Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu šonedēļ sagaida vēl divi neuzticības pieprasījumi. Tos ir iesnieguši gan galēji labējie, gan galēji kreisie politiskie spēki Eiropas Parlamentā. Katrs no tiem pārmet fon der Leienai vienus vai otrus trūkumus. Ir sagaidāms, ka Eiropas Komisija un tās vadītāja ceturtdien izturēs abus balsojumus un turpinās darbu. Tomēr šis būs kārtējais tests sarežģītām politiskām attiecībām starp viņas galvenajiem sabiedrotajiem.

Ukraina izmeklē pierādījumus par 322 Ukrainas karagūstekņiem, kuriem Krievija izpildījusi nāvessodu. Par to vēsta Ukrainas Ģenerālprokuratūra. 263 Ukrainas karavīri, kas saņemti gūstā, nogalināti kaujas laukā, bet 59 nogalināti 2022. gadā sprādzienā Olenivkas cietumā okupētajā Doneckas apgabalā. 

Ēģiptes kūrortpilsētā Šarm eš Šeihā sākušās Izraēlas un «Hamās» netiešās sarunas, lai izbeigtu divus gadus ilgušo karu Gazā. Abu pušu delegācijas vada svarīgas, taču ne augstākās amatpersonas. 

Čehijā pēc nedēļas nogalē notikušajām parlamenta vēlēšanām sākusies jaunās valdības veidošana. Uzvarējušās partijas līderis Andrejs Babišs solījis veidot mazākuma valdību, un jau šodien viņš tikās ne vien ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, bet arī ar Valsts prezidentu.

Krievijas sākto karu Ukrainā iespējams izbeigt tikai ar diplomātisko sarunu palīdzību, nevis ar militāriem līdzekļiem, intervijā portālam LSM apgalvo Slovākijas ārlietu ministrs Jurajs Blanārs, kurš pagājušonedēļ bija ieradies vizītē Latvijā. 

Pēc sestdien notikušā Ukrainas dronu trieciena Kirišu naftas pārstrādes rūpnīcai (KIŅEF) Ļeņingradas apgabalā Krievijas ziemeļrietumos apturēts rūpnīcas visproduktīvākās destilācijas iekārtas darbs, vēsta ziņu aģentūra «Reuters», atsaucoties uz diviem nozares avotiem.

Izraēla pirmdien deportējusi vēl 171 Gazas joslas atbalsta flotiles aktīvistu, arī zviedrieti Grētu Tūnbergu, pavēstīja Izraēlas Ārlietu ministrija.

Polija un Baltijas valstis 2021. gadā nav atbalstījušas tiešas sarunas ar Maskavu, intervijā ungāru «YouTube» kanālam «Partizan» izteikusies bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, faktiski Krievijas diktatora Vladimira Putina agresijā vainojot četras austrumu pierobežas valstis. 

Karā pret Ukrainu Krievijas pusē karo no 1000 līdz 5000 kubiešu, un Kubas varasiestādes aktīvi atbalsta Krievijas iebrukumu, paziņojuši ASV diplomāti, kas cenšas pārliecināt citu valstu pārstāvjus nebalsot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kurā ASV tiek aicinātas atcelt Kubas tirdzniecības embargo.

Lietuvā gadījums ar gaisa telpu šķēršojušajām meteozondēm tiek izmeklēts kā organizēta noziedzība, pirmdien paziņoja valsts iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs. Amatpersona arī norādīja, ka šobrīd notiek vairāk nekā 20 pirmstiesas izmeklēšanas, kas saistītas ar šo gadījumu.

Sīrijā svētdien notika pirmās vēlēšanās pēc diktatora Bašara al Asada gāšanas pagājušā gada decembrī. Tajās izraudzījās 210 deputātus pārejas parlamentam, kura uzdevums būs izstrādāt un apstiprināt Sīrijas jauno konstitūciju un vēlēšanu likumu.

Polijas valdība pieņēmusi lēmumu līdz nākamā gada 4. aprīlim pagarināt kontroli uz robežām ar Lietuvu un Vāciju. To noteica šā gada 7. jūlijā, lai cīnītos ar nelegālo migrāciju. 

Eiropas Savienības (ES) galvenā diplomāte Kaja Kallasa un ES paplašināšanās komisāre Marta Kosa paziņoja, ka balsošana Gruzijā notika apstākļos, kad pret opozīciju ir izvērstas plašas represijas.

Everesta kalna Tibetas nogāzēs notiek darbi, lai glābtu gandrīz 1000 cilvēku, kas iesprostoti sniega vētrā nometnēs kalna austrumu pusē, vēsta Ķīnas valsts mediji.

Teroristiskā organizācija «Hamās» ir piekritusi ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvātajai ķīlnieku atbrīvošanas shēmai un šobrīd notiekot darbs pie detaļu precizēšanas – tā intervijā apliecinājis ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

Gruzijā valdošā partija «Gruzijas sapnis» ir piedraudējusi apcietināt ikvienu, kurš piedalīsies protestos pret valdību. Brīdinājums izskanēja pēc sestdien, 4. oktobrī, galvaspilsētā Tbilisi notikušās demonstrācijas, kurā desmitiem tūkstošiem cilvēku protestēja pret, viņuprāt, viltotajām pašvaldību vēlēšanām.

Nepālā un Indijā spēcīgu lietusgāžu izraisītos zemes nogruvumos un plūdos gājuši bojā vismaz 63 cilvēki, svētdien, 5. oktobrī, paziņoja amatpersonas.

Lietuvas gaisa telpu sestdien vēlu vakarā pārkāpušas 25 meteozondes no Baltkrievijas, ko parasti izmanto kontrabandisti, un pie Viļņas lidostas pamanīto gaisa balonu dēļ tās darbs uz laiku apturēts, pavēstīja varasiestādes.

