsts atzīšana un Izraēlas militārā kampaņa Gazā kļūs par centrālo tematu Ģenerālās asamblejas laikā.

Pasažieriem vairākās Eiropas lidostās svētdien turpina kavēties lidojumi pēc piektdienas vakarā piedzīvotā kiberuzbrukuma.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā sestdien notika muzikālais konkurss «Intervīzija 2025», kurā piedalījās galvenokārt Krievijai draudzīgo valstu pārstāvji. Kremlis nolēma sarīkot šo konkursu pēc tam, kad Krievijai tika liegta iespēja piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, jo Maskava turpina karu pret Ukrainu.

Amerikāņi svētdien atvadās no pagājušonedēļ atentātā nogalinātā aktīvista Čārlija Kērka, kura traģiskā nāve vēl vairāk saasinājusi jau sen vērojamo polarizāciju ASV sabiedrībā. Konservatīvo spēku pārstāvji ar ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšgalā Kērka nāvē vaino kreisos radikāļus, savukārt Trampa pretinieki raizējas, ka ASV valdība izmantos šo traģēdiju kā ieganstu, lai ierobežotu vārda brīvību un apklusinātu politiskos pretiniekus.

Reaģējot uz Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO sākusi pastiprināt austrumu flanga valstu aizsardzību. Polijā ieradušās pirmās kaujas lidmašīnas no Francijas.

Nīderlandē labējo demonstrācija Hāgā sestdien pāraugusi vardarbībā, protestētājiem iebrūkot centriskās partijas D66 birojā, paziņojusi policija.

Krievija naktī raidījusi pret Ukrainu 40 raķetes un aptuveni 580 dronus, nogalinot trīs un ievainojot vairākus desmitus cilvēku, sestdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Lidostas Briselē un Berlīnē sestdien brīdinājušas par avioreisu kavēšanos pēc kiberuzbrukuma.

Daudzu Eiropas valstu līderi ir asi nosodījuši to, ka Krievijas iznīcinātāji piektdien, 19. septembrī, pārkāpa Igaunijas gaisa telpu. Kritiski par to izteicās arī ASV prezidents Donalds Tramps, solot plašākus komentārus sniegt vēlāk. Lai apspriestu notikušo un turpmākos soļus, Igaunijas valdība ir pieprasījusi sasaukt NATO līguma 4. panta konsultācijas. Savukārt Krievija apgalvo, ka tās lidmašīnas nemaz nav ielidojušas Igaunijas gaisa telpā.

Pēc sešu gadu ilgiem atjaunošanas darbiem apskatei atvērti abi Parīzes Dievmātes katedrāles torņi. Oficiālajā atklāšanā piedalījās Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuram kā pirmajam viesim bija iespēja tos aplūkot. 

Mēģinājumā nodrošināt topošajai koalīcijai vairākumu Lietuvas sociāldemokrāti ir iesnieguši galīgo piedāvājumu līdzšinējās koalīcijas partnerei, populistiskajai partijai «Nemunas rītausma». Tā paziņojusi Inga Ruģiniene, kurai uzticēts veidot valdību. 

Ukrainā jau pirmajās Krievijas iebrukuma dienās vīriešiem iesaukšanas vecumā bija liegts izceļot no valsts. Tagad, lai izvairītos no nelegālas izceļošanas, ieviestas likuma izmaiņas, ļaujot vīriešiem vecumā līdz 23 gadiem brīvi izceļot.

ASV sabiedrību pārņēmis plašs diskusiju vilnis par vārda brīvības ierobežošanu un arvien lielāku publiski teiktā vārda kontroli. Tas uzjundījis pēc tam, kad no darba uz laiku ir atstādināts viens no pazīstamākajiem ASV komiķiem un iknedēļas šova vadītājiem Džimmijs Kimmels. 

Piektdienas rītā Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no Vaindlo salas bez atļaujas ielidoja trīs Krievijas MiG-31 iznīcinātāji. Pēc Igaunijas bruņoto spēku ģenerālštāba ziņām, lidaparāti gaisa telpā atradās 12 minūtes.

Plašie protesti Francijā noritējuši bez lielām sadursmēm ar likumsargiem. Tā paziņojušas Francijas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas.

Labas ziņas Ķīnai sagādājis ASV prezidents Donalds Tramps. Viņš šovasar nav apstiprinājis militārās palīdzības paketi Taivānai vairāku simtu miljonu dolāru vērtībā, lai nesadusmotu Pekinu, ar ko Vašingtona mēģina panākt vairākas vienošanās. Trampa lēmums vēl var mainīties, taču tas iezīmē ASV attieksmes maiņu pret Taivānu. 

Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments paziņojis, ka Narvas tilta atvēršana autotransporta satiksmei nav saistīta ar renovācijas procesu Krievijas pusē, bet gan būs atkarīga no Krievijas kara pret Ukrainu beigām.