Irānas galvaspilsētā Teherānā tūkstošiem cilvēku trešdien apmeklēja nedēļas nogalē helikoptera avārijā bojāgājušā Irānas prezidenta Ibrahima Raisi bēru procesiju. Tuvo Austrumu politikas pētniece Sintija Broka spriež, ka Raisi nāve var ietekmēt situāciju reģionā, kur saskaras daudzu valstu intereses.

Divarpus nedēļas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Francijas prezidentam Emanuelam Makronam ir grūti koncentrēties uz proeiropeisko vēstījumu vēlētājiem, jo franču uzmanība vērsta uz situāciju ar noziedzību Francijā un nemieriem Francijas pārvaldītajā Jaunkaledonijā. Francijas prezidents trešdien devies uz tropisko salu arhipelāgu Jaunkaledoniju, lai rastu politisku risinājumu nemieriem.

Pirmie amerikāņu iznīcinātāju «F-16» apkopes speciālisti sākuši atgriezties Ukrainā no apmācībām ārzemēs. Par to paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pārstāvis Iļja Jevlašs. Iznīcinātāju parādīšanās Ukrainas debesīs gaidāma šovasar.

Lielbritānijas valdības vadītājs Riši Sunaks trešdien paziņoja, ka Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas notiks 4. jūlijā. Sunaka vadītā Konservatīvā partija jau 14 gadu ir pie varas Lielbritānijā, taču sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka pēc vēlēšanām pie varas varētu nākt pašlaik opozīcijā esošā Leiboristu partija.

Polija pašlaik neapsver iespēju atjaunot obligāto militāro dienestu, jo interese par iestāšanos bruņotajos spēkos joprojām ir liela, trešdien parlamentā paziņojis Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs.

Nepilnas trīs nedēļas pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām notikusi šķelšanās Eiropas galēji labējo spēku nometnē. Francijas galēji labējā partija «Nacionālā apvienība» paziņojusi, ka nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā tā vairs nestrādās vienā frakcijā ar Vācijas labējo populistu partiju «Alternatīva Vācijai» («AfD»).

Četras Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis - Čehija, Igaunija, Nīderlande un Zviedrija - aicina bloku atcelt bezvīzu režīmu Gruzijas pilsoņiem, ja tur tiks galīgi pieņemts un stāsies spēkā likums par «ārvalstu aģentiem».

Īrija, Norvēģija un Spānija ir paziņojušas, ka formāli atzīs Palestīnas valsti. Dublina, Oslo un Madride uzskata, ka tikai divu valstu risinājums var palīdzēt panākt ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos. Šis lēmums sadusmoja Izraēlu, kas paziņoja par savu vēstnieku atsaukšanu no trim Eiropas valstīm.

Krievija 16. maijā kosmosā palaidusi Zemes mākslīgo pavadoni, kas, visticamāk, ir kosmosa ierocis, ar ko var veikt triecienus citiem satelītiem, otrdien sacīja Pentagona preses sekretārs Pets Raiders.

Ukrainā atsevišķās mehanizētās brigādes karavīri izveidojuši savu darbnīcu, kur sarežģītos apstākļos tiek montēti un remontēti kaujas droni. Pirms nosūtīšanas cīņā tos izmēģina īpašā poligonā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) palīdzības organizācijas ir pārtraukušas pārtikas izsniegšanu Gazas joslas dienvidu pilsētā Rafahā pārtikas piegāžu trūkuma un nedrošās situācijas dēļ. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 21. maija fotogrāfijas.

Prasīt Izraēlas premjerministra aresta orderus kopā ar «Hamās» līderiem nav pareizi. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Šodienas jautājums» teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, vērtējot Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurora lēmumu prasīt izdot «Hamās» un Izraēlas līderu aresta orderus.

Ukrainā vairāk nekā 3000 ieslodzīto vēlas pievienoties armijai, otrdien pavēstīja Ukrainas tieslietu ministra vietniece Olena Visocka.

Daudzu Eiropas Savienības (ES) valstu pārstāvji vēlas, lai iestāšanās sarunu process ar Ukrainu un Moldovu tiktu uzsākts jau jūnija beigās. Abu valstu progresu pozitīvi vērtē gan pašreiz prezidējošā valsts Beļģija, gan arī vairākas citas dalībvalstis, tostarp, piemēram, Francija. Tomēr Ungārija joprojām pauž iebildumus, sakot, ka jautājumos par ungāru minoritātes tiesībām Ukrainā progress joprojām ir lēns.

Ukrainas Harkivas apgabalā, kur Krievija 10. maijā sāka sauszemes ofensīvu, pēdējās dienās savas mājas spiesti pamest vairāk nekā 14 000 cilvēku, otrdien paziņojusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Eiropas Savienības (ES) valstis otrdien apstiprināja plānu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai, lai palīdzētu Ukrainai.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstījis par īpašas parlamentārās komisijas izveidi. Tās uzdevums būtu Krievijas un Baltkrievijas ietekmi Polijā. Tusks arī paziņoja, ka ir aizturēti deviņi cilvēki, kas Krievijas dienestu uzdevumā veica sabotāžas pasākumus Polijā un citās valstīs.

Lidsabiedrības «Singapore Airlines» pasažieru lidmašīna, kas bija ceļā no Londonas uz Singapūru, otrdien Taizemes apkaimē iekļuvusi spēcīgā turbulencē. Lidsabiedrība informē, ka viens cilvēks ir gājis bojā, vairāk nekā 30 ir ievainoti. Lidmašīna veikusi ārkārtas nolaišanos Bangkokā.

