Dienvidkorejas tiesa piektdien piespriedusi piecu gadu cietumsodu bijušajam prezidentam Junam Sukjolam par tiesiskuma kavēšanu un citiem noziegumiem saistībā ar viņa mēģinājumu pērn valstī izsludināt karastāvokli. 

Grenlande arvien biežāk nonāk pasaules uzmanības centrā gan savas stratēģiskās vietas, gan arī resursu dēļ. Tās dzīlēs glabājas daudz vērtīgu minerālu, kas nepieciešami moderno tehnoloģiju ražošanai, taču pirms to ieguves ir jāpārvar vairāki izaicinājumi. 

Eiropas Savienības robežapsardzes aģentūra «Frontex» informē, ka nelegālā migrācija uz bloka dalībvalstīm turpina samazināties. Populārākais vēl joprojām ir tā dēvētais Vidusjūras centrālās daļas maršruts, bet lielākais samazinājums vērojams Balkānu valstīs. 

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par Gazas joslas «miera padomes» izveidošanu. Tā ir svarīgs  ASV atbalstītā Gazas joslas miera plāna otrā posma elements. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 13. janvāra fotogrāfijas. 

Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado vizītes laikā Vašingtonā ir pasniegusi ASV prezidentam Donaldam Trampam savu Nobela miera prēmijas medaļu. To Mačado apstiprināja, tiekoties ar žurnālistiem jau pēc Baltā nama apmeklējuma, sakot, ka tā ir bijusi vēsturiska diena venecuēliešiem un neatkārtojama tikšanās. To, ka viņa šādi gatavojas pateikties Trampam par autoritārā prezidenta Nikolasa Maduro gāšanu, Mačado izteikusies jau agrāk, taču Norvēģijas Nobela komiteja, kas piešķir balvu, ir skaidri norādījusi, ka to nevar dalīt vai nodot citai personai. 

ASV piemēro jaunas sankcijas Irānas amatpersonām, kas apsūdzētas par valsts mēroga protestu apspiešanu, ceturtdien pavēstīja ASV Finanšu ministrija.

Aktuālie ģeopolitiskie jautājumi no Grenlandes līdz Ukrainai bija to vidū, ko darba vizītē Latvijā, tiekoties ar ārlietu ministri Baibu Braži no «Jaunās Vienotības», pārrunāja vadošais Francijas diplomāts Žans Noels Baro. 

Trešā mazākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Kipra šajā pusgadā pārņem ES Padomes prezidentūru. Eiropas Komisijas (EK) komisāri ieradušies Kipras ostas pilsētā Limasolā, lai tiktos ar Kipras valdību. 

Pagājušajā gadā par 26 % samazinājies reģistrēto nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits Eiropas Savienībā (ES). Tas ir mazākais skaits kopš 2021. gada, ceturtdien paziņoja Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras «Frontex».

Ar sirsnīgiem pateicības vārdiem Latvijai par nenogurstošo atbalstu ceturtdien Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks uzņēma Latvijas parlamenta delegāciju Kijivā. Šī ir bijusi pēdējā šī parlamenta sasaukuma deputātu vizīte Ukrainas galvaspilsētā, tādēļ Latvijas delegācija pasniegusi atzinības rakstu Stefančukam par abu valstu attiecību stiprināšanu.

Saūda Arābija, Katara un Omāna vadījušas sarunas, lai pārliecinātu ASV prezidentu Donaldu Trampu «dot Irānai iespēju parādīt labos nodomus», tādējādi atturot ASV no trieciena veikšanas Irānai, par ko Tramps bija draudējis iepriekš, ziņu aģentūrai AFP ceturtdien sacīja Saūda Arābijas augsta ranga amatpersona.

Divas Japānas opozīcijas partijas paziņojušas, ka pirms drīzumā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām apvienosies. Lielākais opozīcijas spēks Konstitucionālā demokrātiskā partija un iepriekš ilggadējais koalīcijas partneris «Komeito» vēlas apvienot centriski noskaņotos spēkus, lai pretotos valdošās Liberāldemokrātiskās partijas veidotajai koalīcijai. Tās politiku šie abi spēki vērtē kā pārāk labējas ievirzes.

No Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) ceturtdien priekšlaicīgi atgriezās četri astronauti, jo vienam no apkalpes locekļiem pasliktinājās veselības stāvoklis. Šī ir pirmā reize SKS vēsturē, kad visa apkalpe uz Zemes atgriezusies agrāk astronauta veselības problēmu dēļ.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ceturtdien paziņoja, ka tiks izveidota darba grupa, lai apspriestu iespējas uzlabot drošību Arktikā, bet uzsvēra, ka tas nemaina faktu, ka ASV ambīcijas iegūt Grenlandi paliek nemainīgas.

Lietuvas sabiedriskais medijs LRT) atteicies no iepriekš paziņotā lēmuma neaicināt uz radio un televīzijas tiešraidēm populistiskās partijas «Nemunas rītausma» priekšsēdētāju Remiģiju Žemaitaiti.

Tramps intervijā «Reuters» pievērsās Irānai, kur vairāk nekā divu nedēļu laikā norisinājās vērienīgi protesti, ko izraisīja plaša ekonomiskā krīze un straujais valūtas kursa kritums.

