Polijas premjera Donalda Tuska vadītā valdība trešdien izturējusi uzticības balsojumu. Tuska proeiropeiskā koalīcija ieņem 242 no 460 vietām Seimā, tādēļ arī uzticības balsojumu Polijas premjerministrs izturēja, iegūstot 243 balsis, kamēr 210 deputāti balsoja pret. Tomēr balsojums neatvieglos turpmāko valdības darbību.

Lai arī sabiedroto atbalsts Ukrainai nav tāds, kādu gribētos, un ASV draudzīgās attiecības ar Krieviju Ukrainā tiek uzņemtas ar lielu neizpratni, lielākā daļa Ukrainas iedzīvotāju joprojām nav gatavi piekāpties Krievijai attiecībā uz savām teritorijām. Par to liecina jaunākā Ukrainā veiktā sabiedriskas domas aptauja.

Krievija atdevusi Ukrainai to cilvēku mirstīgās atliekas, kas krituši cīņās Kurskas, Harkivas, Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un arī Hersonas apgabalos, ziņoja Kara gūstekņu koordinācijas centrs.

Vācijas ģenerālis Kristians Badia aicinājis atjaunot obligāto karaklausību, norādot, ka Bundesvērā trūkst 60 000 karavīru.

Tallinā bāzētā Harju apriņķa tiesa trešdien bijušo Krievijas propagandas mediju darbinieci Svetlanu Burcevu, kas ir naturalizēta Igaunijas pilsone, atzina par vainīgu starptautisko sankciju pārkāpšanā un valsts nodevībā, piespriežot viņai sešu gadu cietumsodu.

Šonedēļ sāks diskutēt par Eiropas Savienības 18. sankciju paketi – tajā plāno gan mazināt naftas cenu griestus, gan aizliegt ar «Nord Stream» saistītos darījumus. Nav gan skaidrs, vai sankciju paketi atbalstīs Ungārija un Slovākija. Vienlaikus Krievija turpina apiet sankcijas – «Associated Press» ziņo par Krievijas ieroču piegādēm konfliktiem Rietumāfrikā.

Zinātnieki jauna pētījuma gaitā konstatējuši, ka klimata izmaiņas sāk būtiski ietekmēt Antarktīdas unikālo ekosistēmu. Viena no visapdraudētākajām sugām ir kontinenta simbols – lielie un cēlie imperatorpingvīni.

ASV pilsētas Losandželosas varas iestādes izsludinājušas komandantstundu pilsētas centrā. Šādā veidā plānots apturēt grautiņus un laupīšanu, kas saistīti ar protestiem pret imigrācijas likumu piemērošanu.

Krievijas Valsts dome otrdien pieņēma likumu, ar kuru tiktu izveidota lietotne, kas apvieno ziņapmaiņas, dokumentu glabāšanas, un pakalpojumu sniegšanas funkcijas.

Jaunas tehnoloģijas jau no izseniem laikiem arvien nozīmē gan iespējas, gan riskus, un tas pats attiecas uz mūsdienām un mākslīgo intelektu. Otrdien Rīgā sākās divu dienu «StratCom» konference, kur piedalās gandrīz 800 cilvēku no 40 valstīm, lai diskutētu arī par vēlēšanām, informatīvajiem procesiem un mākslīgo intelektu.

Tiesa Maltā piesprieda mūža ieslodzījumu diviem vīriešiem, kuri bija iesaistīti žurnālistes Dafnes Karuanas-Galīcijas slepkavībā pirms astoņiem gadiem. Viņa tika nogalināta automašīnas sprādzienā netālu no savām mājām.

Lielbritānija, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande un Norvēģija otrdien piemērojusi sankcijas diviem galēji labējiem Izraēlas ministriem saistībā ar atkārtotu vardarbības kurināšanu pret palestīniešu kopienām.

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijai piederošs reģions, kas nav saistīts ar tās sauszemes teritoriju. No vienas puses, Kaļiņingrada ir bijusi viens no militarizētākiem Krievijas reģioniem. Bet no otras – Krievija bija spiesta atvilkt savus militāros spēkus, lai nosūtītu tos uz fronti Ukrainā. Mūsdienās Kaļiņingrada, būdama atkarīga no dabasgāzes, kļūst arī par nastu pašai Krievijai, tomēr arī draudi NATO turpina pastāvēt.

Dzimstības samazināšanās ir problēma, kas raksturīga ne tikai Latvijai, jo līdzīga aina vērojama daudzās pasaules valstīs. Saskaņā ar jaunāko ANO Iedzīvotāju fonda ziņojumu un aptauju dzimstības rādītāji pasaulē kopumā piedzīvo nepieredzētu kritumu.

Ar šaujamieroci bruņojies uzbrucējs otrdien sarīkojis slaktiņu Austrijas pilsētas Grācas skolā, kur nogalinājis deviņus cilvēkus, pēc tam izdarījis pašnāvību.

Krievija ir ievērojami uzlabojusi Ziemeļkorejas ballistiskās raķetes KN-23, un tagad tās nāvējoši precīzi trāpa mērķiem, intervijā izdevumam «The War Zone» sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.

Izraēla deportē zviedru vides aktīvisti Grētu Tūnbergu un pārējos aktīvistus, kas ar jahtu mēģināja nokļūt Gazas joslā, otrdienas rītā paziņoja Izraēlas Ārlietu ministrija.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 9. jūnija fotogrāfijas. 