Sadegušas automašīnas, ceļu barikādes, izlaupīti veikali un neierasti daudz kārtībsargu – tās šobrīd ir ierastas ainas Francijai piederošās Klusā okeāna salu grupas Jaunkaledonijas galvaspilsētas Numea ielās. Šo vietu jau nedēļu pārņēmuši protesti un plašas nekārtības pēc tam, kad Francijas likumdevēji lēma par labu iecerei paplašināt to cilvēku loku, kuriem ļauts balsot vietējās vēlēšanās. Arhipelāga pamattautas kanaku pārstāvji uzskata, ka tā tiks mazināta viņu politiskā ietekme uz procesiem šajā ceļotāju iecienītajā zemē.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 20. maija fotogrāfijas.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu nosaucis par «jaunā antisemītisma» izpausmi Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) galvenā prokurora Karīma Hana lēmumu pieprasīt Netanjahu un Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta aresta orderus saistībā ar iespējamiem kara noziegumiem, kas pastrādāti Gazā.

Lietuvas rīcībā ir informācija, ka varētu turpināties sabotāžas akti, ko īsteno Krievijas savervētas personas, otrdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, komentējot vairāku personu aizturēšanu Polijā aizdomās par sabotāžas aktiem šajā valstī un lielveikala «Ikea» dedzināšanu Viļņā. 

Zviedrijā nolaidušies 800 izpletņlēcēji, lai kopīgi trenētos stāties pretī iespējamai agresijai. Šāda iespaidīga gaisa desanta ierašanās nekad iepriekš nav bijusi. Zviedrijā, kas nesen kļuva par Rietumu militārās alianses dalībvalsti, sākušās pirmās lielās NATO mācības.

Novosibirskas militārā tiesa pirmdien notiesājusi Krievijas pilsoni Iļju Baburinu par plānu uzbrukt iesaukšanas punktam un piesprieda viņam 25 gadus cietumā, lai gan ļaunprātīga dedzināšana tā arī nekad nenotika. Cilvēktiesību organizācijas nosaukušas vīrietim piespriesto cietumsodu par rekordlielu.

Polijas prezidents Andžejs Duda izpelnījies līdzpilsoņu kritiku par to, ka salīdzinājis Irānas prezidenta Ibrahima Raisi nāvi helikoptera katastrofā ar Polijas prezidenta Leha Kačiņska bojāeju lidmašīnas katastrofā pirms 14 gadiem.

«Skaidrs, ka notikušais ir satricinājums Irānas iekšienē, bet jāatceras, ka Irānas prezidents nav valsts augstākais līderis,» norādīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns. Tāpēc notikušais procesus Irānā būtiski nemainīs, taču iespējami jauni protestu viļņi.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta jau pirmdien varētu nodot izskatīšanai likumprojektu, kas paredz pakļaut sankcijām Gruzijas politiķus, kuri ir atbildīgi par tā dēvētā «ārzemju aģentu likuma» virzīšanu un pieņemšanu, vēsta izdevums «Politico».

Irānā pēc prezidenta Ibrahima Raisi nāves izsludinātas piecas sēru dienas. Viņš kopā ar ārlietu ministru Hoseinu Amiru-Abdollahiju un vairākiem citiem cilvēkiem svētdien Austrumazerbaidžānas provincē gāja bojā helikoptera avārijā. Sabiedrībā ziņas par Raisi nāvi tiek uztvertas ļoti dažādi, sērām mijoties pat ar svētkiem. Pretrunām pilna bijusi arī viņa karjera un ceļš līdz prezidenta krēslam.

Turpinoties kaujām Harkivas apgabala ziemeļos, Krievijas armija joprojām cenšas ieņemt dzīvojamos rajonus Vovčanskas pilsētā, taču pilsētas aizstāvji turpina nepieļaut ienaidnieka nostiprināšanos teju nopostītajā Vovčanskā. Ukrainas armija pavēstījusi, ka tā kontrolē vairāk nekā pusi pilsētas teritorijas.

«Skaidrs, ka notikušais ir satricinājums Irānas iekšienē, bet jāatceras, ka Irānas prezidents nav valsts augstākais līderis,» norādīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda universitātes viespētnieks Māris Andžāns. Tāpēc notikušais procesus Irānā būtiski nemainīs, taču iespējami jauni protestu viļņi.

Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) galvenais prokurors Karīms Hans pirmdien intervijā telekanālam CNN paziņojis, ka SKT gatavojas izdot gan «Hamās» līderu, gan Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu aresta orderus. Viņiem draud apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, kas saistīti ar 7. oktobrī notikušo «Hamās» uzbrukumu Izraēlai un sekojošiem Izraēlas atbildes triecieniem Gazas joslā.

Dažās Apvienotās Karalistes ostas pilsētās kuģi rada lielāku gaisa piesārņojumu nekā automašīnas, apgalvots jaunākajā vides novērtējuma ziņojumā, kurā pausts, ka desmit ostās, kurās ir vislielākais piesārņojums, 4000 kuģu rada aptuveni 1,75 reizes vairāk slāpekļa oksīdu nekā gandrīz viens miljons automašīnu, kas reģistrētas tajās pašās teritorijās. Tomēr nozare iebilst un ziņojumu sauc par kļūdainu.

Taivānas prezidenta amatā ir stājies Viljams Lai, kurš valsts vadītāja krēslā nomainīja astoņus gadus valdījušo prezidenti Cai Inveņu.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 19. maija fotogrāfijas.