Krievija atkal masveidā uzbrukusi Ukrainai. Iebrucējs izšāva vairāk nekā 50 raķetes un 500 trieciendronus, paziņoja valsts prezidents Volodimirs Zelenskis.

Karstuma un sausuma periodiem kļūstot ilgākiem un dabas katastrofām – biežākām, klimata pārmaiņas kļuvušas par vienu no apspriestākajām jomām. Tomēr Eiropas Savienības (ES) vides politikai ir arī negatīva ietekme, par ko lēmumu pieņēmēji ne vienmēr vēlas runāt vai atzīt. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kādas ir ēnas puses Eiropas Zaļā kursa politikai.

Čehijas populistu partijas «Neapmierināto pilsoņu akcija» (ANO) līderis Andrejs Babišs pēc sestdien, 4. oktobrī, notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās viņa politiskais spēks ieguva visvairāk balsu, paziņojis, ka centīsies izveidot mazākuma valdību.

Krievijas kara noziegumu pēdas Ukrainā ir plašas un bieži sirdi plosošas – sākot no bērnu deportācijām līdz piespiedu mobilizācijai un cilvēku pazušanai. Nevalstiskās organizācijas «The Reckoning Project» dalībnieki šos kara noziegumus dokumentē – lai liecības nekad nepazustu un vaininieki kādreiz saņemtu taisnīgu sodu. «The Reckonging Project» apvienojušies ukraiņu un ārvalstu žurnālisti, juristi un citi eksperti, kuri dokumentē noziegumus un sagatavo tos kā pierādījumus izmantošanai kara noziegumu lietās.

Lietuvas galvenā lidosta atsākusi darbu, pēc tam kad tā bijusi slēgta vairākas stundas. Viļņas lidostā vakar vēlu vakarā tika apturēta gaisa satiksme, jo tās gaisa telpā tika konstatēti 13 kontrabandas baloni.

Gruzijas policija sestdien raidīja asaru gāzi un ūdens lielgabalus pret valdību protestējošo demonstrantu pūlī, kas mēģināja iekļūt prezidenta pilī.

ASV reperim Šonam «Diddy» Kombsam piespriests četru gadu un divu mēnešu cietumsods par noziegumiem, kas saistīti ar prostitūciju. Viņam būs arī jāmaksā pusmiljons ASV dolāru naudassods.

«Ik pa laikam domāju, kāpēc esmu dzīvs, bet saprotu, ka man ir jēga un uzdevums,» tā saka režisors Mstislavs Černovs, kura dokumentālā filma «20 dienas Mariupolē» saņēma ASV kinoakadēmijas balvu «Oskars» un neskaitāmas citas pasaules prestižākās godalgas. Režisoram jau tapis jauns darbs, kurš ceļo pa Rietumu skatuvēm, un, kurš, kā saka, Černovs atbilst precīzi aktuālākajam - ukraiņu cīņai pret spiedienu atdot Krievijai teritorijas.

Krievijas triecienā pasažieru vilcienam Ukrainas Sumu apgabala Šostkā sestdienas priekšpusdienā cietuši apmēram 30 cilvēki, paziņoja Ukrainas amatpersonas.

Režīma maiņu piedzīvojušās Sīrijas iedzīvotāji pēc gadiem ilgušās autoritārās pārvaldes un starptautiskās izolācijas cer, ka bijušā diktatora Bašara al Asada varas struktūru pārstāvji tiks saukti pie atbildības par viņu pastrādātajiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem. Vienlaikus izskan kritika par Sīrijas jauno varasiestāžu vilcināšanos šajā jautājumā, kā arī bažas, ka pēc starpkopienu vardarbības uzliesmojumiem Sīrijas valdība ar pagaidu prezidentu Ahmadu aš Šarā priekšgalā varētu ieslīdēt autoritārismā.

Teroristu grupējums «Hamās» ir piekritis atbrīvot visus sagūstītos izraēliešu ķīlniekus, atbildot uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa piedāvāto plānu kara izbeigšanai Gazas joslā. Neraugoties uz Trampa prasību Izraēlai pārtraukt Gazas joslas bombardēšanu, šonakt izraēlieši turpināja intensīvi apšaudīt palestīniešu apdzīvotās teritorijas lielāko pilsētu Gazu.

Pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma netālu no Sanktpēterburgas aizdegusies viena no Krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām, sestdien paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko.

Francijas dienvidu piekrastes pilsētā Nicā nošauti divi cilvēki un vēl pieci ievainoti, sestdien paziņoja amatpersonas.

Gruzijā sestdien notiek vietējās vēlēšanas, kuras daļa opozīcijas boikotē. Vēlēšanas varētu valstī atnest jaunus politiskus nemierus. Pilsoniskā sabiedrība un opozīcija aicinājusi cilvēkus iziet Tbilisi ielās, lai protestētu pret valdošās partijas «Gruzijas sapnis» politiku un aicinātu izsludināt jaunas parlamenta vēlēšanas.

Eiropas Savienība (ES) gatavo juridisku pamatojumu tam, lai Baltijas jūrā varētu aizturēt tankkuģus, kas mēģina pārvadāt Krievijas naftu, apejot bloka noteiktās sankcijas.

Palestīniešu teroristu grupējumam «Hamās» ir gatavs atbrīvot visus Gazā turētos izraēliešu ķīlniekus saskaņā ar ASV prezidenta Donalda Trampa pamiera priekšlikumā izklāstīto sistēmu, vēsta ziņu aģentūra AFP.

Eiropas Savienība (ES) gatavo juridisku pamatojumu tam, lai Baltijas jūrā varētu aizturēt tankkuģus, kas mēģina pārvadāt Krievijas naftu, apejot bloka noteiktās sankcijas.