Strādājošo streika dēļ otrdien, 10. jūnijā, Nīderlandē būs būtiski traucēta vilcienu satiksme. Līdzīga akcija notika jau pagājušajā piektdienā, un streiki iespējami arī tuvākajā nākotnē.  

Lietuvas sabiedriskais medijs LRT vēsta, ka Lietuvas piekraste ir kļuvusi par pastāvīgu GPS traucējumu epicentru, to skaitam pieaugot pat septiņas reizes. Droni kļūst nevadāmi vai avarē piekrastē bloķēto GPS signālu un vadības traucējumu dēļ.

Vairāki referendumi, kas svētdien un pirmdien notika Itālijā un kuros pilsoņiem bija jāizšķiras par darba tirgus reformām un naturalizācijas paātrināšanu, ir izgāzušies vēlētāju zemās aktivitātes dēļ.

Vienošanās, kas noslēgta ar Zviedriju par šajā Ziemeļvalstī notiesāto pārvešanu uz Tartu cietumu, paredz, ka Igaunijā sodu izcietīs veselīgi gados jauni vīrieši, kuri nav radikalizējušies. Tā pirmdien paziņoja Igaunijas tieslietu ministre Līza Pakosta («Igaunija 200»).

Izraēlas kreisās opozīcijas līderis Jairs Golans pirmdien aicināja nekavējoties pārtraukt karu Gazas joslā, apgalvojot, ka premjerministra Benjamina Netanjahu valdība vairs nepārstāvot izraēliešu vairākumu.

Ukraina un Krievija pirmdien sākušas gados jauno karagūstekņu apmaiņu, informē Ukrainas Augstākās radas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs. Paredzams, ka apmaiņa tiks veikta vairākos posmos.

Irānā vairākas pilsētas pastiprinājušas aizliegumu izvest suņus pastaigās sabiedriskās kārtības, veselības un drošības apsvērumu dēļ. Amatpersonas apgalvo, ka suņi ir «netīri» dzīvnieki, kas Irānā ne tikai simbolizē Rietumu kultūras ietekmi, bet arī apdraud sabiedrības veselību. Neskatoties uz ierobežojumiem suņu turēšanā, Irānā šie mājdzīvnieki kļuvuši par sabiedrības pretestības simbolu pret valdošo režīmu.

Lietuvas nacionālā attīstības banka ILTE pēc iekšējās pārbaudes secinājusi, ka premjerministram Gintautam Paluckam daļēji piederošam uzņēmumam aizdevums ar atvieglojumiem piešķirts atbilstoši noteikumiem.

Krievijas Čuvašijas republikas Čeboksaru pilsētā Ukrainas dronu triecienā izcēlies ugunsgrēks rūpnīcā «VNIIR-Progress», kas Krievijas armijai ražo uztvērējus «Kometa».

Izraēla pirmdienas rītā pārtvērusi palīdzības kuģi «Madleen», kas bija ceļā uz Gazas joslu. Uz tā klāja atradās vairāki aktīvisti, tostarp vides aizstāve Grēta Tūnberga, kas ar šo ceļojumu vēlējās pievērst pasaules uzmanību pārtikas trūkumam kara plosītajā zemē.

ASV rietumkrasta pilsētā Losandželosā turpinās protesti pret nelegālo imigrantu izraidīšanu. Vairākās pilsētas vietās protestētāji iesaistās sadursmēs ar drošības spēkiem. Sadursmēs, tiesa ne fiziskās, iesaistās arī politiķi, jo prezidenta Donalda Trampa lēmums nemieru apspiešanā iesaistīt nacionālo gvardi tiek plaši kritizēts.

Izraēlas aizsardzības ministrs Izraels Kacs svētdien devis rīkojumu armijai bloķēt ceļā uz Gazu esošo tā dēvēto palīdzības jahtu, uz kuras klāja atrodas 12 kreisie aktīvisti, tajā skaitā zviedru vides aktīviste Grēta Tūnberga.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pārmetis Rietumu līderiem nespēju uzturēt savus draudus par jaunām sankcijām pret Krieviju, ja tā nepiekritīs uguns pārtraukšanai tās uzsāktajā karā pret Ukrainu.

Desmitiem tūkstošu cilvēku svētdien izgājuši Madrides ielās, lai piedalītos opozīcijas organizētajā demonstrācijā pret korupciju premjerministra Pedro Sančesa vadītajā valdībā.

Francijas tiesa izvirzījusi apsūdzības trim Serbijas valstspiederīgajiem saistībā ar «ārvalsts interesēs» veiktajiem vandalisma aktiem, kas bija vērsti pret holokausta memoriālu, trim sinagogām un košera restorānu Parīzes centrā. 

Krievija nav patiesi ieinteresēta jēgpilnās miera sarunās ar Ukrainu un, visticamāk, veido informatīvo fonu, lai vilcinātu procesu vai pat paplašinātu karadarbību, teikts ASV domnīcas «Kara izpētes institūts» jaunākajā ziņojumā. 

«Vienīgais variants ir Krievijas sagraušana, kā vietā nāktu neliela maskaviešu valsts, bet Krievijas Federācijas apspiestās nācijas izveidotu savas neatkarīgas valstis,» tā, raugoties nākotnē, Latvijas Radio raidierakstā jeb podkāstā «Drošinātājs» saka ukraiņu vēsturniece Marina Mirzajeva. Lai labāk izprastu brīvības cīņu būtību, viņa pati pievienojusies Ukrainas bruņotajiem spēkiem un šobrīd kalpo kā ideoloģe un iedvesmotāja 3. atsevišķajā triecienbrigādē.