ASV prezidents Donalds Tramps sarunā ar ziņu aģentūru «Reuters» izteicies, ka Ukraina, nevis Krievija, kavē iespējamo miera vienošanās panākšanu. Baltā nama saimnieka teiktais, krasi atšķiras no Eiropas sabiedroto valstu viedokļa, kuras konsekventi uzsver, ka Maskavai nav ieinteresēta izbeigt karu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī ārkārtējo stāvokli enerģētikas nozarē. Vissarežģītāka situācija izveidojusies galvaspilsētā Kijivā, kur Krievijas gaisa triecienu dēļ enerģijas padeves traucējumi varēti ilgt līdz pavasarim.

Somija atsāks kājnieku mīnu ražošanu un gatavojas apmācīt karavīrus to lietošanā, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Anti Hekenens.

ASV prezidents Donalds Tramps, tiekoties ar žurnālistiem Baltajā namā, norādīja, ka viņa rīcībā ir informācija, ka Irānai nav plānu izpildīt nāvessodus protestētājiem. «Viņi ir teikuši, ka slepkavības ir pārtrauktas un nāvessoda izpilde nenotiks, bet mēs to noskaidrosim,» sacīja Tramps. Taču ASV neatceļot iespēju sākt militāras darbības pret Irānu, ja tas būs nepieciešams.

Vācijas Bavārijas federālajai zemei būs jāsamaksā 1,3 miljonu eiro liela kompensācija vīrietim, kurš 13 gadus pavadīja cietumā par slepkavību, ko viņš nebija izdarījis. 

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) samazina personālu Aludeidas gaisa spēku bāzē Katarā, kas varētu liecināt par ASV gatavošanos militāram triecienam Irānā. 

Dānijai un ASV joprojām atšķirīgi uzskati par Grenlandes nākotni, trešdien pēc Vašingtonā aizvadītās tikšanās ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio paziņoja Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens, kuram pievienojās arī Grenlandes ārlietu ministre Viviana Mocfelta.

Singapūras parlamenta deputātu vairākums otrdien nobalsojis par lielākā opozīcijas spēka, proti, «Strādnieku partijas», vadītāja Pritama Singa atstādināšanu no parlamenta opozīcijas līdera amata. Likumdevēji šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad Singu tiesa atzina par vainīgu melošanā.

ASV Valsts departaments trešdien paziņojis, ka apturēs imigrācijas vīzu pieprasījumu izskatīšanu no 75 valstīm. Šāds solis sperts, lai samazinātu risku, ka imigranti kļūst par ASV pabalstu sistēmas izmantotājiem.

Starptautiskās politikas pētnieks sarunā ar LTV raidījumu «Pasaules panorāma» secina, ka Irānā valdošais režīms ir ārkārtīgi nepopulārs, taču pašlaik vēl nav skaidrs, vai protestētājiem izdosies panākt režīma krišanu.

Reaģējot uz ASV prezidenta paziņojumiem par Grenlandes pievienošanu ASV, Dānija solījusi aizstāvēt tai piederošo pasaulē lielāko salu. Lai gan Grenlande ir atkarīga no Dānijas finansiālajām iemaksām, vairāk nekā puse no salas iedzīvotājiem vēlētos gūt neatkarību. Nūkas un Kopenhāgenas attiecības ietekmējusi Dānijas savulaik īstenotā piespiedu kontracepcijas kampaņa, kuras mērķis bija mazināt Grenlandes pamatiedzīvotāju skaitu. 

Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu opozīcijas četru frakciju vadītāji aicinājuši parlamentārās Finanšu komisijas priekšsēdētāju Anneliju Akermani atkāpties no amata, tādējādi uzņemoties politisko atbildību par tehnisku kļūdu Azartspēļu nodokļa likuma grozījumos. Runa ir par kļūdu pērnā gada beigās pieņemto Azartspēļu likuma grozījumu tekstā, kas faktiski atbrīvoja tiešsaistes kazino no nodokļu maksāšanas.

Izraēla un vairākas arābu valstis pēdējās dienās vērsušās pie ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ar aicinājumu pagaidām atturēties no triecieniem Irānai, atbildot uz valstī valdošā režīma īstenoto protestētāju apspiešanu. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta amerikāņu televīzijas kanāls «NBC News».

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 13. janvāra fotogrāfijas. 

Trešdien Taizemē, no sliedēm noskrienot vilcienam, dzīvību zaudējuši vismaz 22, bet ievainojumus guvuši 79 cilvēki, pavēstīja varasiestādes.

Kamēr ārā ziema un mīnusi, uzmanības centrā ir arī karstums. ASV pētnieki un Eiropas Savienības (ES) klimata zinātnieki nākuši klajā ar datu apkopojumu par pērno gadu un secinājuši, ka 2025. gads bija trešais karstākais gads planētas vēsturē. 

ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmē Ņujorkā asi nosodīti nesenie Krievijas uzlidojumi Ukrainai. Īpaši izcelts fakts, ka Krievija raidījusi raķeti «Orešņik», kas var nest kodolgalviņas, un triecieni bijuši tuvu NATO valstij Polijai. 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņojis, ka Irānas iedzīvotājiem jāturpina valsts mēroga protesti un jāpārņem valsts iestādes.